Vēlos izveidot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu- kafejnīcu. Vai Jūs, lūdzu, varat pateikt kādi PVD noteikumi un likumi man būtu jāņem vērā uzsākot šāda veida uzņēmējdarbību?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa:
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta prasībām, uzņēmumam, kas iesaistās pārtikas apritē, ir jāreģistrē sava darbība Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms kafejnīcas atvēršanas Jums ir jāiesniedz uzņēmuma reģistrācijas pieteikums PVD teritoriālajā pārvaldē pēc uzņēmuma faktiskās atrašanās vietas vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Pēc pieteikuma saņemšanas PVD piecu darba dienu laikā paziņos Jums reģistrācijas numuru un uzņēmums varēs uzsākt darbību. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, reģistrācijas apliecība maksā Ls 1.00. Uzņēmuma reģistrācijas pieteikuma veidlapa, kā arī informācija par PVD teritoriālo pārvalžu atrašanās vietu un iespējām sazināties, ir atrodama dienesta mājas lapā www.pvd.gov.lv;
Vispārējās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem, tostarp arī kafejnīcām, noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) 852/2004 par pārtikas higiēnu Atsevišķus jautājumus – pārtikas produktu un dzeramā ūdens piesārņojuma normas, pārtikas produktu marķēšanas prasības, obligātās veselības pārbaudes personālam u.c. ar pārtikas apriti saistītus jautājumus - reglamentē virkne citu Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu. Plašāku skaidrojumu par konkrētu normatīvo aktu prasību piemērošanu Jūs varat atrast Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izstrādātajās „Labas higiēnas prakses vadlīnijās atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem”. Pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un Labas higiēnas prakses vadlīnijas ir pieejamas LR Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā > Pārtika, veterinārija.

Vēlējos uzzināt! Skolas lauciņā tika audzēti kāposti. Vai šos skābētos kāpostus var dod bērniem pusdienās?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 01. jūnija noteikumiem Nr. 499 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārajai ražošanai un tiešajai piegādei galapatērētājam nelielā daudzumā” skolai ir tiesības piegādāt ēdināšanas uzņēmumam primāros augu izcelsmes produktus noteikumos noteiktajos daudzumos. Produkta ražotājam (Jūsu minētajā gadījumā skolai) jānodrošina kalendārā gadā tieši piegādāto produktu apjoma uzskaite, dokumentējot informāciju par produkta nosaukumu, apjomu, ieguves vietu, laiku, lietotajiem biocīdiem un augu aizsardzības līdzekļiem. Ēdināšanas uzņēmumam, saņemot primāros augu izcelsmes produktus, jāreģistrē informācija par produkta nosaukumu, produkta ražotāju (skolas nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese), apjomu, ieguves vietu (skolas lauciņš), piegādes datumu. Ēdināšanas uzņēmums no skolas saņemtos dārzeņus drīkst izmantot ēdienu gatavošanai, tostarp arī skābēt kāpostus.

Noklausījos minimālās higiēnas kursu, kur vispārīgā daļā tika runāts par normatīviem aktiem. Kursos tika norādīts, ka pirmkārt jāievēro ES Regulas. Pēc situācijām reālajā dzīvē ir radies jautājums- kam ir augstāks likuma spēks Regulām vai MK noteikumiem?

Atbild PVD Vadības stratēģijas, ārējo attiecību un starptautiskās tirdzniecības departamenta Juridiskās daļas vadītāja Ilze Dombrovska:
Pēc normatīvo aktu hierarhijas, augstāks spēks ir ES regulām (gadījumos, ja ir pretruna starp ES regulu un LR normatīvo aktu).

Lūdzu, uzrakstiet kam precīzi jābūt uzrakstītam svaigpiena marķējumā, ko tirgo pats ražotājs gala patērētājam:
1) ja piens jau safasēts pudelēs?
2)ja piens tiek liets pircēja traukos?
Vai ir jauna prasība, ka jānorāda arī novietnes Nr?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Statkus:
Realizējot svaigpienu nelielā apjomā tieši galapatērētājam, Jums jāņem vērā 2010.gada 13.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.345 prasības. Šajos noteikumos ir arī noteikts, kādai informācijai jābūt marķējumā uz fasēta piena pudelēm, kā arī kādai informācijai jābūt norādītai tirdzniecības vietā.
Safasētam pienam pudelēs marķējumā jānorāda:
tirdzniecības nosaukums – „Svaigpiens”;
tilpums;
derīguma termiņš – „Izlietot līdz” (48 stundas no izslaukšanas brīža);
uzglabāšanas apstākļi (temperatūra, kādā piens jāuzglabā);
norāde „pirms lietošanas uzvārīt”;
piena ražotāja nosaukums un adrese.
Ja piens tiek fasēts pircēja traukos tirdzniecības vietā jābūt norādītai šādai informācijai:
norāde „ Svaigpiens. Pirms lietošanas uzvārīt”;
norāde par piena derīguma termiņu „Izlietot līdz”;
piena ražotāja nosaukums un adrese.
Bez tam, piena ražotājam realizējot svaigpienu, patērētājam redzamā vietā jānovieto PVD izsniegtās svaigpiena realizācijas atļaujas kopiju. Šajā atļaujā arī ir redzams novietnes numurs.

Sakiet, lūdzu, vai no 2012.gada 1. janvāra mainīsies noteikumi, sakarā ar dzīvnieku izvešanu uz Norvēģiju? Varbūt ir kas jau zināms, vai trakumsērgas titrs būs nepieciešams vai tikai pote un čips?

Atbild PVD Starptautiskas tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka:
Pēc PVD rīcībā esošās informācijas Norvēģija nepiemēro izmaiņas ES Regulā 998/2003, kas stāja spēkā no 01.01.2012. Ja gadījumā Norvēģija mainīs prasību attiecībā uz testu, tad informācija būs ievietota Norvēģijas kompetentās iestādes mājas lapā. Sekojiet līdzi informācijai:

http://www.mattilsynet.no/portal/page?

_pageid=54,40083&_dad=portal&_schema=PORTAL&_piref54_40088_54_40083_40083.sectionId=5308&navigation1_parentItemId=2756&navigation2_parentItemId=2756&navigation2_selectedItemId=4336&language=english

Vēlējos uzzināt, kādā normatīvā aktā ir noteikts cukura derīguma termiņš?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane:
„Prasības pārtikas preču derīguma termiņa norādēm ir noteiktas 2004.gada 23.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" IX.nodaļā. Noteikumu 59. punkta 59.8.apakšpunktā noteikts, ka minimālo un galīgo derīguma termiņu var nenorādīt cukuram cietā veidā.”

Jums tā skaisti rakstīts:
Patērētājiem
•Kā rīkoties un kur vērsties sūdzību gadījumā
•Kā sevi pasargāt no nedrošas pārtikas?
•Kas ir ģenētiski modificēta pārtika?
•Uztura bagātinātāji
Bet ko darīt, ja lielveikalā (konkrēti MAXIMA XX):
pārdevējs pie kases klepo tā, ka viņam iekšas izkritīs ārā. Un klepo savās rokās. Un ar tām rokām izdod naudu, čekus, visbeidzot – pārdod pārtiku tālāk pa leti.
Uz aizrādījumu - visi nosmaida. Tā saprotu, ka visiem pie vienas vietas, jo tam pašam PVD jau nav diennakts tālruņa, kur vērsties un ko līdz vērsties, jo kamēr atbrauks (jo reģionos jau tāpat nevienu dežurantu neturēs), problēma jau būs novērsta. Bet ar šo problēmu varbūt ir aplipināti simti (mazpilsētā). Bet tas jau PVD nerūp, jo naudas taču nav.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības vadītāja Tatjana Marčenkova:
Domāju ka tas jautājums gluži nav PVD kompetencē. Tas ir vairāk sabiedrības veselības jautājums, jo kasieris pie kases strādā ar fasētu pārtiku un saskaras ar naudu, kas ir ļoti netīra. Kāpēc pircējs nav griezies pie veikala administrācijas, redzot ka strādā slims cilvēks?
Šādos gadījumos ir jāprasa komentārs arī no sabiedrības veselības speciālistiem – LIC un/vai Veselības inspekcijas vai nu Darba inspekcijas.

Vai tas ir atļauts ievest Latvija sausais piens zīdaiņu pārtika? Kādi dokumenti ir nepieciešami? Mēs esam uzņēmums, no Baltkrievijas.

Atbild PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centraPārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
Sastāva, marķējuma un reklāmas prasības mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem ir noteiktas 26.05.2008. MK noteikumos Nr.370 „Noteikumi par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem”. Saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu izplatīt Eiropas Ekonomikas zonā un eksportēt uz trešajām valstīm atļauts šo noteikumu prasībām atbilstošus mākslīgos maisījumus.
16.11.2010. MK noteikumi Nr.1053 „Noteikumi par īpašām prasībām diētiskajai pārtikai, kārtību, kādā reģistrē diētisko pārtiku, un valsts nodevu par diētiskās pārtikas reģistrāciju” 13.punkts noteic, ka diētiskās pārtikas ražotājs, importētājs, ja diētiskā pārtika ražota trešajā valstī, izplatītājs vai iepakotājs paziņo pirms mākslīgo maisījumu zīdaiņiem pirmās laišanas Latvijas tirgū. Sīkāku informāciju Jūs varat atrast PVD mājaslapā www.pvd.gov.lv sadaļā: Novērtēšanas un reģistrācijas centrs>Pārtikas produktu reģistrācija>Diētiskās pārtikas reģistrācija - http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/novertesanas_un_registracijas_/partikas_produktu_registracija.
Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.pants noteic, ka pārtikas uzņēmums iesaistās pārtikas apritē, ja tas ir atzīts vai reģistrēts. Sīkāku informāciju par uzņēmumu reģistrāciju Jūs varat atrast PVD mājaslapā sadaļā: Iedzīvotājiem un uzņēmējiem>Informācija uzņēmējiem>Uzņēmuma reģistrācija - http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/uznemuma_registracija

Cik bieži uzņēmumā jāveic termometru kalibrēšana?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) funkcijās neietilpst uzņēmumiem noteikt termometru kalibrēšanas periodiskumu. Mērīšanas līdzekļu kalibrēšanas periodiskumu nosaka Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumi Nr.693 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu”. No Jūsu jautājuma nav skaidrs, par kādu uzņēmumu un par kādiem termometriem iet runa. PVD valsts pārtikas inspektori veic temperatūras mērījumus uzņēmumos, kas saistīti ar pārtikas apriti un pielietojamie termometri tiek kalibrēti vienu reizi divos gados Latvijas nacionālajā metroloģijas centrā.
Mērīšanas līdzekļus kalibrē laboratorijas, kuras akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 : 2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu akreditētas kalibrēšanas laboratorijas. Laboratoriju sarakstu var atrast internetā pēc adreses: http://www.latak.lv/database/bodyList.aspx?Type=KT

Strādāju kompānijā, kura nodarbojas ar pārtikas preču izplatīšanu Latvijā.
Jautājums par anotācijas tekstu - MK nr. 964 saka, ka uzturvērtībā obligāti jānorāda ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus, šķiedrvielas, nātriju. Ja produkts nesatur šķiedrvielas un nātriju, vai obligāti jānorāda, ka "šķiedrvielas - 0 g, nātrijs - 0 g"? Varbūt ir atļauts vispār nepieminēt šos elementus ja sastāvā to nav?
Un jautājums arī par aromatizētājiem - vai ir atļauts produkta sastāvā rakstīt vienkārši "aromatizētājs", nenorādot kas tas ir par aromatizētāju (piem., melleņu aromatizētājs un tml.)?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
1.jautājums: Padomes 1990.gada 24.septembra Direktīvas 1990/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu 6.panta 2.punktā noteiktajam, ka uzturvērtību un enerģētisko vērtību norāda uz 100 g vai 100 ml. Turklāt šo informāciju drīkst norādīt vienai devai, nosakot tās lielumu etiķetē, vai porcijai, ja ir minēts porciju skaits iepakojumā. Savukārt Direktīvas 4.panta 1.-4.punkti noteic, ka 1.punkts-ja ir nodrošināts uzturvielu marķējums, sniegtajā informācijā iekļauj 1. vai 2. grupas datus šādā secībā:
1.grupa: a) enerģētiskā vērtība; b) proteīnu, ogļhidrātu un tauku saturs.
2.grupa: a) enerģētiskā vērtība; b) proteīnu, ogļhidrātu, cukuru, tauku, piesātināto taukskābju, šķiedrvielas un nātrija saturs.
2.punkts-Ja uzturvērtības norāde skar cukurus, piesātinātās taukskābes, šķiedrvielas vai nātriju, šajā informācijā iekļauj 2.grupas datus.
3.punkts-Uzturvielu marķējumā var arī uzrādīt daudzumu vienam vai vairākiem tādiem savienojumiem kā:
- ciete, - polioli, - mononepiesātinātās taukskābes, - polinepiesātinātās taukskābes, - holesterīns, - jebkuras minerālvielas vai vitamīni, kas uzskaitīti pielikumā un ir sastopami ievērojamā daudzumā, kā tas norādīts minētajā pielikumā.
4.punkts-Uzturvērtības norādes gadījumā ir obligāti jāuzskaita vielas, kas pieder vienai no 1. un 3.punktā minētajām uzturvielu kategorijām vai ietilpst tajā kā sastāvdaļas.
Turklāt, uzrādot polinepiesātināto taukskābju un/vai mononepiesātināto taukskābju saturu un/vai holesterīna līmeni, uzrāda arī piesātināto taukskābju saturu, šajā gadījumā pēdējo savienojumu satura uzskaitījums nav uzskatāms par uzturvērtības norādi 2. punkta nozīmē.
Direktīvu var atrast internetā pēc adreses: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31990L0496:LV:HTML
2.jautājums: Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumu Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.964) 29.punktā noteikts, ka Aromatizētājus norāda, lietojot vārdu "Aromatizētājs(-i)", aromatizētāja nosaukumu vai sniedzot aromatizētāja aprakstu. Ja pārtikas preces izgatavošanā par aromatizētāju tiek izmantots hinīns vai kofeīns, to nosaukumu norāda sastāvdaļu sarakstā uzreiz aiz vārda "Aromatizētājs". Noteikumus var atrast internetā pēc adreses: http://www.likumi.lv/doc.php?id=97051