Gribētu uzzināt kā Latvijā var mājas apstākļos ražot un tirgot ievārījumus, kādi dokumenti un prasības ir jākārto vienkāršajam cilvēkam, kas vēlētos ar to nodarboties?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane:
Informācija par pārtikas produktu ražošanu mājas apstākļos atrodama PVD interneta mājas lapā www.pvd.gov.lv, meklējot sadaļā „Iedzīvotājiem un uzņēmējiem”→ „Pārtikas uzraudzība’→ „Pārtikas produktu ražošana mājas apstākļos”. Papildus ievārījumu ražošanā jāievēro specifiskās prasības, kas noteiktas 2003.gada 8.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.378 „Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības augļu džemam, želejai, marmelādei un saldinātam kastaņu biezenim”. Gatavā produkta marķējumam jāatbilst 2004.gada 23.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” noteiktajām prasībām.

Vēlētos precizēt dažus jautājumus. Vai PVD kontrolējošajam pārstāvim, ienākot izglītības iestādē, vispirms ir jāvēršas pie vadītāja? Vai viņa kompetencē ir tikai kontrole, vai uz mūsu uzdotajiem jautājumiem ir tiesības atbildēt...Es jums to neteikšu!?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk tekstā – PVD) veicot pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 21.panta otrajā daļā noteikto: a) uzrauga un kontrolē visos pārtikas aprites posmos pārtikas produktu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, b) atzīst un reģistrē pārtikas uzņēmumu darbību, kā arī anulē to atzīšanu un reģistrāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, c) visos pārtikas aprites posmos uzrauga un kontrolē pārtikas uzņēmumu darbību un pārtikas aprites procesu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, d) visos pārtikas aprites posmos veic riska faktoru izpēti un analīzi.
Veicot uzraudzību uzņēmumā, inspektors sazinās ar uzņēmuma pārstāvi, kas var būt gan uzņēmuma vadītājs, gan īpašnieks, gan uzņēmuma darbinieks, un vienojas ar uzņēmuma darbinieku, kurš pārstāvēs uzņēmuma vadību pārbaudes veikšanas laikā.
Jautājumā par inspektora tiesībām atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem ar vārdiem „Es Jums to neteikšu” norādām, ka Jūsu sniegtā informācija ir nepietiekama, lai gūtu objektīvu priekšstatu par notikušo un to izvērtētu. Tādēļ lūdzam sazināties ar PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļu - tālr.Nr. 67027441.

Vēlos ievest un tirgot alu ES dalībvalstī ražotu. Produkts iepakots stikla pudelēs un alumīnija bundžās. Vai ir nepieciešams speciāli kaut kur reģistrēt šo produktu, lai varētu to ievest LR teritorijā un realizēt?
Vai, ja produkts tiek pārdots slēgtā tarā, tā glabāšanai ir kādas īpašas prasības, ja jā, tad kādiem tiesību aktiem būtu jāpievērš uzmanība? Kādas ir PVD prasības ievedot šādu produktu?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Ievedot alu no Eiropas Savienības dalībvalstīm speciāla reģistrācija produktam nav nepieciešama. Realizējot produktus Latvijas tirgū, tam jānodrošina marķējums latviešu valodā, saskaņā ar 2004.gada 23.novembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr.964 ,,Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” un tulkojumam latviešu valodā jāsakrīt ar oriģinālvalodu. Ievedot produktus un tos uzglabājot, tie jāuzglabā tādos apstākļos kādus norādījis produkta ražotājs, tātad produktus ar noteiktu temperatūras režīmu (piemēram, + 2 līdz + 25 ºC ) jāuzglabā šādos apstākļos. Papildus norādām, ka iesaistoties pārtikas apritē (tai skaitā ievedot un tirgojot alu) uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >iedzīvotājiem un uzņēmējiem>uzņēmumiem>uzņēmumu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>veidlapas>pieteikums pārtikas uzņēmuma/objekta reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, bet, ja izvēlas saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad saskaņā ar PVD cenrādi tas maksā 1,- LVL. PVD reģistrācijas process aizņem piecas dienas.

Vēlamies importēt alu no Vācijas, Latvijā šī alus šķirne nav pārdota. Kādas ir prasības, lai šo produktu varētu ievest un drīkstētu realizēt mazumtirdzniecībā?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Iesaistoties pārtikas apritē (tai skaitā ievedot un realizējot alu) uzņēmumam ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >iedzīvotājiem un uzņēmējiem>uzņēmumiem>uzņēmumu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>veidlapas>pieteikums pārtikas uzņēmuma/objekta reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, bet, ja izvēlas saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad saskaņā ar PVD cenrādi tas maksā 1,- LVL. PVD reģistrācijas process aizņem piecas dienas. Realizējot produktu Latvijas tirgū, tam jānodrošina marķējums latviešu valodā, saskaņā ar 2004.gada 23.novembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr.964 ,,Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” un tulkojumam latviešu valodā jāsakrīt ar oriģinālvalodu. Lai sniegtu detalizētu atbildi Jūsu uzdotajam jautājumam, nepieciešama precīzāka informācija par Jūsu minēto alus šķirni.

Lūdzu paskaidrot, kāpēc nedrīkst veikalā realizēt pie t. +2 +6 C zivju un gaļas produkciju, ja eksistē darba žurnāls, kur norādīts atsaldētas pārtikas veids, svars, derīguma termiņš. Pircēji ir brīdināti (ir norāde), ka atkārtoti sasaldēt nedrīkst. Lūdzu pamatot šo prasību ar normatīvā akta punktu, un kāpēc Rīgā daudzās citās pilsētās šādi produkcija tiek realizēta?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Pārtikas aprites uzraudzības likuma (turpmāk- likums) 7.panta pirmā daļa noteic, ka pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
- produkta derīguma termiņu un uzglabāšanas apstākļus, nosaka produkta ražotājs. Piemēram, ja marķējumā norādīta produkta uzglabāšanas temperatūra -18º C, ražotājs garantē produkta kvalitāti un nekaitīgumu pie šādas uzglabāšanas temperatūras līdz norādītā derīguma termiņa beigām;
Savukārt likuma 8.pant pirmā daļa noteic, ka pārtikas uzņēmuma (tai skaitā mazumtirdzniecības uzņēmuma) pienākums, ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu , un nodrošina attiecīgās pārtikas drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.
- tirdzniecības uzņēmumam nav tiesību patvaļīgi mainīt ražotāja noteiktos produkta uzglabāšanas un realizācijas apstākļus.
2004.gada 29.aprīļa Eiropas Parlamenta un padomes regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu II pielikuma IX nodaļas 7.punkts noteic, ka pārtikas produktu atkausēšana jāveic tā, lai samazinātu patogēno mikroorganismu augšanu vai toksīnu veidošanās risku. Atkausēšanas laikā pārtikai jāatrodas tādā temperatūrā, kas nerada draudus veselībai. Pēc atkausēšanas pārtika jāapstrādā tā, lai samazinātu patogēno mikroorganismu augšanu vai toksīnu veidošanās risku.
- produktu atlaidināšana ir viens no tehnoloģiskā procesa posmiem, tāpēc šo procesu var veikt tikai, tad ja uzņēmums (veikals, sabiedriskā ēdināšana) atlaidinātos produktus tālāk izmantos ēdienu gatavošanai.

Līdz šim esam apgādājuši skolas, bērnudārzus, slimnīcas un pansionātus ar saldējumu un dažāda veida saldētajiem produktiem: dārzeņiem, ogām, zivīm, gaļu, gaļas pusfabrikātiem. Pēdējā laikā arvien biežāk parādās informācija, ka šīs iestādes nedrīkst iepirkt rūpnieciski ražotus pelmeņus, frikadeles, zivju pirkstiņus, zivis, vistas gaļu. Vēlamies precizēt vai ir pieņemti jauni noteikumi, izmaiņas par uztura normām bērnudārzos, skolās, slimnīcās?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Veselības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kurā noteiktas uztura normas un ierobežojumi vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu, kā arī pirmsskolas izglītības programmas īstenojošo izglītības iestāžu izglītojamiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem. Noteikumus plānots pieņemt 2012. gadā. Ja vēlaties precizēt produktu grupas, kurām tiks noteikti ierobežojumi, lūdzam griezties Veselības ministrijā.
Pašlaik prasības ēdināšanas organizēšanai un ierobežojumi dažu pārtikas produktu izplatīšanai vispārējās vidējās izglītības iestādēs noteikti Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” 511.punktā.
Savukārt prasības vienas dienas pusdienu ēdienkartei 1.klases izglītojamiem, kuriem piešķirti valsts budžeta līdzekļi, noteiktas Ministru kabineta 2011.gada 28.decembra noteikumu Nr.1206 „Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai” 1.pielikumā.

Esmu mazumtirdzniecības veikala vadītāja, man ir uzradies jautājums - kādam jābūt ūdens spiedienam inventāra mazgāšanas izlietnes krānā, lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu mazgāšanu? Un vai vispār tas ir nepieciešams - kontrolēt ūdens spiedienu krānā?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Prasības jaunbūvējamu un rekonstruējamo ēku iekšējo aukstā un karstā ūdens ūdensvadu sistēmu projektēšanai, tostarp arī ūdens spiedienam ūdensvada sistēmās, noteiktas Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumos Nr.256 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”” (turpmāk-Noteikumi). Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē nav minēto Noteikumu izpildes kontrole

Rakstu jautājumā par sanitārā minimuma kursiem. Kad tie ir paredzēti Smiltenē?

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ludmila Belova:
Visas mācības, kas nepieciešamas, ja esat iesaistījusies pārtikas apritē, Jums jāmeklē pēc informācijas tuvāk dzīvesvietai vai nu vietējā presē vai interneta portālos, jo PVD neveic apmācību.

Sakiet, lūdzu, vai ir aizliegts tirgot kivi augļus fasētos groziņos 18/20 kalibrs? Un kāpēc?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane:
Kivi augļu tirgošanā jāievēro 2011.gada 7.jūnija Eiropas Komisijas īstenošanas Regulā (ES) Nr.543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes regulai (EK) Nr.1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari I pielikuma B daļas 3.daļā „ Kivi augļu tirdzniecības standarts” noteiktās prasības. Standarts neaizliedz tirgot kivi augļus pārdošanas iepakojumos.

Kur jāmācās, lai strādātu PVD?

Atbild PVD Personāla vadības daļas Personāla attīstības speciāliste Ilze Muceniece:
Atbildot uz Jūsu jautājumu:” Kur jāmācās, lai strādātu PVD? „, svarīgāk ir saprast – kas gribiet būt vai par ko gribiet kļūt, jo kopumā Pārtikas un veterinārajā dienestā strādā visdažādāko jomu speciālisti. Pamatspecialitātes variet apgūt, studējot Latvijas Lauksaimniecības universitātē- lauksaimniecības, pārtikas tehnoloģijas, veterinārmedicīnas, pārtikas higiēnas fakultātēs.