Mūsu produktu akcijas ietvaros vēlamies saviem klientiem dāvināt nelielas šokolādes tāfelītes (5g), kuras tiktu saražotas speciāli mums ar mūsu produkta logo. Vai uz šīm šokolādes tāfelītēm būtu jābūt norādītam sastāvam, ražotājam, pasūtītājam? Katrā ziņā šī šokolāde ir paredzēta tikai un vienīgi kā bezmaksas dāvana un nav paredzēta pārdošanai.

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Saskaņā ar 2004.gada 23.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” 7.punktu, uz šokolādes tāfelītēm, kuru primārā iepakojuma virsmas platība ir mazāka par 10 cm2, jānorāda tirdzniecības nosaukums ievērojot 2003.gada 25.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.661 „Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības kakao un šokolādes produktiem” trešās nodaļas un 1.pielikuma prasības, neto masa un derīguma termiņš.
Uz sekundārā iepakojuma marķējumā jānorāda tirdzniecības nosaukums, sastāvdaļas, neto masa, derīguma termiņš, ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja nosaukums un adrese, papildus norādes, ja tās nepieciešamas saskaņā ar noteikumu prasībām.

Vai uz pārtikas produkta etiķetes var veikt labojumu un tādu realizēt veikalā, ja, piemēram, labojums ir šāds: uz konservētas biešu zupas stikla burciņā etiķetes norādīts: Uzglabāt sausā tumšā vietā - ar melnu, necaurredzamu marķieri aizsvītrots vārds "tumšā". - Ja šis uzglabāšanas apstāklis ir bijis domāts ilgstošai uzglabāšanai noliktavās, kur tiešu saules staru iedarbībā produkts var izbalot. Veikalā, protams, šādus apstākļus nodrošināt nav iespējams. Etiķetes pakāpeniski tiek nomainītas un konkrētais uzglabāšanas apstāklis tiek izņemts ārā, bet ir atlikuši etiķešu daudzumi ar veco norādi.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības vadītāja Tatjana Marčenkova:
Domāju ka var, jo šādi labojumi nerada bīstamību patērētāju veselībai un nemaldina patērētāju. Tomēr, ja PVD pārtikas inspektori ir konstatējuši šādas neatbilstības, tad marķējuma labojumi ir jāsaskaņo ar to PVD pārvaldi, kas to ir konstatējusi. Jo nav skaidrs, kas ir par iemeslu šādam labojumam.

Taisos pēc nepilna gada pārvākties ar suni uz UK (ar ievešanas prasībām esmu iepazinusies), taču vēlējos noskaidrot, vai es varēšu Anglijā ievest suni, ja man viņš ir Stafordšīras bulterjera jauktenis? Ja gadījumā sanāk kādas problēmas, vai suni varēšu nogādāt atpakaļ Latvijā? Jo esmu dzirdējusi, ja suns ir aizliegto suņu sarakstā vai līdzīgs kādai no šīm šķirnēm, tad viņiem ir tiesības to anestezēt.

Atbild PVD Starptautiskas tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka:
Informāciju par bīstamajiem suņiem lūdzu skatieties Lielbritānijas kompetentās iestādes DEFRA mājas lapā:
http://archive.defra.gov.uk/wildlife-pets/pets/dangerous/
Ja jūsu suns atbilst kādam no minētajiem četru tipu suņiem, tad to ievest Lielbritānijā ir aizliegts. Dzīvnieku ir tiesības eitanazēt (iemidzināt), ja tas neatbilst Lielbritānijas prasībām un Jūs nevēlaties nogādāt to atpakaļ. Atpakaļ Latvijā suns var atgriezties, ja tam ir mikročips, ES pase un derīga vakcinācija pret trakumsērgu.

Vai pārtikas veikalā obligāti jāslēdz līgums par deratizāciju? Ja jā, tad kāds likums vai noteikumi to nosaka?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu noteic, ka visos pārtikas ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos pārtikai jābūt pasargātai no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam, kaitīgu veselībai vai piesārņotu tādā veidā, ka to varētu patērēt tādā stāvoklī. Uzņēmumā jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai apkarotu kaitēkļus, grauzējus (deratizācija, dezinsekcija). Jābūt arī izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai nepieļautu mājdzīvnieku piekļūšanu pārtikas sagatavošanas, apstrādes un uzglabāšanas vietām.

Mani sauc Elvīra, un mani ļoti interesē tēma par ĢM pārtiku - vai Jums ir kaut kāds ĢM produktu saraksts, kas tirgoti Latvijā? Un kā kontrolē ĢM produktu importu Latvijas teritorijā?

Atbild PVD Robežkontroles departamenta vecākā eksperte pārtikas un nepārtikas preču robežkontroles jomā Agita Krastiņa:
Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā ir atļauts izplatīt un ievest tikai atzītu ģenētiski modificētu pārtiku un barību. Atzīto ģenētiski modificētās pārtikas un barības sarakstu skatīt interneta vietnē: http://ec.europa.eu/food/dyna/gm_register/index_en.cfm
PVD robežkontroles punktos veic trešo valstu izcelsmes (valstis, kuras nav ES valstis) pārtikas un barības importa kontroli.
PVD inspektori veic kravu dokumentālo (novērtē un salīdzina kravas pavaddokumentus, pārbauda reģistrus), identitātes (novērtē dokumentu un kravā esošo produktu saderību un marķējumu) un fizisko kontroli, tai skaitā paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem.
ES ir noteikti ārkārtas pasākumi attiecībā uz neatļautu ģenētisko modifikāciju „Bt63” rīsu produktos no Ķīnas un „LL RICE 601” rīsiem no ASV. Ārkārtas pasākumi paredz paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem, lai pārliecinātos vai produkts nesatur kādu no neatļautiem ģenētiski modificētiem rīsiem.
Ja fasēta pārtika/barība satur ĢMO vai sastāv no tiem, tad marķējumā norāda, ka: “Šis produkts satur ģenētiski modificētus organismus” vai “Šis produkts satur ģenētiski modificētu(-us) [organisma(-u)nosaukums(-i)]”.

Iepazīstoties ar Jūsu sniegto atbildi uz manu iepriekš uzdoto jautājumu, konstatēju, ka tajā ir sniegtas atbildes tikai par dzīvnieku izcelsmes pārtikas utilizēšanas procesu. Mani interesē vēl arī maizes, bakalejas preču, piena produktu u.c. preču ar beigušos derīguma termiņu utilizēšanas kārtība veikalos.
Mana problēma ir tāda, ka veikala vadība liek visas pārtikas preces ar beigušos derīguma termiņu izmest publiski pieejamos konteineros, kas man liekas nepieņemami un nepareizi.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu noteic, ka Pārtikas atkritumi (izņemot pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus), neēdami blakusprodukti un citi atkritumi pēc iespējas ātrāk jāaizvāc no telpām, kur atrodas pārtika, lai izvairītos no to uzkrāšanās. Pārtikas atkritumi, neēdami blakusprodukti un citi atkritumi jānovieto aiztaisāmos konteineros, izņemot gadījumus, kad pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki var pārliecināt kompetentās iestādes par to, ka ir atbilstoši cita veida izmantotie konteineri vai atkritumu aizvākšanas sistēmas. Minētajiem konteineriem jābūt ar attiecīgu konstrukciju, tie jātur labā stāvoklī, tiem jābūt viegli tīrāmiem un vajadzības gadījumā dezinficējamiem. Atbilstoši jāparedz pārtikas atkritumu, neēdamu blakusproduktu un citu atkritumu glabāšana un likvidēšana. Atkritumu glabātavām jābūt projektētām un apsaimniekotām tā, lai tās varētu turēt tīras un vajadzības gadījumā bez dzīvniekiem un kaitēkļiem. Visi atkritumi jālikvidē higiēniski un tādā veidā, kas nekaitē videi, saskaņā ar šim nolūkam piemērojamajiem Kopienas tiesību aktiem un neradot tiešu vai netiešu piesārņojuma avotu.
Piena produkti ir dzīvnieku izcelsmes.

Sakiet, lūdzu, kur man ir jāgriežas, lai novērstu šo "mušiņu uzbrukumu"?
Jaunajā veikalā Elvi - Ķegumā pie pārtikas, konkrēti pie bulciņām un tortēm ir ļoti daudz mazo mušiņu, kuras ir palīdušas apakšā zem plēves.
Dārzeņi atrodas veikala otrā pusē, bet tās mušiņas ir tikai manāmas pie konditorejas izstrādājumiem.
Domājām, ka Ķegumā būs beidzot viens normāls veikals, bet nekā!
Kur griezties, lai šis ārprāts vienreiz beigtos?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu noteic, ka visos pārtikas ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos pārtikai jābūt pasargātai no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam, kaitīgu veselībai vai piesārņotu tādā veidā, ka nebūtu saprātīgi domāt, ka to varētu patērēt tādā stāvoklī. Uzņēmumā jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai apkarotu kaitēkļus.
Ja Jūsu uzņēmumā nav izstrādātas procedūras kaitēkļu, insektu apkarošanai, varat griezties licenzētās firmās, kas šo darbu veic. Firmu sarakstu var atrast internetā pēc adreses: http://sanitarie-dienesti.zl.lv/
Gan interneta veikalos, gan firmās var iegādāties līdzekļus pret augļu mušiņām. Piemēram: „Šķidrums pret augļu mušiņām BROS” - Dekoratīvās augļu mušiņu lamatas. Pateicoties lamatu konstrukcijai, notvertie kukaiņi nav redzami. Speciāls un intensīvs aromātu maisījums nodrošina augstu šķidruma efektivitāti. Šķidrumu lamatās maina ik pēc 2-3 nedēļām vai ja lamatas ir pilnas ar mušiņām. Komplektā lamatas un šķidrums 30ml - info@pakavs.lv
„Biolit līdzeklis augļu mušiņu iznīcināšanai” (Ražotājs: Lybar a.s. Biolit) - Sastāvs: dabīgs pievilinātājs, tilpums: 15ml, darbības laiks – viens mēnesis no uzstādīšanas momenta. Līdzeklis ir paredzēts augļu mušiņu/drozofīlu iznīcināšanai mājās, pārtikas glabāšanas vai ražošanas telpās, maiznīcās, kafejnīcās, augļu žāvētavās, alus darītavās, veikalos u.c. Novietot to vietā, kur manītas augļu mušiņas. Ābolīti nomainīt reizi 4 nedēļās, vai arī ātrāk, ja tas ir pilns ar insektiem. Līdzekli glabā oriģinālā iepakojumā pie temperatūras no 0ºC līdz 40°C. E-pasts: lasmala@oic.lv, www.e-saimnieciba.lv, SIA „AES” importē un izplata Latvijā insekticīdus, rodenticīdus, augu aizsardzības līdzekļus, plaša patēriņa preces ražotas ASV, Vācijā, Zviedrijā, Čehijā, Ungārijā, Itālijā, Igaunijā, Krievijā, Dienvidāfrikas Republikā. Adrese: Lomonosova iela 1 korp.18, Rīga, LV-1019, Latvija, tel. +371 67100542, fakss +371 67100543, mob. 29458961

Apsveru domu par iespēju nodarboties ar mājražošanu, taču, ievācot informāciju par šīs saimnieciskās darbības veidu, saprotu, ka manā gadījumā pastāv kāds būtisks šķērslis. Dzīvoju lauku mājā, kurā nav ievilkts ūdensvads (sausā tualete un ūdens no akas), līdz ar to nevaru nodrošināt higiēnas prasības, kas nosaka, ka virtuvē obligāti jābūt pieejamam tekošam aukstam un karstam ūdenim. Vai tiešām man nav cerību saņemt PVD atļauju uzsākt mājražošanu, ja mājā nav pieejams ūdensvads?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
2011.gada 4.oktobrī uz e-pastu: janite.tu@inbox.lv nosūtīju zemāk redzamo tekstu. Atbildes nav. Domāju, ka viņa griezīsies pārvaldē un ka vairāk atbilde viņai nebūtu jāsniedz. Vienalga, ja telpā ūdensvada, tad ar ražošanu nevar nodarboties. Bet vietējiem inspektoriem būs labāk redzams, ja viņa griezīsies pārvaldē pēc padoma.
„Lai atbildētu uz Jūsu jautājumu, būtu jāzina: konkrēti, ko Jūs vēlaties ražot?
Par cik Jūs atrodieties Pļaviņās, tad Jums būtu jāgriežas PVD Austrumzemgales pārvaldē, lai pārtikas inspektori apsekotu Jūsu ražošanas vietu un dos detalizētu atbildi. Adrese: Brīvības ielā Jēkabpilī, Tālrunis: 652-31695 vai 652-34036, e-pasta adrese: Austrumzemgale@pvd.gov.lv”

Lūdzu norādīt konkrētu normatīvo aktu jeb kādu citu dokumentu, kas tirgotājām aizliedz atgriezt preci ražotājam ar nederīgu realizācijas laiku.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002.gada 28.janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, noteic, ka Pārtiku nelaiž tirgū, ja tā nav nekaitīga. Pārtika ir nekaitīga, ja tā nevar kaitēt veselībai un ir derīga lietošanai cilvēku uzturā.
Nosakot, vai pārtika ir derīga lietošanai cilvēku uzturā, ņem vērā, vai pārtika atbilst tās paredzētajai lietošanai un nav piesārņota, ko radījis kāds svešķermenis vai kas cits, vai pūšanas, bojāšanās vai trūdēšanas dēļ. Ja kāds pārtikas produkts, kurš ir kaitīgs, ir daļa no pārtikas partijas vai sūtījuma, tad pieņem, ka visa pārtika šajā partijā vai sūtījumā ir kaitīga, ja vien pēc rūpīga novērtējuma ir pierādījumi, ka atlikusī partija vai sūtījums ir nekaitīgs.
Savukārt likums „Pārtikas aprites uzraudzības likums” noteic, ka Pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām. Persona, kura iesaistījusies kādā no pārtikas aprites posmiem, ir atbildīga par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošās normatīvo aktu prasības. Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, ražotājs vai izplatītājs pārtiku atzīst par izplatīšanai nederīgu, ja tai ir beidzies derīguma termiņš.

Vai un kur iespējams veikt mājās ražota pārtikas produkta ķīmisku analīzi, lai to varētu pārdot tirdzniecības tīklā?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Veikt pārtikas produktu fizikāli ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes var Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR", Adrese: Lejupes iela 3, Rīga, LV-1076, Diennakts informatīvais tālrunis: +371 67620513, E-pasts: bior@bior.gov.lv, Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas paraugu pieņemšana: +371 67611720 vai kādā citā Latvijas akreditētā laboratorijā.