Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem
Lūdzu, kādas ir iespējas izbraukuma tirdzniecībā piedāvāt pircējiem svaigu, tikko ražotu svaigpiena sieru, kas tiek gatavots pirms tirgus sākuma, īsi pirms izbraukšanas uz tirdzniecību. Piens ražošanas procesā tiek uzkarsēts līdz 95 grādiem, tātad veikts process, kas līdzvērtīgs pasterizācijai.
Tirdzniecības laikā, kad produkcija ir atdzisusi līdz istabas temperatūrai, to ievietoju tirdzniecības vitrīnā, kur tā turpina dzesēties un atdzist līdz uzglabāšanas temperatūrai. Šo visu procesu aprakstu pavaddokumentos.
Es personīgi nesaskatu pretrunas, ka svaigā produkcija atdziest un kļūst par atdzesētu produktu pircēju klātbūtnē, kas pēc tam jāuzglabā līdz +6 grādiem vai arī tas dzesēšanas process notiek mājās, kur tiek ražota produkcija.
Lūdzu Jūsu padomu, kā iepriecināt pircēju ar svaigu produkciju un vienlaicīgi ievērot Jūsu prasības.
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Statkus:
Produkta (Jūsu gadījumā siera) atdzesēšana tirdzniecības vietā nav atļauta. Produkta ražošanas procesu var uzskatīt par pabeigtu tikai tad, kad tas ir atdzesēts līdz ražotāja deklarētajai uzglabāšanas temperatūrai. No šī brīža tiek skaitīts produkta derīguma termiņš. Vedot uz tirgu neatdzesētu sieru, Jūs riskējat kvalitatīvu produktu sabojāt jau transportēšanas laikā. Turklāt, aukstuma vitrīna visticamāk nespēj nodrošināt tādu temperatūras režīmu, lai siltu produktu pietiekami atdzesētu. Vispareizāk būs, ja piedāvāsiet patērētājam svaigu atdzesētu produkciju, nepārtraucot aukstuma ķēdi ne transportēšanas, ne tirdzniecības laikā.
Vēlējos noskaidrot vai Jūs varētu sniegt informāciju par piena uzglabāšanas nosacījumiem!?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Statkus:
Svaigpiena uzglabāšanas nosacījumi noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Pienu pēc slaukšanas nekavējoties jāatdzesē līdz 8oC, ja to savāc katru dienu, un ne vairāk kā līdz 6oC, ja to nesavāc katru dienu. Pārvadāšanas laikā piena temperatūra nedrīkst pārsniegt 10oC.Piena pārstrādes uzņēmumā pieņemto pienu nekavējoties jāatdzesē ne vairāk kā līdz 6oC. Tomēr ar kompetentās iestādes atļauju uzņēmums drīkst pienu uzglabāt augstākā temperatūrā, ja pārstrādi uzsāk ne vēlāk kā 4 stundu laikā pēc pieņemšanas.
Ja vēlaties svaigpienu realizēt nelielā apjomā tieši galapatērētājam, Jums jāievēro 2010.gada 13.aprīļa MK noteikumi Nr. 345 „Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā”. Svaigpiens pēc slaukšanas nekavējoties jāatdzesē līdz 6oC, transportējot piena temperatūra nedrīkst pārsniegt 8oC, savukārt piena realizācijas vietā piena temperatūra nedrīkst pārsnigt 6oC.
Pasterizēta piena uzglabāšanas nosacījumiem jābūt uz iepakojuma – marķējumā, un to nosaka ražotājs. Parasti piena uzglabāšanas temperatūra ir no 2oC līdz 6oC. Kā izņēmumu var minēt sevišķi augstās temperatūrās apstrādātu vai tā saucamo UHT pienu, kuru var uzglabāt istabas temperatūrā ( piemēram, „Lāses piens”).
Vēlējāmies precizēt, par HACCP atbildīgo personu. Ja, uzņēmumam ir vairākas struktūrvienības, vai katrā struktūrvienībā ir jābūt atbildīgajam darbiniekam, vai arī drīkst būt uz visu uzņēmumu viens darbinieks, kas atbild par paškontroles ievērošanu un nodrošināšanu?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu noteic, ka pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ievieš, īsteno un saglabā saskaņā ar HACCP principiem izveidotu pastāvīgu procedūru vai procedūras un, ka atbildīgie par procedūru izstrādi un uzturēšanu vai attiecīgo norādījumu izmantošanu ir saņēmuši atbilstošu apmācību par HACCP principu piemērošanu un atbilstību visām valsts tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz noteiktās pārtikas nozarēs strādājošu personu apmācības programmām.
Savukārt likuma „Pārtikas aprites uzraudzības likums” 7., 8.pants noteic, ka pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām. Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.
Ja ir reģistrēti trīs jaukta sortimenta pārtikas veikali, tad ar rīkojumu norīko vienu galveno darbinieku, kas noklausās apmācības kursu par HACCP principu piemērošanu un izstrādā vienotu (varētu būt, ka katram veikalam paškontroles dokumenti (procedūras) ir atšķirīgi pēc satura) paškontroles dokumentu kopumu, kā arī regulāri to papildina un aktualizē. Savukārt katrā veikalā ar rīkojumu ir nozīmēta atbildīgā persona, kas seko tam, kā attiecīgajā veikalā tiek ievērots paškontroles dokumentos noteiktais. Galvenā darbinieka apmācības kursu par HACCP sertifikāta kopija glabājas katrā struktūrvienībā.
Kādas normas, normatīvie akti vai noteikumi regulē pārtikas preču utilizācijas procesus veikalos?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Prasības pārtikas uzņēmumam attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1069/2009 (2009.gada 21.oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) un
Komisijas regula (ES) Nr.142/2011 (2011.gada 25.februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam.
Regulas var atrast internetā:
· http://www.google.lv/search?hl=lv&source=hp&q=regula+nr.142%2F2011&oq=regula+nr.142%2F2011&aq=f&aqi=&aql=&gs_sm=e&gs_upl=4578l24063l0l25094l18l18l0l10l10l0l391l1703l0.2.3.2l7l0
· http://www.google.lv/search?q=regula+nr.1069%2F2009&hl=lv&source=hp&gs_sm=e&gs_upl=4578l24063l0l25094l18l18l0l10l10l0l391l1703l0.2.3.2l7l0&oq=regula+nr.1069%2F2009&aq=f&aqi=&aql=
Regulas ir tulkotas latviešu valodā.
Velētos zināt, kas ir nepieciešams, lai es varētu tirgot savu medu no 6 saimēm ?
Ir jau iesniegt papīri PVD, ka primāram ražotajam.
Kādai jābūt telpai, kur fasē medu (vai der pirts )?
Kur, vai, kā jāapstrādā burkas, kurās pilda medu?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone:
Pirms uzsākt medus iegūšanu un realizāciju, iesakām iepazīties ar Labas higiēnas prakses vadlīnijām „Biškopības produktu primārās ražošanas vadlīnijas” (turpmāk- vadlīnijas), kuras var atrast Latvijas Biškopības biedrības mājas lapā http://www.strops.lv., un normatīvajiem aktiem, kuri ievietoti PVD mājas lapā http://www.pvd.gov.lv/ sadaļā: Iedzīvotājiem un uzņēmumiem → Informācija uzņēmējiem→ Pārtikas uzraudzība→ Higiēnas prasības pārtikas apritē→ biškopības produktu primārā ražošana.
Vadlīniju 6.sadaļā „Higiēnas ražošanas nosacījumi” un 1.2.tabulā ir aprakstītas pamatprasības telpām, aprīkojumam un tarai, kā arī tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumi. Jums, kā primārajam biškopības produktu ražotājam jānodrošina, ka visos biškopības produktu iegūšanas, iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas posmos medus būtu pasargāts no jebkāda piesārņojuma.
Vai ir vajadzīgs ūdens, lai varētu tirgot ar bulciņām?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk - Regula) noteic, ka pārvietojamās un/vai pagaidu telpās, piemēram, tirdzniecības teltīs, tirgus stendos, tirdzniecības vietās transportlīdzekļos u.c. (atkarībā, kur notiks bulciņu tirdzniecība) jābūt pieejamām attiecīgām iekārtām, lai uzturētu atbilstošu personīgo higiēnu, tai skaitā higiēniskām roku mazgāšanas un nosusināšanas iekārtām, higiēniskam sanitārajam aprīkojumam un ģērbtuvēm.
Visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos jābūt pieejamam atbilstošam skaitam izlietņu, kas piemēroti izvietotas un paredzētas roku tīrīšanai. Izlietnes roku tīrīšanai jāapgādā ar tekošu karsto un auksto ūdeni, materiāliem roku tīrīšanai un higiēniskai nosusināšanai. Vajadzības gadījumā pārtikas mazgāšanas iekārtas jānovieto atsevišķi no roku mazgāšanas iekārtām.
Regula arī noteic, ka visiem izstrādājumiem, iekārtām un aprīkojumam (plaukti, paplātes, grozi un standziņas u.c), ar ko nonāk saskarē pārtika jābūt rūpīgi iztīrītiem un vajadzības gadījumā dezinficētiem. Tīrīšanai un dezinfekcijai jānotiek pietiekami bieži, lai novērstu jebkādu pārtikas piesārņojuma risku. Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus nedrīkst uzglabāt telpās, kur atrodas pārtika.
Vēlējos ražot maizes izstrādājumus un tirgot uz ielām! Kādas atļaujas būtu nepieciešamas un kā labāk reģistrēties?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vadītāja Ingrida Sproģe:
Jūsu gadījumā šķiet, ka darbība, kuru Jūs vēlaties piereģistrēt, ir maizes un miltu izstrādājumu ražošana mājas apstākļos, tomēr, lai to precizētu, Jums labāk būtu doties uz to PVD teritoriālo struktūrvienību, kuras pārraudzības teritorijā atradīsies Jūsu uzņēmums. Tur Jums palīdzēs izvēlēties pareizo darbības kodu un sniegs palīdzību reģistrācijas pieteikuma aizpildīšanā.
Informāciju par pieteikuma aizpildīšanu un iesniegšanu PVD Jūs varat iegūt arī PVD mājas lapā: www.pvd.gov.lv > Iedzīvotājiem un uzņēmējiem > Uzņēmējiem > Uzņēmuma reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā.
No šīs sadaļas arī pieejamas saites uz veidlapām, Klasifikatoru un pārējai informācijai, kas nepieciešama reģistrācijas procesa veikšanai.
Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, bet, ja Jūs izvēlaties saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad saskaņā ar PVD cenrādi tas maksā 1,- LVL.
Ja uz produkta izgatavotāja ir viens ieraksts, piemēram, ( 15.07.2011), bet izplatītāja uzlīmē rakstīts - ieteicams izlietot līdz 2012.gadam. Vai izplatītās ir tiesīgs noteikt lietošanas termiņu? Dienvidkurzemes PVD produktu atzina par derīgu!
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.964 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” (Turpmāk – Noteikumi) noteic, ka pārtikas preču marķējumā sniegtā informācija un marķēšanā izmantotās metodes nedrīkst maldināt patērētāju par pārtikas preces raksturojumu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīguma termiņu, izcelsmes vietu vai ražošanas metodēm.
Norādē par pārtikas preces minimālo derīguma termiņu hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda dienu, mēnesi un gadu. Ja pārtikas preces minimālais derīguma termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem - var norādīt tikai dienu un mēnesi, ja ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nav ilgāks par 18 mēnešiem - var norādīt tikai mēnesi un gadu, ja ir ilgāks par 18 mēnešiem - var norādīt tikai gadu.
Derīguma termiņus produktiem parasti nosaka ražotājs, preces izplatītājs patvarīgi nedrīkst pagarināt produkta derīguma termiņus.
Jūsu aprakstītajā gadījumā varētu būt sekojoša situācija: datums (15.07.2011) ir produkta ražošanas datums ar piebildi, ka produkts derīgs, piemēram, pusgadu no ražošanas datuma. Tā kā Noteikumi noteic, ka patērētājiem paredzēto pārtikas preču marķējumā norāda pārtikas preces minimālo derīguma termiņu vai, ja prece ātri bojājas, galīgo derīguma termiņu. Tad šādā gadījumā produkta izplatītājs izrēķina pusgadu uz priekšu un ar papildus uzlīmi patērētājam sniedz informāciju: - Ieteicams izlietot līdz 15.01.2012 (konkrēti šajā piemērā).
Kas ir ēdiena kalkulācija, un kā to veikt? Kādi normatīvie akti jāievēro un jāizpilda?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa:
Ēdiena kalkulācijas karte ir uzņēmuma dokuments, ar kura palīdzību tiek noteikta ēdienā iekļauto produktu izmaksas un veidota ēdiena pārdošanas cena , ņemot vērā pārējos izdevumus, kas saistīti ar ēdiena gatavošanu un realizāciju. Prasības ēdienu kalkulācijām normatīvajos aktos nav noteiktas.
Kur var noteikt ūdens analīzes Annenieku pagasta Kaķeniekos Dobeles novadā? Kāda ir samaksa šim pakalpojumam?
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilze Lejasbuda:
Dzeramā ūdens analīzes ir iespējams veikt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā "BIOR". Dobelē ir pieejamas divas paraugu pieņemšanas vietas. Pirmdienās plkst.13.00 Ādama ielā 2 (63029281), bet Trešdienās no 09:00 –14:00 Zemgales iela 44a (28651083).
Tā kā dzeramā ūdens testēšanas izmaksas ir atkarīgas no laboratoriskiem izmeklējumiem kādus vēlaties veikt, tad ar cenrādi varat iepazīties BIOR mājas lapā www.bior.gov.lv