Vai ir jāpārreģistrē pārtikas uzņēmums, vai jāsniedz izmaiņas par darbību PVD, ja kafejnīca ir nolēmusi izņemt alkohola licenci un tirgot alkoholiskos dzērienus, ko iepriekš neveica?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vadītāja Ingrida Sproģe:
Saistībā ar reģistrāciju PVD šādā gadījumā nekas nav jādara. Šīs lietas kārto tikai ar VID Akcīzes preču pārvaldi.

Kas ir vajadzīgs no manis, ja es gribu būt mājražotājs? Tiks ražoti konditorijas izstrādājumi.

Atbild PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un
bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons:
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma (1998.03.20) 5.panta 3.punktu pārtikas uzņēmumi var iesaistīties pārtikas apritē (darbībās, kas saistītas ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam), ja tie reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā un saskaņā ar 3.panta 1.punktu ievēro Eiropas Komisijas regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, prasības. Minētās Regulas II. pielikuma III. nodaļā minētas prasības telpām, kurās mājas apstākļos tiek gatavota pārtika laišanai tirgū.
Reģistrācija jāveic sava reģiona Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldē. Pārvalžu darba laikus un adreses var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv
Informācija par pārtikas produktu ražošanu mājas apstākļos atrodama PVD interneta mājas lapā www.pvd.gov.lv, meklējot sadaļā „Iedzīvotājiem un uzņēmējiem”→ „Pārtikas uzraudzība’→ „Pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos”.
Plānojot konditorejas izstrādājumu ražošanu, iesakām iepazīties arī ar ,,Labas higiēnas prakses vadlīnijām pārtikas ražošanai mājas apstākļos”. Vadlīnijas var atrast Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv

Nelielai kafejnīcai - bāram, cik zinu, jāiziet minimālā apmācības paškontrolē un arī apmācības par sanitāro minimumu. Kur es to varu iziet, kur jāpiesakās, kādas ir izmaksas šiem diviem kursiem? Lūdzu kontakttālruni.

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ludmila Belova:
Visas mācības, kas nepieciešamas, ja esat iesaistījusies pārtikas apritē, Jums jāmeklē pēc informācijas tuvāk dzīvesvietai vai vietējā presē, vai interneta portālos, jo PVD neveic apmācību.

Es vēlējos uzzināt, vai veikalos drīkst olas stāvēt ārpus aukstuma vitrīnām, kā tas notiek Aizkraukles veikalos Maxima, Beta, Mego, Kukulītis? Ja nemaldos uz iepakojuma bija atzīmēts, ka jātur aukstumā

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Spēkā esošie likumdošanas akti nenosaka konkrētas olu uzglabāšanas temperatūras. Tomēr, nosakot olu uzglabāšanas temperatūru, svarīgi ievērot, lai netiktu pieļautas straujas temperatūras svārstības, jo to dēļ uz olas var veidoties kondensāts, kas veicina baktēriju vairošanos uz čaumalas un iespēju baktērijām nokļūt olā. Tādēļ veikalam pieņemot olas, vajadzētu izvērtēt piegādāto olu marķējuma norādes un uzglabāt tās veikalā atbilstoši ražotāja norādēm.
Saskaņā ar olu marķējumā sniegto informāciju – uzglabāt ledusskapī vai sausā vēsā vietā, veikalam olas jāuzglabā atbilstoši ražotāja vai fasētāja norādītajiem apstākļiem. Jūsu sniegto informāciju pārsūtījām mūsu dienesta Austrumzemgales pārvaldes pārtikas inspektoriem rīcībai un par pārbaudes rezultātiem Jūs informēsim.

Kādai dokumentācijai jābūt izstrādātai, ko var pārbaudīt PVD, ja z/s ir uzcelta noliktava, kurā paredzēts:
1) uzglabāt sv. dārzeņus (pašu izaudzētus vai iepirktus) safasētus maisos vai konteineros
vai
2) uzglabāt citas saimniecības vai uzņēmuma safasētus sv. dārzeņus un/vai gatavus pārtikas produktus (piemēram, dārzeņu konservējumus).

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Iesaistoties pārtikas apritē (tai skaitā Z/S noliktavā uzglabājot dārzeņus) uzņēmumam ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >iedzīvotājiem un uzņēmējiem>uzņēmumiem>uzņēmumu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>veidlapas>pieteikums pārtikas uzņēmuma/objekta reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, bet, ja izvēlas saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad saskaņā ar PVD cenrādi tas maksā 1,- LVL. PVD reģistrācijas process aizņem piecas dienas.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.178/2002 ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 18.pantu, uzņēmumam, kas iesaistīti pārtikas apritē, jāspēj identificēt jebkuru personu, kas tam piegādājusi pārtiku. Uzņēmuma rīcībā ir sistēmas un procedūras, kas dod iespēju identificēt citus uzņēmumus, kam piegādāti minētā uzņēmuma produkti (piemēram, piegādātāju saraksti, realizētie daudzumi). Uzņēmumam savā darbībā jāievēro Eiropas Komisijas Regulā Nr.852/2005 par pārtikas produktu higiēnu, noteiktās vispārīgās higiēnas prasības. Uzņēmumam ir pienākums izstrādāt savu paškontroles sistēmu (HACCP).
Produktu marķējumam jāatbilst 2004.gada 23.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” noteiktajām prasībām.

Vai SIA Koraļļu klubs ir atļauja uztura bagātinātāju izplatīšanai?

Atbild PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
SIA „Koraļļu klubs” šobrīd nav reģistrēts kā PVD uzraudzībai pakļauts uzņēmums, līdz ar to nav tiesīgs veikt uztura bagātinātāju izplatīšanu.
SIA „Koraļļu klubs” reģistrētos uztura bagātinātājus šobrīd ieved un izplata Latvijā PVD uzraudzībai pakļauts uzņēmums SIA „Koraļļu klubs veikals” (reģ. Nr.40003771942, PVD reģ. Nr.029558, Miera iela 97/99, Rīga).
SIA „Koraļļu klubs veikals” reģistrētos uztura bagātinātājus, kurus ir atļauts ievest un izplatīt Latvijā, Jūs varat atrast PVD uztura bagātinātāju reģistrā, kurš ir publiski pieejams PVD mājaslapā sadaļā Reģistri>Uztura bagātinātāju reģistrs adresē: http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/datubazes/_gv/external-db_1/ Lai atrastu konkrētos produktus, meklēšanas logā sadaļā Iesniedzējs jānorāda vārdi - Koraļļu klubs veikals.

Vai strādājot pārtikas uzņēmumā ar olām, uzņēmumā jābūt ovoskopam. Olas pirms izmantošanas tiek dezinficētas un katra ola tiek sasista atsevišķā traukā, to paredz instrukcija?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Ilga Zepa:
Izlasot jautājumu, nav skaidrs par kāda veida uzņēmumu ir runa. Ja tas ir mazumtirdzniecības, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, uzņēmums, tad normatīvajos aktos nav noteikta prasība izmantot ovoskopu.

Paldies par izsmeļošo atbildi!
Bet man radās jautājums - piemēram, ja uz jogurta iepakojuma ir attēloti persiki un šo produktu nosaukums ir, piemēram, "Jogurts ar persiku garšu" receptūrā izmantojot tikai persika dabīgo aromatizētāju - vai pēc jaunās Regulas uz iepakojuma var šajā gadījumā attēlot šos persikus vai arī nē?
Vēl viens jautājums par izejvielu sastāvu: jānorāda SATUR vai SASTĀVDAĻAS un tad izejvielu uzskaitījums dilstošā secībā?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Kā jau iepriekš skaidrots - ja produkta ražošanā persiku aizvietošanai izmanto aromatizētāju, tad uz iepakojuma nedrīkst būt persika attēls vai zīmējums.
Saskaņā ar Regulas prasībām pirms sastāvdaļu saraksta jābūt vārdam „sastāvdaļas” vai kurā ir ietverts šis vārds, piemēram, „sastāvs” un visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās reģistrētas ražošanas procesā.

Ja es esmu mazumtirgotājs (Individuālais komersants), vai es drīkstu tirgot piena produktus (biezpienu, sieru, pienu) no mājražotāja, kurš ir reģistrējies PVD un ir uzskaitē?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta 6.daļu pārtiku, kas ražota, apstrādāta vai pārstrādāta mājas apstākļos, drīkst izplatīt tieši galapatērētājam, ievērojot pārtikas aprites normatīvo aktu prasības. Mājražotājs savu saražoto produkciju drīkst izplatīt - gadatirgos; tirdzniecības vietā tirgū; no savas saimniecības galapatērētājam; ielu tirdzniecības vietās, saskaņojot ar vietējo pašvaldību; mazumtirdzniecības uzņēmumā, ja mājražotājs ir šī uzņēmuma īpašnieks, līdzīpašnieks.

Vēlos pajautāt, kādi normatīvie akti nosaka un regulē kāds produkts ir saucams par sulu un kāds produkts par dzērienu?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilze Lejasbuda:
Definīcijas, obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības augļu sulām un nektāriem ir noteiktas Ministru kabineta 2003.gada 18.marta noteikumos Nr.128 „Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem” (turpmāk - Noteikumi Nr.128). Saskaņā ar Noteikumiem Nr.128:
· augļu sula ir neraudzēts, bet raudzējams produkts, kuru iegūst no nebojātiem un gataviem svaigiem vai ar atdzesēšanu saglabātiem viena veida vai kopā sajauktiem vairāku veidu augļiem, kuram ir attiecīgajiem augļiem raksturīga krāsa, aromāts un garša;
· augļu sula, kas iegūta no koncentrāta ir produkts, kuru iegūst no koncentrāta, tam pievienojot ūdeni, kas ekstrahēts šīs sulas koncentrēšanas procesā, un, ja nepieciešams, – mīkstumu un šūnas, kā arī atjaunojot aromātu. Ūdenim, ko pievieno koncentrātam, ir atbilstošas organoleptiskās, ķīmiskās un mikrobioloģiskās īpašības, kas nodrošina sulas būtiskās īpašības. No koncentrāta iegūtās augļu sulas īpašības ir līdzvērtīgas tādas sulas attiecīgajām īpašībām, kura iegūta no augļiem atbilstoši šo noteikumu 3.punktam.
· augļu nektārs ir neraudzēts, bet raudzējams produkts, ko iegūst, augļu sulai, augļu sulas koncentrātam, sausajai (pulverveida) augļu sulai, augļu biezenim vai minēto produktu maisījumiem pievienojot ūdeni, kā arī cukuru un (vai) medu – ne vairāk par 20 % no gatavā produkta kopējā svara (2.pielikums).
Attiecībā par bezalkoholiskiem dzērieniem, informējam, ka to definīcija normatīvajos aktos nav noteikta.