Analizējot hematogēnu sastāvu, rodas tāds jautājums: Ko nozīmē šis sastāvdaļu daudzums uz 25/100 gramiem?
Cukurs 12 g/48 g
Iebiezināts piens ar cukuru 10.42 g/41.65 g
Cietes sīrups 4.95 g/ 19.78 g
Pārtikas melnais albumīns 1.11 g/4.43 g
Vanilīns 5 mg/ 20 mg
Kopā: 28.53 g/114.06 g?

Atbild PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
Šī produkta sastāvdaļu daudzumi ir norādīti saskaņā ar produkta ražotāja receptūrā norādīto informāciju. Marķējumā ir norādīts sastāvdaļu daudzums, kāds tas ir reģistrēts pārtikas preces ražošanas procesā.
No 2014.gada 13.decembra tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 ( 2011.gada 25.oktobris ) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu -
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:304:0018:0063:LV:PDF .
Šīs regulas VIII pielikuma 4.punktā tiek norādīts, ja sastāvdaļas daudzums vai visu marķējumā norādīto sastāvdaļu kopējais daudzums pārsniedz 100 %, tad procentuālo sastāvu tomēr aizstāj ar sastāvdaļas (sastāvdaļu) svaru, kāds izlietots 100 g gatava produkta pagatavošanai. Saskaņā ar Regulas Nr.1169/2011 54.pantu pārtikas produktus, kas laisti tirgū vai marķēti pirms 2014.gada 13.decembra un kas neatbilst šīs regulas prasībām, atļauts tirgot līdz pilnīgai šādu pārtikas produktu krājumu izpārdošanai.

Ja ātrās ēdināšanas kafejnīca produkta gatavošanai vēlos izmantot sausos mīklas pulverus, gatavus /safasētus krēmus, saldās mērces pildīšanai un pati tos importēt no ražotāja vai nopirkt interneta veikalā no trešajām valstīm (ASV) vai man nepieciešama kāda papildus atļauja, lai šos produktus izmantotu? Un ja es tos iegādāju interneta veikalā, kas atrodas EU? Kādas prasības ir ritēšanas eļļai? Vai ir kāds saraksts, ko akceptē PVD? Cik ilgi var lietot fritējamo eļļu, izņemot to, ko norāda šķiet ēdina uzņēmuma asociācijas ieteikumā - kamēr maina krāsu, garšu, konsistenci. Varbūt ir kāds konkrētāks normatīvs vai dokuments. Un kā ir ar palmu eļļu?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Ievedot pārtikas produktus no trešajām valstīm, jāievēro Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, kas atšķiras dažādām produktu grupām. Informācija par prasībām un pārtikas nekaitīguma kontroli ievedot Latvijā pārtikas produktus no trešajām valstīm atrodama PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv sadaļā „Robežkontrole”.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka dzīvnieku izcelsmes pārtiku atļauts importēt tikai no Eiropas Savienības sarakstā iekļautajiem trešo valstu atzītajiem uzņēmumiem. Dažādu pārtikas produktu grupu, pārtikas uzņēmumu, tajā skaitā, trešo valstu pārtikas uzņēmumu, kuru dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus atļauts importēt, reģistri atrodami PVD mājas lapā sadaļā „Reģistri”.
Uzņēmumam jānodrošina produkta izsekojamība (marķējums, pavaddokumenti) un jāievēro normatīvo aktu prasības. Iegādājoties pārtikas preces Jums jāizvērtē, vai tiks nodrošināta pārtikas izsekojamība, nepieciešamā dokumentācija un marķējums.
Ražotājam marķējumā jānorāda eļļas, tajā skaitā arī eļļas fritēšanai un palmu eļļas, detalizēta lietošanas instrukcija. Savukārt veicot cepšanu lielā eļļas daudzumā, uzņēmumam jāizvērtē iespējamie pārtikas piesārņojuma riski. Ja nepieciešams, Jums ir tiesības pieprasīt no ražotāja vai izplatītāja papildus informāciju par eļļu lietošanu.
Pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un labas higiēnas prakses vadlīnijas atrodamas PVD mājas lapā un Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā „Pārtika, veterinārija”.

1.Sakiet, lūdzu, kur es varu atrast informāciju par Pausinystalia Yohimbe? Mani interesē vai Pausinystalia Yohimbe var izmantot uztura bagātinātāja sastāvā? Ja var, tad kādos apjomos un kādi dokumenti to reglamentē? Un kādi dokumenti ir nepieciešami, lai importētu Pausinystalia Yohimbe no Ķīnas?
2.Kādi dokumenti reglamentē prasības par Muskata rieksta (Myristica fragrans) izmantošanu pārtikas produktos?

Atbild PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
Attiecībā par augu johimbi (Pausinystalia yohimba) - PVD uztura bagātinātāju reģistrā ir iekļauts uztura bagātinātājs "JOHIMBE FORTE" (ar reģ. Nr.6008 un Nr.7221), ražotājs "Evalar", Krievija. Šis uztura bagātinātājs tiek izplatīts arī Lietuvā. Tā 1 kapsulas sastāvā ir Daurijas johimbes mizas spirta ūdens 8% ekstrakts – 70 mg (satur 4,5 mg johimbīna). Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras sniegto atzinumu johimbīna minimālā terapeitiskā deva ir 15 - 18 mg. Ievedot šo augu saturošus uztura bagātinātājus Eiropas Savienībā, ir jāņem vērā, ka vairākās dalībvalstīs johimbes izmantošana pārtikā (tostarp uztura bagātinātājos) nav atļauta. Pirms ievešanas Jums būtu jānoskaidro, kādas ir valsts nacionālās likumdošanas prasības attiecībā uz šī auga izmantošanu.
Smaržīgā muskatkoka (Myristica fragrans) sēklas (muskatriekstus) un sēklsedzi jeb sēklapvalkus (muskatziedus) izmanto kā garšaugu pārtikā. Komisijas Regulā (EK) Nr.1881/2006 (2006.gada 19.decembris), ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, ir noteikts maksimāli pieļaujamā aflatoksīnu un ohratoksīna A koncentrācija muskatriekstos - http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2006R1881:20110520:LV:PDF
Sīkāka informācija par uztura bagātinātāju reģistrācijas procedūru Latvijā ir pieejama PVD mājaslapā sadaļā Novērtēšanas un reģistrācijas centrs>Pārtikas produktu reģistrācija: http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/novertesanas_un_registracijas_/partikas_produktu_registracija
Papildus informācija par pārtikas ievešanu no trešajām valstīm ir atrodama PVD mājaslapā sadaļā Robežkontrole: http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/robekontrole/kontrou_veidi_un_prasbas/prtikas_nekaitguma_kontrole

Ja " fast food" pārdošanas punktā/ kafejnīcā vēlos izmantot mīklas mix (gatavs safasēts sausais maisījums mīklas pagatavošanai) no ASV. Vai ir kādas papildus prasības man kā izmantotājam? Ražotāja mājas lapā ir norāde par akceptu ASV. Vai man nepieciešams kāds atzinums vai apstiprinājums, lai to lietotu?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Ja sausais maisījums mīklas pagatavošanai ir iegādāts no PVD reģistrēta vai atzīta uzņēmuma ar atbilstošu marķējumu latviešu valodā, nekādi papildus atzinumi nav nepieciešami. Uzņēmumā jānodrošina produkta izsekojamība (marķējums, pavaddokumenti) un jāievēro uzglabāšanas nosacījumi un lietošanas instrukcija.

Kādi ir normatīvie akti pārtikas tirgošanai un piegādei interneta veikalā?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ja interneta veikalā notiks pārtikas produktu tirdzniecība, tad, kā nosaka Pārtikas aprites uzraudzības likums, uzņēmums (interneta veikals) jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Iesniegums un citi Dokumenti iesniedzami attiecīgā reģiona PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). PVD pārvalžu sarakstu, adreses un telefonus var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv >kontakti>teritoriālās struktūrvienības. Ja darbības vieta atradīsies Rīgā, tad visi jautājumi sakarā ar reģistrēšanos jākārto ar PVD Rīgas pilsētas pārvaldi. Adrese: Lubānas iela 49, Rīga. Tālrunis: 76039702. Iesnieguma formu Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >/Veidlapas>uzņēmumu/objektu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>pieteikums uzņēmumu/objektu reģistrācijai. Neskaidrību gadījumā sazinieties ar attiecīgo pārvaldi, kur Jums sniegs nepieciešamās atbildes (informāciju) uz visiem jautājumiem.
Normatīvo aktu prasības, tirgojot pārtikas produktus interneta veikalā, ir vienādas ar prasībām pārtikas veikalā. Pamatā ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, kas nosaka higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā (telpā, vietā):
Pārtikas aprites vietas (telpas) higiēna, tās aizsardzība pret piesārņojumu;
Aprīkojuma izvietojums, ja nepieciešams, to virmu atbilstība higiēnas prasībām;
Ūdens apgāde;
Pārtikas uzglabāšanas temperatūras režīmi, ja nepieciešams;
Produktu aizsardzība pret piesārņojumu, saderība, tos uzglabājot un piegādājot;
Pārvadāšanas transportlīdzekļa atbilstība higiēnas prasībām;
Apkalpojošā personāla higiēna, tai skaitā darba apģērbs;
Tīrīšanas, dezinfekcijas pasākumi;
HACCP procedūras u.c.
Regulu var atrast internetā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004R0853:LV:HTML
Izejot no tā, kādi pārtikas produkti tiks tirgoti, vēl varētu būt arī citi saistoši normatīvie akti.

Esmu mazumtirgotājs, kas ražo uz vietas gatavo produkciju un nogādāju tieši patērētajam vai tiešām man salātiem, ko izgatavoju uz vietas restorānā un safasēju plastmasa trauciņos, gaidot cilvēku pieplūdumu ir nepieciešams pilnais marķējums uz produkta? Jo baltoties uz likuma šī punkta - pārtikas preces mazumtirdzniecības vietā iesaiņo tiešai pārdošanai galapatērētājam. Šādā gadījumā pārtikas precei pievieno informāciju par pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu, minimālo vai galīgo derīguma termiņu un neto masu vai tilpumu, mana uztverē man nepieciešamas uzlīmes?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumu Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi) 6.3.apakšpunkts nosaka, ja pārtikas preces tiek piedāvātas patērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam nefasētas vai patērētāja norādītajā daudzumā, tad blakus pārtikas precei norāda informāciju par pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu un minimālo vai galīgo derīguma termiņu. Pēc Jūsu sniegtās informācijas, salāti netiek piedāvāti patērētāja norādītajā daudzumā, bet jau fasētā veidā un Noteikumu 5.punkts noteic, ka fasēta pārtikas prece ir jebkura patēriņam paredzēta un pirms pārdošanas atsevišķā primārā iepakojumā iepakota pārtikas prece. Primārais iepakojums pārtikas preci aptver pilnībā vai daļēji tā, lai tās saturam nevarētu piekļūt, neatverot vai nemainot primāro iepakojumu. Fasēto produktu marķējumam jāatbilst Noteikumu 14.punktā minētājām prasībām.

Veikalā nopirku cūkgaļu. Mājās sākot griezt gabalu sīkāk, pamanīju divus ovālus veidojumus uz gaļas - vienu lielāku, otru mazāku. Līdzīgus palielām kapsulām. Man nav skaidrs, kas tie par veidojumiem ir. Domāju, ka normāli gaļā tādiem nevajadzētu būt. Vai tie var būt iekapsulējušies parazīti? Vai šo gaļu var pārbaudīt?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas eksperte Evita Leitāne:
Apskatot Jūsu atsūtītās bildes, šķiet, ka veidojums ir limfmezgls. Izskatās, ka gaļas gabals ir no kakla daļas, kur šie limfmezgli mēdz būt lielāki un vairāk kā citās daļās. Ja tas ir limfmezgls, tad tas nav kaitīgs cilvēka veselībai. Parasti gaļu gatavojot mājās, tos izgriež tīri estētisku apsvērumu dēļ. Taču pilnīgi to apgalvot nevaru, jo es vēlētos šo veidojumu redzēt arī pārgrieztu (vēl labāk būtu, ja varētu iztaustīt).

Sakiet, lūdzu, vai ir kādi noteikumi, kas paredz, kādi pārtikas produkti ir aizliegti izmantošanai pirmsskolas izglītības iestādēs?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Pašlaik ierobežojumi dažu pārtikas produktu izplatīšanai pirmsskolas izglītības iestādēs noteikti Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas” 36.1. punktā un tie neattiecas uz ēdienu gatavošanu. Noteikumi noteic, ka pirmsskolas izglītības iestādē neizplata dzērienus, cukura konditorejas izstrādājumus, košļājamo gumiju, kuriem pievienotas noteiktas pārtikas piedevas, kā arī pārtikas produktus, kas satur 1.25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta. Savukārt iestādes vadītājam jāizvērtē, kādus pārtikas produktus izmantot bērnu ēdināšanai, jo ēdienkarte izglītības iestādē jāizstrādā, ņemot vērā veselīga uztura principus.

Es vēlos uzzināt, vai es drīkstu apkārtējām kafejnīcām no savas piemājas saimniecības (esam arī kā bioloģiskā saimniecība pārejas periodā), pārdot zaļumus (salātus, lokus dilles). Varbūt man ir jāprasa kāda atļauja?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ministru kabineta 2010.gada 1.jūnija noteikumi Nr.499 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā” nosaka higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un primārās ražošanas produktu tiešajai piegādei nelielā apjomā galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, kā arī minētās piegādes apjomu.
Noteikumus var atrast internetā pēc adreses: http://www.likumi.lv/doc.php?id=211518
Augu izcelsmes produktu apjomu, ko produktu ražotājs kalendāra gadā drīkst piegādāt tieši, noteikts šo noteikumu pielikumā un ja Jūs iekļaujaties noteiktajā apjomā, tad varat tos piegādāt kafejnīcām un/vai veikaliem.
Ņemot vērā, ka Jūsu saimniecībā augu izcelsmes produkti tiek ražoti pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, tad iegūto produkciju nevar marķēt un pārdot kā „bio”. Ja kontroles institūcija, kura Jūsu saimniecību ir pārbaudījusi un izsniegusi sertifikātu ar norādi „Pārejas periodā ražoti augu izcelsmes produkti”, tad augu izcelsmes produktus varat marķēt atbilstoši Komisijas (2008.05.09.) Regulas Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu 62.panta nosacījumiem.

Šodien nopirku Maxima veikalā Jēkabpilī saldējumu BOFROST Latte MACCHIATO, 90ml paka, bija akcija. Virsū maza lapiņa, rakstīts - “saldējums un kafija ar saldējumu, uzlabots ar putukrējumu un kapučīno, un Marmora glazūra (37%) no maigi rūgtās un baltās šokolādes. Stabilizatori – Jāņa maizes koka stādu milti. Ražots Vācijā, bet izplatītājs „SIA MARGOTA” arī telefona numurs un e- pasts noradīts. Es nesaprotu, kas tur sastāvā un kāpēc nav krievu valodā nekā rakstīts? Vai tāds saldējums nav slikts?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības vadītāja Tatjana Marčenkova:
Paldies par sniegto informāciju. Tomēr tā netika sniegta īpaši precīzi. PVD pārtikas inspektori ir veikuši attiecīgā tirdzniecības uzņēmuma pārbaudi un apturējuši saldējuma realizāciju, jo produkta marķējumā ir konstatētas vairākas neprecizitātes. Saldējuma realizācija tiks atjaunota tikai pēc marķējuma labojumiem. Faktiski tekstā ir norāde par ,,Jāņu maizes koka sēklu milti’’ tomēr kā izrādās tās ir baltās akācijas sveķi, ko drīkst lietot produktu ražošanā kā stabilizatoru, nereglamentētos daudzumos. Faktiski produkta sastāvs atbilst normatīvo aktu prasībām un nav kaitīgs veselībai.