Uzņēmumam ir pārtikas uzņēmuma reģistrācijas apliecība ar pamatdarbību - jaukta sortimenta produktu noliktava. Noliktava sadalīta divās daļās - muitas zona un Eiropas preču zona. Sakiet, kāda atļauja ir jāsaņem no PVD, lai veiktu izmaiņas muitas noliktavas atļaujā, ka tajā drīkst uzglabāt pārtikas preces?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Lai varētu atvērt vairumtirdzniecības noliktavā muitas zonu, Jums no VID Muitas Pārvaldes jāsaņem atļauja, ka šāda darbība ir atļauta esošajā noliktavā. Pēc tam ar iesniegumu un Muitas pārvaldes atļauju jāgriežas attiecīgajā PVD pārvaldē (tur, kur jau ir reģistrēta jaukta sortimenta produktu noliktava). Esošās noliktavas PVD reģistrācijas numuram pievienos burtu „M” un Jūs varēsiet atvērt muitas zonu.

Sakiet, lūdzu, kādus dokumentu ir tiesīgs prasīt Jūsu inspektors, ieejot veikalā uz pārbaudi?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Pārtikas aprites uzraudzības likuma 22.panta otrās daļas pirmais punkts noteic, ka pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) amatpersonām savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecību ir tiesības pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, ņemot dokumentu kopijas un izrakstus no dokumentiem, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli. PVD inspektoram ir tiesības pieprasīt visus ar pārtikas uzņēmuma darbību saistītos dokumentus, kas sniedz informāciju par pārtikas apriti. Tostarp, telpu plānus, informāciju par uzņēmuma nodošanu ekspluatācijā, darījumu apliecinošus dokumentus, paškontroles dokumentus, personas medicīniskās grāmatiņas un citus dokumentus.

Vai skolas virtuve drīkst izmantot putukrējumu uz augu tauku bāzes?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Ierobežojumi dažu pārtikas produktu izplatīšanai vispārējās vidējās izglītības iestādēs noteikti Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” 51.1.punktā un tie neattiecas uz ēdienu gatavošanu. Savukārt prasības vienas dienas pusdienu ēdienkartei 1.klases izglītojamiem, kuriem piešķirti valsts budžeta līdzekļi, noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 28.decembra noteikumu Nr.1206 „Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai”.
Minētajos normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi putukrējuma uz augu tauku bāzes izmantošanai skolas virtuvē.

Veikalu tīkls RIMI sācis pārdot daudzas preces ar marku RIMI, lai gan visiem zināms, ka RIMI nezvejo zivis, nekrejo pienu, nav viņam artēzisko aku. Aiz šīs etiķetes tiek noslēpts patiesais preces ražotājs. Vai šāda ražotāja slēpšana ir pieļaujama? Nupat uzpeldēja Tilzītes siera viltojums. Bet RIMI marķējums neļauj pircējam izvēlēties Latvijas preci, vai neizvēlēties Polijas ražojumu. Vai tomēr nevajadzētu prasīt, lai marķējot preci, kā RIMI pasūtījumu, tiktu precīzi norādīts patiesais ražotājs? Mēs jau pērkam visādus brīnumus. Tukuma eksporta sviestu, kas ražots Biržos, Cēsu pilsneru, ko ražo igauņu SAKU, Ulmaņlaika kvasu, ko ražo Baltkrievijā.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Jūsu informācija ir nosūtīta visām PVD pārvaldēm, jo SIA „Rimi Latvia” veikali atrodas visās Latvijas pilsētās un novados. Pārtikas inspektori pārbaužu laikā tuvāk iepazīsies ar to produktu marķējumiem, kas ražoti pēc SIA „Rimi Latvia” pasūtūjuma.
Savukārt Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” noteic, ka patērētājiem un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem paredzēto pārtikas preču marķējumā norāda sekojošu informāciju:
· pārtikas preces tirdzniecības nosaukums;
· pārtikas preces sastāvdaļas un/vai sastāvdaļu grupu daudzums;
· neto masa vai tilpums fasētām pārtikas precēm;
· pārtikas preces minimālais derīguma termiņš vai, ja prece ātri bojājas, galīgais derīguma termiņš;
· īpaši pārtikas preces uzglabāšanas vai lietošanas noteikumi, ja tas ir nepieciešams;
· Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja nosaukums un adrese;
· ziņas par pārtikas preces izcelsmes vietu, ja šādas informācijas trūkuma dēļ patērētājam var rasties maldinošs priekšstats par patieso pārtikas preces izcelsmes vietu;
· detalizēta pārtikas preces lietošanas instrukcija, ja nepieciešams.

Lūdzu, paskaidrojiet, kādi pavaddokumenti nepieciešami un kāda kārtība jāievēro, lai PVD reģistrēts biškopības produktu primārās ražošanas uzņēmums pārdotu savā uzņēmumā saražoto medu biškopības produktu mazumtirdzniecības uzņēmumam citā ES dalībvalstī?

Atbild PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone:
Ņemot vērā, ka uzņēmēja darbība pārtikas apritē ir reģistrēta PVD, tad papildus prasības nekādas nav noteiktas, bet, - lai pārdotu medu citā ES dalībvalstī, tad vispirms iesaku kontaktēties ar uzņēmēju, kuram medus tiks pārdots, noskaidrot, kādas prasības medus tirdzniecībai noteiktas ES dalībvalstī, kādi dokumenti nepieciešami (piemēram: medus testēšanas rezultāti, pavaddokuments, t.sk. marķējums u.c.).
Atbild PVD Starptautiskā tirdzniecības daļas vecākā eksperte Gunita Kazanska:
Ievietošanai kopējā( ES) tirgū medum nav nepieciešams veterinārais/veselības sertifikāts, kā pavaddokumentu pievieno-komercdokumentu.

Vai veicot izsekojamību uzņēmuma kafejnīcā pieņemšanas datums ir jāraksta uz katras paciņas (frī kartupeļu, manna, zirņi utt.), bundžiņas vai var rakstīt uz iepakojuma?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (turpmāk tekstā – Regula) 3.panta 15.punktu Izsekojamība ir spēja visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos izsekot un atrast jebkuru pārtiku, barību, produktīvo dzīvnieku vai vielu, ko paredzēts vai ko varētu pievienot pārtikai vai barībai. Savukārt Regulas 18.pantā noteikts, ka pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmējiem jāspēj identificēt jebkuru personu, kas tam piegādājusi vai kam tie piegādājuši produktus un jābūt ieviestām sistēmām un procedūrām, kas dod iespēju pēc pieprasījuma attiecīgo informāciju darīt zināmu kompetentajām iestādēm.
Iekšējās izsekojamības (tostarp derīguma termiņu, izcelsmes u.c.) nodrošināšanai pārtikas uzņēmums pats izstrādā procedūras atbilstoši uzņēmuma lielumam un darbības veidam. Tātad Jums jāpieņem lēmums kā nodrošināt iekšējo marķējumu vai veikt pierakstus iekšējās izsekojamības nodrošināšanai Jūsu uzņēmuma kafejnīcā.

Veikalā "Reāls", Imantā nopirkām Ķekavas vistas fileju. Vēlāk atklājam, ka gaļa tumsā spīd. Diemžēl čeka nav. Ko labāk būtu darīt tādā situācija? Negribētos, lai cilvēki saindējas.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Jūsu informācija tiks pārsūtīta PVD Rīgas pilsētas pārvaldei, no kurienes pārtikas inspektori aizies uz veikalu un veiks pārbaudi.
Ja gaļa spīd, tad tā varētu saturēt baktēriju „pseudomona fluorescence”, kas siltumā savairojas un tumsā spīd. Ledusskapī gaļai nevajadzētu spīdēt.
Baktērija nav kaitīga cilvēka organismam, izņemot cilvēkus ar izteikti zemu imunitāti.
Ja būtu saglabājies pirkuma čeks, tad varētu preci samainīt vai saņemt atpakaļ naudu par to.

Kāpēc tumšā vietā spīd kā lampiņas izstarojot gaismu jēli vistu kautķermeņi - krūtiņas? Vai tās ir derīgas uzturam cilvēkiem, dzīvniekiem? Saglabājušies 3 pirkumi apmēram nedēļas laikā. Pērkam regulāri sunim Purvciema tirgū (gar Dzelzavas ielu), pirmā kioskā no Nīcgales ielas puses (vīrs saka, tas esot Bauskas kiosks). Vīrs ieraudzīja vakarā tumsā spīdam tās suņa traukā. Jo vairāk iekalst, jo vairāk spīd. Tagad ir krūtiņa, kas bija nolikta sunim apēšanai, atlikumi ledusskapī un vakar 27.12.2011. nopirktais.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša:
Dīvaino spīdēšanu, visticamāk, varētu radīt mikroorganisms — fluoriscējošā pseidonoma (Pseudomonas fluorescens), kas cilvēka veselībai nav bīstama, izņemot cilvēkus ar pazeminātu imunitāti, tādēļ iesakām uzturā lietot tikai termiski apstrādātus produktus. Tā galvenokārt sastopama augsnē un ūdenī — iespējams varēja nonākt uz gaļas tās apstrādes, piemēram, skalošanas procesā. Optimālā augšanas temperatūra šis grupas mikroorganismiem ir 25-30 C, līdz ar to ilgāku laiku gaļai pastāvot šādā temperatūrā mikroorganismi savairojas un atstaro gaismu.

Ja esmu nopircis veikalā cūkgaļu, kurai ir pazīmes, ka iepirktie dzīvnieki ir slimi, vai ir uzticības tālruņa numurs, uz kuru varu zvanīt?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Uzticības tālrunis: 67027402
Vēlams norādīt novadu vai pagastu, kā arī būtu labi, ja ir zināms veikals.

Vēlējos jautāt, ja plānoju iepirkt zāļu tējas no bioloģiskajām lauksamniecībām un tad tās safasēt un pārdot, kādi noteikumi man būtu jāievēro un kādas atļaujas man būtu nepieciešamas?

Atbild PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone:
Ja vēlaties iepirkt bioloģiskās zāļu tējas, un tās pārdot ar norādi marķējumā „Bioloģiska” vai „BIO”, „EKO” , tad Jums jāiesniedz vienā no kontroles institūcijām „Vides kvalitāte” (Salaspils novads, Salaspils, Rīgas iela-113) vai Valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” (Priekuļu novads, Priekuļi, Dārza iela-12) iesniegums par iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā. Informācija par kontroles institūcijām ievietota PVD mājas lapā: http://www.pvd.gov.lv/ datu bāzes> atzīto un reģistrēto uzņēmumu saraksti> apstiprinātās kontroles institūcijas bioloģiskās lauksaimniecības jomā.
Prasības, kas jāievēro bioloģisko produktu ražošanas, iepakošanas procesā ir noteiktas Komisijas (2008.05.09.) Regulā Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu.
Pirms darbības uzsākšanas iesakām iepazīties ar Labas higiēnas prakses vadlīnijām „Labas higiēnas prakses vadlīnijas kaltētu garšaugu, tējas un ārstniecības augu pirmapstrādei, pārstrādei un realizācijai bioloģiskajā lauksaimniecībā”, kuras atrodamas Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv, sadaļā ,,Pārtika, veterinārija”.