Līdz šim esam apgādājuši skolas, bērnudārzus, slimnīcas un pansionātus ar saldējumu un dažāda veida saldētajiem produktiem: dārzeņiem, ogām, zivīm, gaļu, gaļas pusfabrikātiem. Pēdējā laikā arvien biežāk parādās informācija, ka šīs iestādes nedrīkst iepirkt rūpnieciski ražotus pelmeņus, frikadeles, zivju pirkstiņus, zivis, vistas gaļu. Vēlamies precizēt vai ir pieņemti jauni noteikumi, izmaiņas par uztura normām bērnudārzos, skolās, slimnīcās?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Veselības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā noteiktas uztura normas un ierobežojumi vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu, kā arī pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem. Noteikumus plānots pieņemt 2012. gadā. Ja vēlaties precizēt produktu grupas, kurām tiks noteikti ierobežojumi, lūdzam griezties Veselības ministrijā.
Pašlaik prasības ēdināšanas organizēšanai un ierobežojumi dažu pārtikas produktu izplatīšanai vispārējās vidējās izglītības iestādēs noteikti Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” 511.punktā.
Savukārt prasības vienas dienas pusdienu ēdienkartei 1.klases izglītojamiem, kuriem piešķirti valsts budžeta līdzekļi, noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 28.decembra noteikumu Nr.1206 „Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai” 1.pielikumā.

Esmu mazumtirdzniecības veikala vadītāja, man ir uzradies jautājums - kādam jābūt ūdens spiedienam inventāra mazgāšanas izlietnes krānā, lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu mazgāšanu? Un vai vispār tas ir nepieciešams - kontrolēt ūdens spiedienu krānā?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Prasības jaunbūvējamu un rekonstruējamo ēku iekšējo aukstā un karstā ūdens ūdensvadu sistēmu projektēšanai, tostarp arī ūdens spiedienam ūdensvada sistēmās, noteiktas Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumos Nr.256 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”” (turpmāk-Noteikumi). Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē nav minēto Noteikumu izpildes kontrole

Rakstu jautājumā par sanitārā minimuma kursiem. Kad tie ir paredzēti Smiltenē?

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ludmila Belova:
Visas mācības, kas nepieciešamas, ja esat iesaistījusies pārtikas apritē, Jums jāmeklē pēc informācijas tuvāk dzīvesvietai vai nu vietējā presē vai interneta portālos, jo PVD neveic apmācību.

Sakiet, lūdzu, vai ir aizliegts tirgot kivi augļus fasētos groziņos 18/20 kalibrs? Un kāpēc?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane:
Kivi augļu tirgošanā jāievēro 2011.gada 7.jūnija Eiropas Komisijas īstenošanas Regulā (ES) Nr.543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes regulai (EK) Nr.1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari I pielikuma B daļas 3.daļā „ Kivi augļu tirdzniecības standarts” noteiktās prasības. Standarts neaizliedz tirgot kivi augļus pārdošanas iepakojumos.

Kur jāmācās, lai strādātu PVD?

Atbild PVD Personāla vadības daļas Personāla attīstības speciāliste Ilze Muceniece:
Atbildot uz Jūsu jautājumu:” Kur jāmācās, lai strādātu PVD? „, svarīgāk ir saprast – kas gribiet būt vai par ko gribiet kļūt, jo kopumā Pārtikas un veterinārajā dienestā strādā visdažādāko jomu speciālisti. Pamatspecialitātes variet apgūt, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē- lauksaimniecības, pārtikas tehnoloģijas, veterinārmedicīnas, pārtikas higiēnas fakultātēs.

Lūdzu, sniedziet man informāciju/izpratni par Regulu (EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011(2011. gada 25. oktobris)par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu):
* Vai uz iepakojuma ir obligāti jānorāda tauki, piesātinātās tsk, ogļhidrāti, cukuri, olbaltumvielas, sāls. Vai pietiek ar: tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas?
* Ja uz jogurta iepakojuma ir attēloti persiki un šo produktu nosaukums ir, piemēram, "Jogurts ar persiku garšu " receptūrā izmantojot tikai persika aromatizētāju - vai pēc jaunās Regulas uz iepakojuma var šajā gadījumā attēlot šos persikus? Un kā tad šajā gadījumā būtu jānorāda sastāvdaļu daudzums?
* Vai norādot produkta sastāvu var rakstīt sastāvs vai pareizāk būtu sastāvdaļas?
* Izcelsmes valsts/vieta: vai pietiek ja norāda ES?
* Vai pareizi saprotu, ka paliek spēkā - pārtikas piedevas jānorāda- piedevu grupa un E nr. vai tā nosaukums;
* Par alergēniem - ja produkta sastāvā kā viena no sastāvdaļām ir laktoze - kā būtu pareizi tā jānorāda;
* Vai uz produkta iepakojumiem ir obligāti jānorāda (kas nesatur alergēnus), ka var būt tādas un tādas alergēnas vielas, ja ražošanas uzņēmumā notiek arī darbības ar alergēnām vielām;
* Izplatot produktu kā vairumtirgotājs vai uz iepakojuma pietiek šāda info: produkta nosaukums, neto, derīguma termiņš, partijas nr, uzglabāšanas apstākļi. Pārējo informāciju (sastāvs, produkta ķīm. un mikrobioloģiskie rādītāji utt.) tiek klientam nodoti uz uzņēmuma veidlapas līdzi šai precei.
* vai obligāti piegādājot produktu klientam ir jābūt līdzi produkta kvalitātes sertifikātam?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk - Regula Nr.1169/2011), piemēro ar 2014.gada 13.decembri, izņemot 9.panta ,,L’’ apakšpunktu ko piemēro ar 2016.gada 13.decembri (paziņojumu par uzturvērtību) un VI pielikuma B daļu (īpašie nosacījumi „ maltai gaļai”) ko piemēro ar 2014.gada 1.janvāri.
Vai uz iepakojuma ir obligāti jānorāda tauki, piesātinātās tsk, ogļhidrāti, cukuri, olbaltumvielas, sāls. Vai pietiek ar: tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas?
· Regulas Nr.1169/2011 9. un 10.pantā ir noteikta obligātā informācija, kas jānorāda produkta marķējumā. Regulas Nr.1169/2011 30.pants noteic, ka pārtikas produktu marķējumā obligātajā paziņojumā par uzturvērtību jāietver šāda informācija - enerģētiskā vērtība; tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzums. Ja dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus ir paredzēts paziņojums par uzturvērtību, tad marķējumā norāda tikai enerģētisko vērtību. Pārtikas produktiem, kurus piedāvā pārdošanai galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm bez iepakojuma vai ja pārtiku iepako tirdzniecības vietā pēc patērētāja lūguma un kuriem paredzēts paziņojums par uzturvērtību, tad marķējumā norāda tikai enerģētisko vērtību vai enerģētisko vērtību kopā ar tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzumu. Savukārt Regulas Nr.1169/2011 V pielikumā sniegts pārtikas produktu saraksts, uz kuriem neattiecas prasība par obligāto paziņojumu par uzturvērtību.
Ja uz jogurta iepakojuma ir attēloti persiki un šo produktu nosaukums ir, piemēram, "Jogurts ar persiku garšu " receptūrā izmantojot tikai persika aromatizētāju - vai pēc jaunās Regulas uz iepakojuma var šajā gadījumā attēlot šos persikus? Un kā tad šajā gadījumā būtu jānorāda sastāvdaļu daudzums?
· Regulas Nr.1169/2011 7.panta d apakšpunkts noteic, ka pārtikas produktu informācija nedrīkst būt maldinoša, jo īpaši noformējumā, aprakstā vai attēlā iekļaujot norādi, kas liek noprast konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan faktiski minētajā pārtikas produktā dabīgi esošais komponents vai parasti izmantotā sastāvdaļa ir aizstāta ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu. Ja produkta ražošanā izmanto aromatizētājus, kas aizvieto konkrētu sastāvdaļu, tad uz iepakojuma attēlā vai zīmējumā nedrīkstēs noradīt konkrēto sastāvdaļu, Jūsu minētajā gadījumā persikus. Sastāvdaļu sarakstā jānorāda visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās reģistrētas ražošanas procesā. Izmantoto aromatizētāju norāda ar vārdiem „aromatizētājs” vai lietojot konkrētu aromatizētāja nosaukumu vai aprakstu, ja aromatizējoša viela satur aromatizētājus.
Vai norādot produkta sastāvu var rakstīt sastāvs vai pareizāk būtu sastāvdaļas?
· Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā jālieto norāde, kura sastāv no vārda „sastāvdaļas” vai kurā ir ietverts šis vārds.
Izcelsmes valsts/vieta: vai pietiek ja norāda ES?
· Regulas Nr.1169/2011 26.pants noteic, ka izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsteno izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Obligāta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta būs jānorāda svaigai, atdzesētai un sasaldētai cūkgaļai, liellopu, aitu, kazu un mājputnu gaļai. Norāde ES nav pietiekama, lai identificētu produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu.
Vai pareizi saprotu, ka paliek spēkā - pārtikas piedevas jānorāda- piedevu grupa un E nr. vai tā nosaukums?
· Pārtikas piedevām tāpat, kā līdz šim marķējumā ir jānorāda kategorijas nosaukums, aiz tā norādot konkrēto piedevas nosaukumu vai E numuru.
Par alergēniem - ja produkta sastāvā kā viena no sastāvdaļām ir laktoze - kā būtu pareizi tā jānorāda;
· Sastāvdaļu sarakstā jānorāda piens un tā piena produkti (ietverot laktozi).
Vai uz produkta iepakojumiem ir obligāti jānorāda (kas nesatur alergēnus), ka var būt tādas un tādas alergēnas vielas, ja ražošanas uzņēmumā notiek arī darbības ar alergēnām vielām;
· Sastāvdaļu sarakstā obligāti jānorāda Regulas Nr.1169/2011 II pielikumā minētās vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību. Tādēļ norāde „nesatur alergēnus” ir brīvprātīga. Izmantojot norādi „nesatur alergēnus” uzņēmumam ir jābūt pārliecinātām, ka ražojot konkrēto produktu, tā sastāvā nebūs kāda no vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību.
Izplatot produktu kā vairumtirgotājs vai uz iepakojuma pietiek šāda info: produkta nosaukums, neto, derīguma termiņš, partijas nr, uzglabāšanas apstākļi. Pārējo informāciju (sastāvs, produkta ķīm. un mikrobioloģiskie rādītāji utt.) tiek klientam nodoti uz uzņēmuma veidlapas līdzi šai precei.
· Regulas Nr.1169/2011 8.panta 7.punkta:
a) apakšpunkts noteic, ka gadījumos ja fasētā pārtika ir paredzēta galapatērētājam, bet tās tirdzniecībā tiek sākta pirms pārdošanas galapatērētājam, un ja šajā posmā netiek veikta pārdošana ēdināšanas iestādei;
b) apakšpunkts noteic, ka gadījumos ja fasētā pārtikas paredzēta piegādei ēdināšanas iestādei turpmākai gatavošanai, pārstrādei, sadalīšanai vai sagriešanai, tad pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, nodrošina, ka regulas 9. un 10. pantā noteiktās obligātās ziņas norāda uz pārtikas iepakojuma vai tam piestiprinātas etiķetes, vai pārtikas pavaddokumentos, ja var garantēt, ka šie dokumenti ir pievienoti attiecīgajai pārtikai vai tika atsūtīti pirms pārtikas piegādes. Tomēr neatkarīgi no noteiktā pārtikas uzņēmumam jānodrošina, ka pārtikas produkta nosaukums, minimālais derīguma termiņš vai „izlietot līdz” datums, jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi, atbildīgā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmuma vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese tiek norādītas arī uz fasētas pārtikas tirdzniecībai paredzētā sekundārā iepakojuma.
Vai obligāti piegādājot produktu klientam ir jābūt līdzi produkta kvalitātes sertifikātam?
· Kvalitātes sertifikāta pievienošana produktam, kuru piegādā klientam, ir brīvprātīga.

Mans uzņēmums šobrīd slēdz līgumus par dīlertiesībām vairumtirdzniecībā šādām precēm:
1. enerģijas dzērienam, ko ražo Holandē;
2. mājsaimniecības precēm tādām kā šampūni, dušas želejas, šķidrās ziepes, veļas pulveri, u.c.

Abu šo preču tirdzniecības plūsmu plānots organizēt atsevišķi.
Jautājumi:
Lai tirgotu enerģijas dzērienus kā vairumtirgotājiem ir jāreģistrē uzņēmums kā pārtikas uzņēmums un uz iepakojuma jābūt uzlīmei ar visu noteikumos prasīto.
1. kādas prasības ir adresei, kuru plānots izmantot kā noliktavu? (telpas vēl nav izīrētas);
2. kādas prasības ir transportēšanai, ja plānojam ņemt vienkārši transporta pakalpojumus preču atvešanai no Holandes?;
3. kādas prasības ir šo preču sertifikācijai? kur preces jāpārbauda vai iepakojuma saturs atbilst marķējumam uz iepakojuma? kā un kur produktu sertificēt?;
4. kādas vēl prasības jāizpilda lai varētu šīs preces tirgot?

Lai tirgotu mājsaimniecības preces vispār nav skaidrs kas būtu vajadzīgs un kur jāreģistrējas, tāpēc varētu atsūtīt savu redzējumu.

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Iesaistoties pārtikas apritē (tai skaitā izplatot enerģijas dzērienus) uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >iedzīvotājiem un uzņēmējiem>uzņēmumiem>uzņēmumu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>veidlapas>pieteikums pārtikas uzņēmuma/objekta reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, savukārt, ja izvēlas saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad saskaņā ar PVD cenrādi tas maksā 1,- LVL. Reģistrācijas process PVD aizņem piecas dienas.
Izplatot enerģijas dzērienus, produktiem ir jānodrošina marķējums latviešu valodā, saskaņā ar 2004.gada 23.novembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr.964 ,,Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”.
Vispārīgās higiēnas prasības (tai skaitā telpām, paškontrolei, produktu pārvadāšanai) noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.
Jautājums par mājsaimniecības preču reģistrāciju neietilpst PVD funkcijās, tādēļ iesakām Jums vērsties Veselības inspekcijā. Detalizētu informāciju par veselības inspekcijas funkcijām Jūs atradīsiet mājas lapā: www.vi.gov.lv
Par enerģijas dzērienu sertifikāciju atbild sniedz: PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
Papildus ir jāņem vērā, ka atsevišķi ražotāji šāda veida dzērienus deklarē kā uztura bagātinātājus vai diētisko pārtiku (attiecīgi šo informāciju norādot marķējumā). Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām Latvijā atļauts ievest un izplatīt tikai PVD uztura bagātinātāju reģistrā iekļautus uztura bagātinātājus. Pirms diētiskās pārtikas pirmās laišanas Latvijas tirgū par to ir jāziņo. Gadījumā, ja Jums ir kādi jautājumi, kuri skar uztura bagātinātāju vai diētiskās pārtikas reģistrāciju, Jūs varat sazināties ar PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra speciālistiem. Centrs atrodas Rīgā, Peldu ielā 30 un tā darba laiks ir no plkst. 8:30 līdz 17:00. Klātienē konsultācijas tiek sniegtas - otrdienās no 9:00 līdz 12:00 un ceturtdienās no 13:00 līdz 16:00 (iepriekš nepieciešams pieteikties pa tālruni 67095271). Elektroniski jautājumus Jūs varat sūtīt uz e-pasta adresi nrc@pvd.gov.lv .

Lūdzu dot skaidrojumu par produktu norādītajā mājas lapā ko izplata Latvijā. Vai tas ir drošs lietošanai? Vai tam ir jābūt sertifikātiem? http://www.slimballcom.com/index.php/lv/ka-darbojas-slimball

Atbild PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
Uztura bagātinātājs „Slim Ball FORMULA 3000”, ražots Francijas kompānijā „Laboratoria novaPHARMA”, ir reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā (reģistrācijas Nr.6425), un to ir atļauts ievest un izplatīt Latvijā.
Šo uztura bagātinātāju izplata PVD uzraudzībai pakļauts uzņēmums ALATRAVA A.S filiāle "Fast Mail Service", Reģ.Nr.40003702885, PVD reģ.Nr.035880. Produkta sastāvā ir šķiedrvielas - karaijas sveķi un ābolu pektīns. Šķiedrvielas saturošu uztura bagātinātāju lietošana (nepārsniedzot ieteicamo diennakts devu un ievērojot marķējumā ietvertos lietošanas nosacījumus) nerada draudus patērētāja veselībai.
Attiecībā par šī produkta reklāmu mājaslapas adresē, kuru Jūs atsūtījāt, jāatzīmē, ka tajā ietvertā informācija neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1924/2006 (2006.gada 20.decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2006R1924:20100302:LV:HTML prasībām, jo veselīguma norādes par svara zaudēšanas ātrumu vai lielumu pārtikas produktu marķējumos un reklāmā nav atļauts izmantot.

Sakiet, lūdzu, kādas prasības ir pret individuālo komersantu, kas veic savu saimniecisko darbību mājas? Darbības veids- kulinārijas kursi.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Konsultēt par kursiem, apmācībām, ko i/k veic mājās, neietilpst Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē. Iespējams Jums ir jāgriežas Valsts ieņēmumu dienestā.

Skolā (Ādažu vidusskola), kurā mācās mani bērni, vecāku padomē esam aktualizējuši jautājumu par pārtikas produktiem, kurus bērniem iespējams iegādāties skolas ēdnīcā un kafejnīcā. Kopumā gatavotā ēdiena piedāvājums gan vienā, gan otrā vietā ir pietiekami plašs un kvalitatīvs, taču līdztekus gan vienā, gan otrā vietā tiek tirgoti dažādi saldumi, našķi, konfektes un konfektītes, sāļās katupeļu plāksnītes, sālītie grauzdiņi ar visvisādākām piedevām un saldināti dzērieni. Mūsu ieskati ir tādi, ka skolā bērniem nedrīkstētu piedāvāt nekāda veida saldinātos dzērienus (izņemot biezsulu vai sulu), visa veida saldumus, šokolādes batoniņus, konfektītes u.tml. produktus, cepumus un citus ilgi uzglabājamus miltu izstrādājumus un sālītos našķus (grauzdiņus u.c. pārtikas rūpniecības brīnumus), jo visu šo aizvieto gatavotais daudzveidīgais ēdiens un uz vietas ceptās maizītes, kā arī var tirgot veselīgus našķus - žāvētus augļus, riekstu maisījumus, augļus utt.. Kad runājām ar komersantiem - atbilde uz mūsu norādīto, ka daudzos plauktus ar krāsainajām ēdam lietām un dzērieniem nevar uzskatīt par veselīgu pārtiku, saņēmām atbildi, ka PVD to neaizliedz un pārdoto sāļo našķu sāls normas atbilst pieļaujamai sāls devai uz 100 gr., ko drīkst patērēt dienā bērns, saldumi nav aizliegti utt.. Jautājums ir: Vai ir kādi PVD noteikti standarti attiecībā uz to, ko skolā drīkst tirgot kafejnīcas un ēdnīca un, kas ir atšķirīgi no vispārējām nomām par to, kas drīkst atrasties tirdzniecībā Latvijā? Vai skolai ir tiesības noteikt atšķirīgu atļauto pārtikas produktu tirgošanu, kas brīvi pieejamās tirdzniecības vietās nav aizliegti? Vai PVD sniedz kādus izvērtējumus vai rekomendācijas pārtikai, ko var uzskatīt par bērniem veselīgiem, varbūt gluži otrādi, varbūt Jums ir pieejami uzskatāmi materiāli par pārtikas produktiem, kuri uzskatāmi par neveselīgiem, ja tos lieto katru dienu, vai tukšā dūšā (veselīga dzīvesveida veicinoši uzskates materiāli, ja ir, kur tos var saņemt)?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Atbildot uz Jūsu jautājumiem, paskaidrojam:
1) Īpašas prasības ēdināšanas organizēšanai un ierobežojumi dažu pārtikas produktu izplatīšanai vispārējās vidējās izglītības iestādēs noteikti Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk tekstā – Noteikumi) 511.punktā. Noteikumi noteic, ka izglītības iestādē neizplata dzērienus, cukura konditorejas izstrādājumus, košļājamo gumiju, kuriem pievienotas noteiktas pārtikas piedevas, kā arī pārtikas produktus, kas satur 1.25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta.
2) Bērnu vecākiem ir tiesības ierosināt un lūgt mācību iestādes vadību sadarbībā ar ēdināšanas bloka vadītāju noteikt papildus ierobežojumus normatīvajos aktos neminētai pārtikai, piemēram, saldinātiem dzērieniem, saldumiem un sāļajām uzkodām.
3) Noteikumu IX. Nodaļas 51.punktā. noteikts, ka ēdināšanu organizē atbilstoši veselīga uztura principiem. PVD pārbauda, vai saskaņotās ēdienkartes un ēdināšana atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Vēršam Jūsu uzmanību, ka par Noteikumu ievērošanu atbildīgs ir mācību iestādes vadītājs.
4) Vispārīgi ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem no diviem līdz astoņpadsmit gadiem ar orientējošām produktu patēriņa dienas normām un to uzturvērtību pielikumā noteikti LR Veselības ministrijas 2003.gada 25.jūlija rīkojumā Nr.202. Savukārt ar Labklājības ministrijas 2001.gada 23.augusta rīkojumu Nr.233 noteiktas „Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem”.
Jūsu jautājums un citu mācību iestāžu audzēkņu vecāku priekšlikumi par atsevišķu pārtikas produktu realizācijas ierobežošanu mācību iestādēs tiks pārsūtīti LR Veselības ministrijai, kuras kompetencē ir rekomendāciju par veselīga uztura principiem izstrāde.