Kādas ir prasības un noteikumi uzņēmumam, lai bērnu pieskatīšanas centrā varētu uz vietas gatavot ēdienu (bērniem ar pārtikas alerģiju)?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Ilga Zepa:
Bērnu pieskatīšanas centros, kas nodarbojas ar bērnu ēdināšanu, jāievēro pārtikas apritē noteiktās higiēnas prasības un jāatbild par pasniegtā ēdiena drošumu un kvalitāti. Vispārējās higiēnas prasības pārtikas apritē noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulā Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu..
Bērnu pieskatīšanas centram pirms bērnu ēdināšanas uzsākšanas jāreģistrējas PVD, 2010.gada 2.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība” noteiktajā kārtībā.
MK noteikumi, kas nosaka specifiskas prasības bērnu pieskatīšanas centriem nav izstrādāti, tomēr Jums būtu vēlams ievērot 2002. gada 27.decembra MK noteikumu Nr. 596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmskolas izglītības programmas” prasības, kas nosaka, ka bērnu ēdināšanu jāorganizē saskaņā ar veselīga uztura principiem un bērniem pagatavotais ēdiens nav paredzēts atkārtotai uzsildīšanai nākamajā dienā.

Kā man rīkoties tādā gadījumā, ja vakar biju paēst kādā kafejnīcā un man pēc trim stundām no tā ēdiena palika ļoti slikti - caureja, vemšana, galvassāpes. Turklāt tā nav pirmā reize, kad man palika slikti pēc kafejnīcas ēdiena lietošanas, tikai pirmajā reizē es to nesaistīju ar kafejnīcu, bet domāju, ka pats kaut ko sliktu esmu apēdis.
Vai kafejnīca drīkst tirgot sliktu pārtiku un vai es varu pieprasīt kompensāciju par šādu gadījumu??

Atbuild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Ilga Zepa:
Gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas par saslimšanu, kas izraisījusies pēc ēdināšanas uzņēmumā lietota ēdina, jāvēršas ar sūdzību Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), norādot pēc iespējas precīzāku informāciju par uzņēmuma atrašanās vietu un ēdienu, kurš tika lietots uzturā:
– zvanot uz PVD diennakts bezmaksas uzticības tālruni - automātisko atbildētāju 67027402 vai
– piezvanot, rakstot vai ierodoties PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pārvaldē), kuras uzraudzības teritorijā atrodas uzņēmums (informācija par PVD pārvaldēm pieejama PVD mājas lapā) vai
– nosūtot elektronisku informāciju uz e-pastu (pvd@pvd.gov.lv).
Pēc informācijas saņemšanas, PVD pārtikas inspektori veiks sūdzībā minētā uzņēmuma pārbaudi un informēs par pārbaudes rezultātiem, ja sūdzībā būs norādīta sūdzības iesniedzēja adrese, e-pasts vai tālruņa numurs.
Lai risinātu kompensācijas jautājumu, PVD iesaka vērsties pie uzņēmuma atbildīgās amatpersonas. Tomēr, lai varētu pamatot pretenziju, būtu nepieciešams ārsta slēdziens par pārtikas izraisītu saslimšanu.

Esam reģistrējušies PVD ar medu un augļiem. Vai tagad ir jauni noteikumi, ka nevar medu ar augļiem tirgot kopā Liepājas Pētertirgū? Līdz šim varēja, bet atnāca pārbaude un teica, ka šogad vairs nevar. Kas man būtu šajā gadijumā jādara?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Mūsu eīcībā nav konkrētu faktu par minēto pārbaudi, līdz ar to nav iespējams detalizēti sniegt atbildi uz Jūsu jautājumu. Atbildes saņemšanai lūdzam sazināties ar PVD Diemvidkurzemes pārvaldi E.Veidenbauma ielā 11, Liepājā, tālr. 63401900.

Lai gan tuvojas mācību gada noslēgums, tomēr mēs, skrīverieši, vēlamies zināt iemeslus, kāpēc mūsu bērniem Andreja Upīša vidusskolas ēdnīcā pusdienās pasniedz apšaubāmas kvalitātes ēdienus, pēc kuru lietošanas bērniem sāp vēderi un bieži vien jāapmeklē tualete. Vēlamies detalizētu pārbaudi arī saistībā ar ēdienu izejvielu kvalitāti, jo, kā skolnieki stāsta, īpašniece tos piegādā ar privāto auto, vedot bagāžniekā. Vai skolā var izbarot vairāku dienu vecus ēdienus? Kāda ir padošanas temperatūra, jo bērniem jāēd vēss ēdiens. Kā arī ir vēl kāds jautājums, kurš mūs satrauc. Runā, ka saimniece vedot gaļu no kaut kādiem tirgiem, tad jau mēs nevaram zināt kāda tā ir. Bērni taču var dabūt visādas slimības!

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe:
Jūsu informāciju nosūtījām PVD Austrumzemgales pāvaldes inspektoriem tālākai rīcibai.

Ja es gribu piedāvāt privāta pavāra pakalpojumus, kādi dokumenti man ir nepieciešami un vai ir vajadzība reģistrēties kā IK vai SIA?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Ilga Zepa:
Šos jautājumus Jums vajadzēja adresēt VID-am, jo runa ir par komersanta reģistrāciju. Kas attiecas uz PVD, tad reģistrācija ir nepieciešama visos gadījumos, kad pavārs iesaistās pārtikas apritē, tas ir, pats gatavo ēdienus, ko realizē gala patērētājam. Sīkāka informācija par uzņēmuma reģistrācijas kārtību atrodama PVD mājas lapā: www.pvd.gov.lv > Iedzīvotājiem un uzņēmējiem > Uzņēmējiem > Uzņēmuma reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā

Kādu izglītību vajag, lai strādātu PVD?

Atbild PVD personāla vadības daļas vadītāja Ilze Muceniece:
Lai kļūtu par dienesta pārtikas, robežkontroles vai veterināro inspektoru vispirms ir jāiegūst augstākā izglītība. Par veterināro inspektoru var kļūt tikai tad, ja ir iegūta augstākā izglītība veterinārmedicīnā. Ja, savukārt izvēlēsieties pārtikas vai robežkontroles jomu, tad ir jābūt galvenokārt pārtikas tehnologa, veterinārārsta, ķīmiķa, agronoma izglītībai. Pēc diploma iegūšanas Jūs varat piedalīties konkursos uz brīvajam amata vietām un kļūt par mūsu kolēģi.

Vēlējos uzzināt, vai ir iespēja sarunāt tikšanos ar PVD speciālistiem, lai noskaidrotu neskaidros jautājumus par pārtikas uzraudzību un citām ar to saistītām lietām. Ja ir iespēja, tad, kur un kad tas ir iespējams, vai tā ir bezmaksas?

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe:
Tikties ar mūsu speciālistiem ir iespējams un vienmēr var atrast labāko risinājumu, tikai lai Jums palīdzētu vajadzētu zināt, par kuru jomu Jums ir interese, nu, piemēram, pārtikas ražošana, pārtikas tirdzniecība vai sabiedriskā ēdināšana, un, otrkārt, Jūsu dzīvesvieta, jo vislabāk Jums būtu tikties ar tās dienesta teritoriālās pārvaldes speciālistiem, kuri ir vistuvāk Jūsu dzīves vai darba vietai.

Vai saldie pipari un paprika ir viens un tas pats produkts? Ja ir, vai var lietot jebkuru no šiem nosaukumiem gatavā produkta marķējumā sastāva norādē?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu
un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane:
Latviešu valodā Piper ir piparu ģints, bet Capsicum ir papriku ģints. Paprikām latviešu valodā ir vairāki sinonīmi - gan dārzeņpipari, gan paprika. Sinonīms „paprika” ir vairāk saistīts ar pārtikas nozari, tajā skaitā produktu tirdzniecības nosaukumu, bet sinonīms „dārzeņpipari”- ar audzēšanu. Turklāt Regulas 1580/2007, kurā noteikti svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības standarti, pielikuma 8.daļā sniegts „Tirdzniecības standarts paprikai”, kurā minēti tieši paprikas tirdzniecības tipu nosaukumi

Man ir sekojošs jautājums. Esam SIA, kas audzē ogas zemenes un avenes pirmo gadu, paši mazumtirdznicībā netirgosim, bet pārdosim vairumtirgotājiem, jautājums sekojošs, vai mums arī jāreģistrējas PVD, vai jāveic analīzes produkcijai (zemenēm). Ja jā, tad kas tās veic, cik ilgi derīgas un cik tas izmaksā, sertifikāti, vai vēl kas būtisks?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas uzraudzības plānošanas,
analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas eksperte Liena Vabule:
Konkrētajam SIA ir jāreģistrējas PVD kā primārajam ražotājam! Reģistrēšanās procedūra ir tieši tāda pati kā jebkuram citam pārtikas aprites uzņēmumam un tā ir aprakstīta mājas lapā!
Kas attiecas uz analīzēm produkcijai, tad higiēnas prasības primārajiem ražotājiem nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu.

Saprotu, ka no Lielbritānijas Latvijā var ievest nevakcinētu pret trakumsērgu kucēnu jaunāku par 3 mēnešiem. Vai kucēnam ir jābūt čipētam? Vai vispār var čipēt kucēnu, jaunāku par 3 mēnešiem, ja vēl nevar vakcinēt pret trakumsērgu? Vai, ievedot jaunāku par 3 mēnešiem kucēnu, tas ir jāvakcinē pret citām suņu slimībām?

Atbild PVD Vadības stratēģijas, ārējo attiecību un starptautiskās tirdzniecības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas eksperts Kaspars Kovaļenko:
Jā ievedot Latvijas Republikā suni jaunāku par trīs mēnešiem nav jāvakcinē, bet kucēnam ir jābūt identificēta, ar zemādas mikroshēmu. Pret pārējām slimībām var nevakcinēt, jo tās nav obligātas.