SIA uzņēmumam pieder vieglais pasažieru auto ,virsbūves tips - universālais. Uzņēmums gribētu paplašināt savu darbību un veikt tirdzniecībā esošo augļu un dārzeņu piegādes nelielos apjomos. Vai šādam nolūkam ir jāreģistrē transports PVD? Ja jāreģistrē, tad vai šāda tipa auto varēs saņemt attiecīgo atļauju?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vadītāja Ingrida Sproģe:
MK noteikumi, kas regulē transportlīdzekļu pārtikas pārvadāšanai reģistrāciju, ir atcelti. Līdz ar to uz pārtikas pārvadāšanas transportlīdzekļiem attiecas tās pašas prasības, kas uz jebkurām pārtikas aprites uzņēmumu telpām (skat.Pārtikas aprites uzraudzības likuma 10.pantu). Transportlīdzeklis nav jāreģistrē un par to nav jāsaņem atsevišķa atļauja.
Kādi noteikumi attiecas uz pārtikas automātiem sabiedriskās vietās? T.i. r saldumu automāti , uzkodu automāti.
Atbild Pārtikas uzraudzības departamenta eksperte Velga Toma:
Automāti sabiedriskās vietās (t.sk. mācību iestādēs) jāreģistrē PVD Rīgas pilsētas pārvaldē (adrese: Lubānas iela 49, Rīga. Tālrunis: 76039702) vai attiecīgā rajona (novada) PVD pārvaldē. Struktūrvienību sarakstu varat aplūkot PVD mājas lapā: www.pvd.gov.lv
Fasētiem produktiem, kurus tirgosiet ar automātu palīdzību jābūt marķētiem latviešu valodā atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”. Obligāti jābūt norādītam minimālam derīguma termiņam vai, ja prece ātri bojājas, galīgais derīguma termiņš. Galīgais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas preci drīkst lietot, ja tiek ievērots uzglabāšanas temperatūras režīms. Pārtikas precēm, kas ātri bojājas un tādēļ jau īsā laikposmā var radīt tūlītēju kaitējumu cilvēka veselībai, galīgā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Izlietot līdz ...", kā arī norāda datumu vai atsauci uz vietu, kur datums ir norādīts. Minētajā gadījumā marķējumā norāda, kāds pārtikas preces uzglabāšanas režīms jāievēro.
Papildus Jums jāievēro Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” 51.1 - 51.1 4. punktu prasības, kuros noteikts kādus produktus nedrīkst izplatīt Izglītības iestādēs.
Savukārt EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) nosaka pārtikas produktu higiēnas prasības. Regulu var atrast internetā pēc adreses: http://www.europa.eu.int
Regula ir arī tulkota latviešu valodā.
Plānoju organizēt jauniešu (17-18.g) semināru, kur programma paredz to, ka jaunieši paši gatavo sev ēdienu. Kādi noteikumi attiektos uz šāda pasākuma organizēšanu?
Atbild Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Aija Melngaile:
Pārtikas likumdošanas prasības neattiecas uz pārtikas sagatavošanu savam patēriņam; prasības nepiemēro arī personām/uzņēmumiem, kas neregulāri apstrādā, sagatavo un pasniedz pārtiku nelielos apjomos. Līdz ar to personai, kas organizē vienreizēju semināru, nav jāreģistrējas PVD.
Tomēr, semināra organizētājam ir jāuzņemas atbildība par ēdienu nekaitīgumu, lai semināra dalībnieki, kas gatavos un lietos uzturā ēdienus, nesaslimtu. Ēdienu gatavošanai jānodrošina kvalitatīvas un drošas izejvielas (iegādātas no PVD reģistrēta/ atzīta uzņēmuma, atbilstoši marķētas, nebojātas, uzglabātas norādītajā temperatūrā, ar atbilstošu derīguma termiņu) un nekaitīguma prasībām atbilstošs dzeramais ūdens. Ēdienu gatavošanas laikā jānodrošina higiēniski ēdienu gatavošanas apstākļi – tīra telpa (tostarp jānovērš insektu klātbūtne), tīrs ēdienu gatavošanas inventārs un tīri galda trauki, inventāra, aprīkojuma un roku mazgāšanas apstākļi (mazgāšanas līdzekļi, nepieciešamības gadījumā – dezinfekcijas līdzekļi, roku susināšanas līdzekļi u.c.). Nepieciešamības gadījumā jānodrošina aukstuma iekārta(-as) izejvielu un gatavo ēdienu uzglabāšanai, kā arī siltumiekārta(-as) – piemēram, plīts, cepšanas krāsns, mikroviļņu krāsns u.c. - ēdienu atbilstošai sagatavošanai. Ēdienu gatavošanā nedrīkst piedalīties slimas personas.
Vēlos noskaidrot, vai šobrīd Latvijas tirgū drīkst izplatīt pārtikas produktus, kuru viena no sastāvdaļām ir auga stēvijas lapas? Igaunijas un Lietuvas reģistros ir atrodami uztura bagātinātāji, kuru galvenā sastāvdaļa ir stēvija.
Atbild PVD Pārtikas centra vecākā eksperte Diāna Birkenfelde:
Saskaņā ar Komisijas lēmumu Nr.2000/196/EC (2000/196/EC Commission Decision of 22 February 2000 refusing the placing on the market of Stevia rebaudiana Bertoni: plants and dried leaves as a novel food or novel food ingredient under Regulation (EC) No 258/97 of the European Parliament and of the Council) augu stēviju (Stevia rebaudiana) nav atļauts izmantot kā pārtiku vai pārtikas sastāvdaļu.
No stēvijas lapām tiek iegūtas vielas steviolglikozīdi (steviozīds un rebaudiozīds), kuras tiek izmantotas kā saldinātāji (pārtikas piedevas). Steviolglikozīdu kā saldinātāju izmantošana Latvijā šobrīd nav atļauta, jo saskaņā ar 16.02.2010. MK noteikumu Nr.146 "Obligātās nekaitīguma prasības pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas" 5.punktu, Latvijas tirgū izplatāmo pārtikas produktu sastāvā drīkst būt tikai šo noteikumu pielikumos minētās pārtikas piedevas. Steviolglikozīdi šobrīd nav iekļauti šo noteikumu pielikumos.
2010.gada 10.martā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) sniedza atzinumu par steviolglikozīdu kā pārtikas piedevas (saldinātāja) izmantošanu (Scientific Opinion on the safety of steviol glycosides for the proposed uses as a food additive). Ar šo atzinumu Jūs varat iepazīties EFSA mājaslapā sekojošā adresē: http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/scdoc/1537.htm.
Sakiet, kad uz preces iepakojuma ir vienkārši uz limpapīra uzdrukāts derīguma teriņš (piem. ar cenu pistoli) un nekur nav redzmas izgatavošanas datums vai tas ir pareizi?
Tādu derīguma termiņu var pārlīmēt kaut katru mēnesi. Kā lai to kontrolē?
Prece ir stipri samarinēta. Tā ir siļķe marinādē. Šajā marinādē gandrīz pilnīgi izšķīdusi, kad to ēd. Pēc skata caur plastmasas taru izskatās labi.
Atbild Velga Toma, Tirdzniecības un noliktavu uzraudzības sektora vadītāja:
Vispārīgās marķēšanas prasības Latvijā visu izplatāmo pārtikas preču marķējumam nosaka Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”. Noteikumi paredz, ka pārtikas precei jānorāda minimālais derīguma termiņš vai, ja prece ātri bojājas, galīgais derīguma termiņš. Obligātu izgatavošanas datuma norādi uz produkta iepakojuma Latvijas un Eiropas Savienības likumdošana neparedz.
Galīgais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas preci drīkst lietot, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms. Pārtikas precēm, kas ātri bojājas un tādēļ jau īsā laikposmā var radīt tūlītēju kaitējumu cilvēka veselībai, galīgā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Izlietot līdz ...", kā arī norāda datumu vai atsauci uz vietu, kur datums ir norādīts. Minētajā gadījumā marķējumā norāda, kāds pārtikas preces uzglabāšanas režīms jāievēro. Daudziem produktiem derīguma termiņi ir norādīti uz līmpapīra, kuru nav viegli noplēst.
Šinī gadījumā pilnīgu (konkrētu) atbildi, neredzot produkta iepakojumu un marķējumu, nevaram sniegt.
Ja esat iegādājies pārtikas produktu ar atbilstošu derīguma termiņu un ja produkts tirdzniecības vietā ir uzglabāts atbilstošā temperatūrā, tad visdrīzāk varētu būt ražotāja vaina nekvalitatīva produkta izstrādē. Ja nekvalitatīvo preci esat iegādājies Rīgā, tad varat griezties PVD Rīgas pilsētas pārvaldē (adrese: Lubānas iela 49, Rīga. Tālrunis: 76039702) vai attiecīgā rajona (novada) PVD pārvaldē. Struktūrvienību sarakstu varat aplūkot PVD mājas lapā: www.pvd.gov.lv
Jums ir arī tiesības ar pirkuma čeku griezties veikalā, lai preci apmainītu pret kvalitatīvu vai lai saņemtu atpakaļ naudu par bojāto produktu.
Labdien!
Lūdzu informāciju par to, kādu ārstu atļaujām ir jābūt sanitārajā grāmatiņā, lai strādātu par pavāru bērnu vasaras nometnē.
Jau iepriekš pateicos!
Atbild Aija Mlengaile, PVD Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu uzraudzības sektora vadītāja:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.novembra noteikumu Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” 1.pielikumā noteikts, ka pārtikas aprites posmos obligātās veselības pārbaudes ietver: vispārējo izmeklēšanu un speciālo izmeklēšanu – platkadru fluorogrāfiju un pirmreizējās veselības pārbaudes gadījumā – arī bakterioloģisko izmeklēšanu zarnu infekcijas slimību izraisītāju noteikšanai.
Minēto noteikumu 3.punktā noteikts, ka obligātās pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes veic ģimenes ārsts un sniedz (nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.
Labdien!
2010. gada 16. jūlijā veikalā „Top! Vagoniņš” Pāvilostā, Dzintaru ielā 65 iegādājamies pārtikas preces, to starpā 3 paciņas fasētos salātus (gaļas salāti un „siļķe kažokā”). Pārnākot mājās konstatējām, ka produkti ir veci, ar notecējušiem derīguma termiņiem. Uz paciņām bija uzraksts „derīgs līdz 14.07.2010”. Atkārtoti griežoties veikalā un norādot uz problēmu par notecējušiem derīguma termiņiem, tika norādīts, ka paši esam vainīgi, jo neesam pārbaudijuši produktu derīguma termiņus uz vietas, tirdzniecības zālē, ka neviens mums nav licis vecus produktus pirkt. Pēc garākas sarunas produkti tomēr tika pieņemti atpakaļ un atmaksāta nauda par preces vērtību. Jāpiebilst, ka kārbas ar salātiem bija novietotas pie zemes un nevis aukstuma vitrīnā, kam diemžēl uzreiz nepievērsām uzmanību.
Griežos pie Jums ar jautājumu – vai veikala tirdzniecības zālē var atrasties produkti ar notecējušu derīguma termiņu un vai pārdevēja ir tiesīga man šādus produktus pardot? Vai pircējam jānes atbildība par to, ka viņš ir nopircis produktu ar notecējušu termiņu un nav to pamanijis vai arī atbildību par preci tirdzniecības zālē nes pardevējs?
Ar cieņu Juris Kraģis.
Protams, tas nav pieļaujams. Paldies, ka vērsāties PVD. Jūsu sūdzība ir reģistrēta un PVD inspektori to noteikti pārbaudīs. Par pārbaudes rezultātiem Jūs tiksiet informēts.
Vai tad, ja svaigu kāpostu salātiem pievienojam citronskābi, tās lietošana mums jāpamato rakstiski. Ja jā, tad kāds normatīvais dokuments to nosaka? Vai jebkādu citu pārtikas piedevu lietošana sabiedriskajā ēdināšanā ir kautkā jāpamato rakstiskā veidā vai pietiek, ka paši esam izvērtējuši, kāpēc tieši šo piedevu izmantojam. Ja jā, tad kā tieši?
Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Citronskābe ir pārtikas piedeva, ko drīkst lietot neierobežotā daudzumā (nereglamentētā daudzumā) tāpēc šādas piedevas lietošanai nav nepieciešams nekāds īpašs pamatojums, jo šo piedevu lieto tradicionāli un tā vienlaicīgi var pildīt vairākas tehnoloģiskās funkcijas (gan kā konservants, gan kā garšas pastiprinātājs u.c.).
Svarīgi, lai pārtikas uzņēmums, kas šo piedevu lieto, nodrošina atbilstošu informāciju pārtikas produkta marķējumā un attiecīgi pārtikas uzņēmuma tehnoloģiskajā dokumentācijā.
Vai modificēta kartupeļu ciete ir pārtikas piedeva? Ja ir, tad kāds ir tās E numurs?
Esmu redzējis, ka atsevišķiem pārtikas produktiem marķējumā norādīts sāls saturs % . Kas nosaka kuriem produktiem sāls saturs ir jānorāda vai tas ir pēc ražotāju izvēles?
Vai ir atsevišķi marķēšanas noteikumi majonēzei?
Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Kartupeļu ciete arī modificētā nav ĢMO produkts (jo tā ir modificēta ķīmiski nevis ģenētiski).
Sāls saturs pārtikas produktos jānorāda, ja to pievieno produkta ražošanas procesā, bet sāls procentuālais daudzums jānorāda tikai tad, ja produkta tirdzniecības nosaukumā parādās norāde, ka produkts satur daudz vai maz sāli. To nosaka 200.gada 23.novembra MK noteikumi Nr.964 Pārtikas preču marķēšanas noteikumi, kur sniegtas vispārīgās marķējuma prasības fasētai pārtikai.
Majonēzei nav atsevišķu marķēšanas noteikumu.
Tas varbūt ir mazāk jautājums, bet lūgums - vai nevarētu apsekot Čiekurkalna tirgus gaļas pavijlonu? Vakar pie Kolandas tirgotājiem iegādājos kūpinātas vistu muguriņas. Šodien izņemot no ledusskapja un atverot iepakojumu, atklājās briesmu lietas - briesmīga smaka, pelējums un vēderos, kur izņemtas iekšas, aptuveni 2 cm gari tārpi. Protams, gāju atpakaļ - saņēmu atvainošanos un atguvu iztērēto naudu, bet ar to ir par maz. Ir bijis gadījums arī ar it kā svaigiem kauliņiem - arī tie gandrīz aizceļoja atpakaļ uz tirgu. Paldies!
Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājas vietniece Anna Joffe:
Paldies par Jūsu informāciju, kuru nosūtījām mūsu Rīgas pilsētas pārvaldes inspektoriem. Noteikti pārbaužu laikā tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.