Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem

Es kā IK vēlos Latvijā ievest Vācijā ražotus un/vai pārdotus fasētus pārtikas produktus (hermētiskajā iepakojumā) un tirgot tos Latvijas tirgū (interneta veikalā). Kādas darbības man jāveic PVD, lai varētu ar to veiksmīgi nodarboties? Esam reģistrēti PVD kā pārtikas apritē iesaistīts uzņēmums. Zinām, ka marķējuma uzlīmēm jābūt latviešu valodā, bet vai man ir jāuzrāda sevi kā šī produkta izplatītāju Latvijā?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
No Jūsu sniegtās informācijas nav īsti skaidrs kādus pārtikas produktus vēlaties ievest un izplatīt Latvijā. Papildus darbības Jums nav nepieciešams veikt, par cik esat reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā. Saskaņā ar 2004.gada 23.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumiem” 14.7.apakšpunkta noteikto, marķējumā norāda Eiropas Ekonomikas zonās valstī reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja nosaukumu un adresi.
Ja Jūs vēlaties izplatīt uztura bagātinātājus, tos jāreģistrē PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā, saskaņā ar 2005.gada 20.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 725.

Lasot jautājumus un atbildes, sastapos ar atkārtotu lietu, t.i. Jēkabpilī BETAS veikalos tirgo putnu produktus ar ledu, tāpat tirgo aknas, cūkgaļu. Kāpēc patiešam tā tiek krāpti pircēji šais trakojos laikos? Lūdzu, objektīvi pārbaudīt . Varbūt var pārbaudīt Rīgas vai citu novadu inspektori?

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe:
Paldies par Jūsu informāciju, kuru nosūtījām dienesta inspektoriem tālākai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.

Sakiet lūdzu, ja plastmasas trauku (uz iepakojuma nav atbilstošā marķējuma glāzīte/dakšiņa) ražotājs (no ES) iesniedz apliecinājumu, ka produkts ir laboratoriski testēts un atbilst visām normām un regulām tai skaitā 2002/72 EC, 927/2009 EC, 1935/2004 EC, Vai ražotāja parakstīts apliecinājums ir pietiekošs dokuments , lai nepārkāptu tirdzniecības noteikumus un nebūtu problēmu ar PVD?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Saskaņā ar Regulas 1935/2004 5.pantu materiāliem un izstrādājumiem, tostarp aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem, jābūt ražotiem atbilstīgi labai ražošanas praksei, lai normālos vai paredzamos izmantošanas apstākļos tie nepārnestu uz pārtiku savas sastāvdaļas tādos daudzumos, kas var:
a) apdraudēt cilvēku veselību vai
b) radīt nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā, vai
c) izraisīt organoleptisko īpašību pasliktināšanos.
Materiālu vai izstrādājumu marķēšana, reklamēšana un noformēšana nedrīkst maldināt patērētājus.
Regulas 1935/2004 16.pants nosaka, ka visiem materiāliem un izstrādājumiem, uz ko attiecas šie pasākumi, tiek pievienota rakstveida deklarācija, kura apliecina to atbilstību tiem piemērojamiem noteikumiem. Jābūt pieejamiem atbilstīgiem dokumentiem, kas pierāda šādu atbilstību. Šādu dokumentāciju dara pieejamu kompetentām iestādēm pēc to pieprasījuma.
Atbilstības deklarācijā iekļaujamā informācija ir atrodama regulas 450/2009 IV nodaļa (par aktīvajiem un viedajiem materiāliem un izstrādājumiem0 un regulā 282/2008 12.pants (par pārstrādātajiem plastmasas materiāliem un izstrādājumiem) un regulā 101/2011 - IV pielikums (par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem).
Piekļuve Regulu un citu normatīvo aktu tekstiem, kā arī sīkāka informācija ir pieejama Zemkopības ministrijas mājas lapā: http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=553&id=11667

Iegādājāmies kūku no fototortes.lv, kura neatbilst ne izmēram (solīts A4, reāli trūkst garumā kādi 4 cm), ne svaram (solīts ~1.5kg, bet reāli ar visu iepakojumu pie 1kg), kā tika minēts viņu mājaslapā. Un torte ir pavisam nebaudāma, jo pildījumā ir viens mākslīgs putukrējums un pavisam nedaudz ķiršu ievārījuma, jo pasūtījām ķiršu torti.
Acīmredzama cilvēku maldināšana, jo mājaslapā tortes izskatās kārtīgas un pie izvēles, bildēs redzamas, ka to kārtojums ir vairākās kārtās un biezums labs, bet patiesībā, tortes biezums ir tikai ~2.5 cm - 3.00 cm
Esam pat saglabājuši kūku, puse, pat ja ne vairāk, mums palikusi, jo šī bija dzimšanas dienas dāvana! Ciemiņiem, kuri pagaršoja šo kūku, likās pārāk mākslīga un atsauksmes bija tikai negatīvas, jo tik negaršīgu kūku, ja viņu tā var nosaukt, neviens nav ēdis. Bēda nebūtu tik liela, ja kūkas cena nebūtu 17.20 Ls!
Vai Jūs šādos gadījumos arī kaut ko pasākat, lai cilvēku muļķošanu pārtrauktu?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Paldies par sniegto informāciju. To nosūtīsim Rīgas pilsētas pārvaldei, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram, jo tas skar arī reklāmu.

Mūsu SIA vēlētos uzsākt kūpinātu zivju produktu tirdzniecību Rīgas pilsētas teritorijā. Sakiet, lūdzu, kādas atļaujas un dokumenti ir nepieciešami šīs darbības uzsākšanai?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka, lai iesaistītos pārtikas apritē, uzņēmums (darbība) jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Iesniegums un citi Dokumenti iesniedzami attiecīgā reģiona PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). PVD pārvalžu sarakstu, adreses un telefonus var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv >kontakti>teritoriālās struktūrvienības. Ja darbības vieta atradīsies Rīgā, tad visi jautājumi sakarā ar reģistrēšanos jākārto ar PVD Rīgas pilsētas pārvaldi. Adrese: Lubānas iela 49, Rīga. Tālrunis: 76039702. Iesnieguma formu Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >/Veidlapas>uzņēmumu/objektu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>pieteikums uzņēmumu/objektu reģistrācijai. Neskaidrību gadījumā sazinieties ar attiecīgo pārvaldi, kur Jums sniegs nepieciešamās atbildes (informāciju) uz visiem jautājumiem.
No Jūsu sniegtās informācijas nav skaidrs, vai kūpinātu zivju produktu tirdzniecība notiks stacionārā tirdzniecības vietā, vai tā būs ielu tirdzniecība.
Ielu tirdzniecība ir preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar paš¬valdību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta. Prasības ielu tirdzniecībai no 2010.gada 01.jūnija nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” II nodaļa „Ielu tirdzniecības organizēšana”. Noteikumus var atrast internetā pēc adreses: http://www.akti.lv/naiser/text.cfm?key=0101032010051200440
Izplatot pārtikas produktus un tos arī uzglabājot, saistoša ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu. Regulā ir noteiktas higiēnas prasības, kas jāievēro, ja vēlas nodarboties ar pārtikas apriti:
•Pārtikas aprites vietas (telpas) higiēna;
•Pārtikas uzglabāšanas temperatūras režīmi (kūpinātu zivju produktiem tā ir nepieciešama);
•Produktu aizsardzība pret piesārņojumu;
•Prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
•Personāla higiēna;
•Tīrīšana un dezinfekcija, ja nepieciešams;
•HACCP (Paškontroles) procedūras u.c.
Regulu var atrast internetā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004R0853:LV:HTML Regula ir arī tulkota latviešu

MK noteikumos Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm" 51.12 minēts, ka izglītības iestādēs neizplata tādus cukura konditorejas izstrādājumus (konfektes, karameles, dražejas), kuriem pievienotas tādas pārtikas piedevas, kā E120 (košenils, karmīnskābe, karmīni), E124 (kumačs 4R, košenila sarkanais A), vai pie pie šiem cukura konditorejas izstrādājumiem pieder arī bulciņas (cīsiņš mīklā, smilšu kūka, krēmšnite u.c.)? Un, ja jā, tad, ja šie pārtikas produkti atrodas vispārējās vidējās izglītības iestādē, tad šie produkti ir jāizņem no apgrozījuma? Bet, ja vispārējās vidējās izglītības iestādē atrodas konfektes, kurās ir MK noteikumos Nr. 610 punktā 51.12.1. minētās krāsvielas, tad šīs konfektes ir jāizņem no apgrozījuma?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības depatamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Jā, jo konfektes ir cukura konditorejas izstrādājums. Ja Jums rodas kāds detalizētāks jautājums, iesaku sazināties ar Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas speciālistiem telefoniski, tālr. 67095441.

Vai Jums būtu kāds izklāstītāks paraugs paškontroles sistēmai tirdzniecības vietās?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, kuras izstrādā pārtikas nozaru profesionālās asociācijas vai biedrības un tās saskaņo ar Pārtikas un veterināro dienestu. Labas higiēnas prakses vadlīnijās mikro – mazumtirdzniecības uzņēmumiem (mazajiem veikaliem) Jūs atradīsiet aprakstu par paškontroles sistēmas piemērošanu mazajiem veikaliem, kā arī pielikumus dokumentu izveidei. Vadlīnijas pieejamas Latvijas tirgotāju asociācijā, tālrunis uzziņām 67297372; 67297364. Tāpat Jūs varat paskatīties sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu labas higiēnas prakses vadlīnijas, kurās sniegti paškontroles dokumentu paraugi. Vadlīnijas pieejamas www.zm.gov.lv>pārtika, veterinārija>pārtikas nozaru labas higiēnas vadlīnijas.

Saskāros ar tādu interesantu pienu, kuru iegādājos Rīgā, mazā veikalā, bet piens bija lauku un pudelēs, taču piens mums stāvēja kādas trīs vai četras dienas un nesaskāba. Nekādas pazīmes nebija par to, ka šis piens sabojātos. Es domāju, ka īsts lauku piens būtu savādāks.Es sakratīju pudeli, kurā bija piens, verot to vaļā, no pudeles nāca gāze, it kā tas būtu kāds gāzēts dzēriens.
Vai šādu pienu drīkst tirgot?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Una Statkus:
Šādu pienu tirgot nedrīkst!
Visticamāk Jūsu nopirktais piens ir saturējis inhibitorvielas. Inhibitorvielas ir vielas, kas pilnīgi vai daļēji nomāc dabīgās piena mikrofloras aktivitāti, tajā skaitā pienskābes baktēriju darbību, kuras ir atbildīgas par piena saskābšanu. Inhibitorvielas pienā var nokļūt, ja slaucamās gotiņas tiek ārstētas ar antibiotikām vai citām zāļu vielām, un pēc šo zāļu lietošanas netiek ievērots periods, kurā pienu nedrīkst lietot (apmēram 7-10 dienas). Inhibitorvielas ir arī mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, ja pēc mazgāšanas netiek kvalitatīvi izskalots slaukšanas aprīkojums vai trauki. Dažkārt negodprātīgi piena ražotāji pielej pienam mazgāšanas līdzekļus, lai aizkavētu tā saskābšanu.
Lūgums turpmāk ziņojot par nekvalitatīvu pārtiku norādīt precīzu informāciju par produktu – produktu nosaukumu, ražotāju, derīguma termiņu (informāciju no marķējuma) vai vismaz veikala nosaukumu un adresi, kurā produktu nopirkāt.
Paldies par sniegto informāciju!

Ir tāda lieta. Vēlamies nodarboties ar cepumu ražošanu. Sakiet lūdzu, kas nepieciešams - kam būtu jāietilpst paciņas marķējumā?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Pārtikas preču vispārīgās marķējuma prasības ir noteiktas
23.11.2004. MK noteikumos Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" ("LV", 188 (3136), 26.11.2004.) [stājas spēkā 25.11.2004.]
Noteikumu tekstu var atrast:
http://www.likumi.lv/doc.php?id=97051

2011. gada 18. janvārī veikalā Maxima (Mūkusalas iela 73, Rīga) es iegādājos sarkanos ikrus dzelzs bundžā (“Premium CAVIAR”,250g., EAN 4260051078250, izgatavotājs “Lemberg”) cena 4.99 Ls, čeka nr. 1083061. Uz uzlīmes ir teikts, ka ikri ir kuprlaša. Patiesībā, bundžas saturs atgādina ķīseli no ikru sulas ar mazām un retām odziņām, ar īpatnēju krāsu un rūgtu garšu. Ražotājs šajā ikru nosaukumā lieto vārdu „Premium”, kas nozīmē augstākā labuma ikri, līdz ar to mānot patērētāju. Ikrus es atgriezu veikalam. Konflikts izsmelts, bet gribēju Jūsu uzmanību pievērst šim faktam par neatbilstību.
Gribētu saņemt atbildi uz šādu jautājumu: Kāpēc veikalos akcijas produkti ir tik nekvalitatīvi?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzibas departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Par pārtikas produktu kvalitāti un nekaitīgumu atbild konkrētā produkta ražotājs vai izplatītājs, tai skaitā akcijas laikā. Ja Jums ir zināms konkrēts produkta ražotājs, kura akcijas ietvaros piedāvātie produkti ir nekvalitatīvi iesakām informēt pašu ražotāju, izplatītāju vai Pārtikas un veterināro dienestu nosaucot konkrētu produktu un derīguma termiņu. Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā nav informācijas par nekvalitatīviem produktiem akciju laikā.