Vai bērnudārziem un skolām ēdināšanā ir aizliegts lietot pārtikas produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Aija Melngaile:
Pārtikas apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos nav noteikts aizliegums izplatīt pārtikas produktus, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, vai ražoti no ĢMO, vai kuri satur sastāvdaļas, kas ražotas no ĢMO (turpmāk – ĢM pārtikas produkti). Likumdošanā ir noteiktas stingras prasības informācijas sniegšanai galapatērētājiem, lai patērētāji varētu pieņemt lēmumu par ĢM produktu iegādi vai arī - tos neiegādātos.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību 13.pantā noteikts: ja pārtikas produktu pārdošanā galapatērētājam piedāvā kā nefasētu pārtiku, informāciju par to, ka pārtikas produkts satur ĢMO vai sastāv no tiem vai ražoti no ĢMO vai kuri satur sastāvdaļas, kas ražotas no ĢMO - pastāvīgi un redzami norāda pārtikas produktu piedāvājumā, tieši tam blakus vai uz iepakojuma materiāla ar pietiekami lieliem burtiem, lai varētu to viegli izšķirt un izlasīt.
Tātad, arī uz ēdieniem, kas tiek gatavoti un pasniegti izglītības iestādēs, attiecas minētā prasība. Tas nozīmē, ka ēdienkartē, uz cenu zīmes vai izmantojot citu informatīvu norādi, jānorāda informācija par to, ka ēdiena sagatavošanai (piemēram, cepšanai, salātu gatavošanai u.c.) izmantots ĢM pārtikas produkts (piemēram, eļļa, kas ražota no ģenētiski modificētas sojas).
Par faktu, ka ēdienu gatavošanai tiek izmantoti ĢM pārtikas produkti, izglītības iestādēs - īpaši pirmsskolas izglītības iestādēs - jāinformē bērnu vecāki, lai viņi varētu pieņemt lēmumu par ĢM produktu lietošanu bērnu uzturā. Ja izglītības iestādēs ēdienu gatavošanai izmanto ĢM produktus, ēdienkartē jānodrošina alternatīvs ēdiens, kas sagatavots bez ĢM produktu pievienošanas/ izmantošanas.
Izglītības iestādes administrācija ir tiesīga lemt par ĢM produktu neizmantošanu ēdienu gatavošanai.

Vēlētos uzzināt, kāds dokuments apliecina saņemtās pārtikas kvalitāti?
Kādas ir normas pārtikas produktiem? Kādas ir higiēnas prasības šoferim, kas pārvadā pārtikas produktus?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Šobrīd ES un arī Latvijā pārtikas preces kvalitāti apliecinoši dokumenti nav obligāti. Tas ir brīvprātīgs dokuments, ko var sniegt preces ražotājs. Atbilstoši normatīvo aktu prasībā par preces kvalitāti un nekaitīgumu atbild uzņēmums kas preci ražojis un ja notiek šīs preces pārfasēšana arī preces fasētājs un/vai izplatītājs.
Pārtikas preču kvalitātes prasības nosaka pats ražotājs vadoties pēc starptautiskās un paša pieredzes, bet pārtikas obligātās nekaitīguma normas ir noteiktas ES un Latvijas normatīvajos aktos, piemēram, mikrobioloģiskie rādītāji ir noteikti regulā 2073/2005, bet ķīmiskie rādītāji regulā 1881/2006 u.c. normatīvajos aktos.
Autovadītājs, kurš pārvadā pārtikas produktus ievēro personīgās higiēnas prasības, ja nepieciešams (piemēram, pārvadā nefasētu pārtiku), lieto aizsargapģērbu, tam jākārto veselības pārbaudes – sanitārā grāmatiņa. Automašīnai kopš šī gada janvāra vairs nav nepieciešama sanitārā pase. Automašīnai jāatbilst vispārīgajām higiēnas prasībām – jābūt tīrai, jābūt atbilstošajiem tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļiem, virsmām, ja nepieciešams to aprīko ar aukstumu uzturošām iekārtām un plauktiem, paliktņiem.
Galvenais, lai pārtikas transportēšanas laikā nenotiek tās piesārņošana un lai tā nesabojājās.

Situācija tāda, ka PVD reģistrēts pārtikas uzņēmums mums ļauj rīkoties ar burkāniem, kas citādāk tiktu izmesti vai izbaroti lopiem. Ja mēs šos burkānus izņemam no viņu noliktavas un tajā pašā dienā pārdodam PVD reģistrētam uzņēmumam, kas pārstrādā salātos u.tml. produktos, vai mūsu uzņēmumam jāreģistrējas PVD kā pārtikas apritē iesaistītam uzņēmumam un ja jā, tad, kā notiek visa procedūra? Juridiskā adrese ir Bauskā, bet burkāni tiek iegūti un vesti Rīgas raj.?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka, lai iesaistītos pārtikas apritē, uzņēmums (darbība) jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD). Ja juridiskā adrese ir Bauskā, tad Jums jāgriežas PVD Dienvidzemgales pārvaldē Jelgavā Helmaņa ielā 10. Tālruņi: 630-07680, 630-07681, e-pasta adrese: Dienvidzemgale@pvd.gov.lv Pazvanot uz pārvaldi, Jums sniegs nepieciešamās atbildes (informāciju) uz visiem jautājumiem un pateiks, kādi dokumenti iesniedzami, lai piereģistrētu uzņēmumu (darbību) PVD.

Latvijā ir daudz veikalu, kuri tirgo uztura bagātinātājus. Mani interese divu veikalu piedāvājumi - www.bakernutrition.lv un www.vp.lv Vai visi produkti, kuri tiek pārdoti, ir atļauti? Piemēram, vai es pats varu kādu no šiem produktiem pasūtīt no ASV pa pastu?

Atbild PVD Pārtikas centra eksperte Ingrīda Butkus:
Saskaņā ar 2005.gada 20.septembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību" Latvijā atļauts ievest un izplatīt tikai uztura bagātinātāju reģistrā iekļautus uztura bagātinātājus.
Ja uztura bagātinātājs nav atrodams PVD uztura bagātinātāju reģistrā (http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/datubazes/_gv/external-db_1/ ), tad produktu nav atļauts ievest un izplatīt.
Iesakām precizēt informāciju pie pārdevēja vai produkts nav klasificēts kā diētiskā pārtika, kuras lietošanas mērķis ir pārtikas produkts, kas paredzēts intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpaši sportistiem, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija Direktīvas 2009/39/EK par īpašas diētas pārtikas produktiem 1.pielikuma A daļas 5.apakšpunktam.
Šos produktus varat atrast PVD diētiskās pārtikas datu bāzē, skatīt interneta vietni: http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/datubazes/_gv/external-db_2/ .
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumiem Nr.323 “Noteikumi par vispārīgajām prasībām diētiskās pārtikas nekaitīgumam, kvalitātei un marķējumam, kā arī par diētiskās pārtikas atbilstības novērtēšanas un tās izmaksu segšanas kārtību”, lai pirmo reizi uzsāktu izplatīt Latvijā diētisko pārtiku, ražotājam vai izplatītājam par to jāpaziņo PVD Pārtikas centram, kas izvērtē produkta atbilstību un iekļauj datu bāzē vai atsaka reģistrāciju, kas nozīmē, ka produktu nedrīkst izplatīt.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.352 „Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās” sanitārā robežkontrole nekontrolē pārtiku no trešajām valstīm, ja privātpersona starptautiskā pasta sūtījumā nosūta pārtiku, kura nav paredzēta komerciāliem mērķiem un tās svars nepārsniedz 1 kg.

Vai varat lūdzu izskaidrot terminu "salikts pārtikas produkts"? Ministru kabineta noteikumos Nr. 663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām..." punktā 9. minēts, ka pārtikas produktā integrēti audzētās izejvielas daudzumam jābūt 90%, bet saliktos pārtikas produktos 60%. Kas ir īsti domāts šajā gadījumā salikts produkts?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
,,Salikts produkts’’ – ir daudzkomponentu vai no daudzajām sastāvdaļām ražots produkts, vai pārtika, kas paredzēta cilvēku uzturam un ir gatava lietošanai, kas satur pārstrādātus dzīvnieku izcelsmes un augu izcelsmes produktus un/vai sastāv no dažāda veida produktu kombinācijām.

Labdien!Veikalā ,,Maxima'Nīcgales ielā 46a produkti ar uzglabāšanas t 0-6 c tiek izlikti nenoslēgtā vitrīnā, kur virspusē esošie produkti atrodas telpas temperatūrā. Uz sasvērtajiem produktiem tiek norādīts nevis ražošanas, bet iepakošanas datums (salātiem bez plkst.).Vēl lūdzu paskaidrot,ar ko atšķiras līdz vienādam datumam derīgie produkti vitrīnās par pilnu cenu un nocenotā prece ar to pašu datumu nocenoto preču plauktos, īpaši salāti, gaļa, desas vai zivis? Lūdzu veikt pārbaudi šajā veikalā.

Atbild PVD Rīgas pilsētas pārvaldes valsts pārtikas inspektore Svetlana Podoba:
Pamatojoties uz saņemto informāciju SIA "Maxima Latvija" veikalā "Maxima XX" Nīcgales ielā 46a, Rīgā, veikta ārpuskārtas pārbaude.
Pārbaudē veikti temperatūras mērījumi fasētu un sveramu produktu aukstumvitrīnās un neatbilstošu temperatūru konstatē sveramu konditorejas izstrādājumu aukstumvitrīnā.
Tirdzniecības zālē ir nenoslēgta tipa aukstumvitrīna, kur tiek realizēti fasēti piena, zvejas produkti un uz šo iepakojumu virsmām temperatūra ir atbilstoša +3.4; +5.3; +4.8.
SIA "Maxima Latvija" veikala uzlīmēs uz fasētiem un sveramiem produktiem marķējumā norādīts iepakošanas datums un izlietot līdz: datums, kas nav normatīvo aktu pārkāpums.
Par neatbilstošu temperatūru konditorejas izstrādājumu aukstumvitrīnā tiek uzsākta administratīvā lietvedība un tiks piemērots naudas sods.

Man ļoti interesē viens jautājums. Ja uz iepakojuma ir termiņš mēnesis un gads, bez datuma, ko tas nozime? Līdz mēneša beigām vai sakumam? Paldies. Šī informācija man ir ļoti nepieciešama.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” nosaka, ka patērētājiem un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem paredzēto pārtikas preču marķē­jumā norāda pārtikas preces minimālo derīguma termiņš vai, ja prece ātri bojājas, galīgo derīguma termiņu. Minimālais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas prece saglabā savas specifiskās standartizētās īpašības, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms. Pārtikas preču marķējumā preču minimālā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Ieteicams līdz ...", ja tiek norādīts datums, vai "Ieteicams līdz ... beigām" (citos gadījumos) un norāda datumu vai atsauci uz marķējuma vietu, kur ir norādīts datums.
Norādē par pārtikas preces minimālo derīguma termiņu hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda dienu, mēnesi un gadu, bet, ja pārtikas preces minimālais derīguma termiņš:
· nav ilgāks par trim mēnešiem, var norādīt tikai dienu un mēnesi;
· ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nav ilgāks par 18 mēnešiem, var norādīt tikai mēnesi un gadu (prece ir derīga līdz norādītā mēneša pēdējā datuma plkst. 24:00);
· ir ilgāks par 18 mēnešiem, var norādīt tikai gadu.
Galīgais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas preci drīkst lietot, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms. Pārtikas precēm, kas ātri bojājas un tādēļ jau īsā laikposmā var radīt tūlītēju kaitējumu cilvēka veselībai, galīgā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Izlietot līdz ...", kā arī norāda datumu vai atsauci uz vietu, kur datums ir norādīts. Minētajā gadījumā marķējumā norāda, kāds pārtikas preces uzglabāšanas režīms jāievēro. Pārtikas preces galīgā derīguma termiņa norādē hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda dienu, mēnesi un, ja nepieciešams, gadu.

Man interesē, kad un kuriem ražotājiem ir jāievēro Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” un kuriem nav? T.i., lielveikalos (piemēram - Maxima, Rimi, Elvi utt.) uz vietas cep maizi, bulciņas, bet nekur un nevienam produktam nav pievienots ne sastāvs, ne derīguma termiņš. Kā lai es zinu - kāds ir šo produktu sastāvs, ja uz lapiņas pie produkta ir tikai cena un produkta nosaukums. Vēl man ir jautājums par paškontroli/higiēnu - šīs maizes un kūciņas nav taču ne iesaiņotas ne apklātas. Jekurš pircējs var pataustīt un uzšķaudīt šiem produktiem. Kā šeit tiek kontrolēta paškontrole?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” nosaka, ja pārtikas preces tiek piedāvātas patērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam nefasētas, blakus pārtikas precei norāda informāciju par pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu un minimālo vai galīgo derīguma termiņu. Noteikumi attiecas uz visiem pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Pārtikas aprites uzraudzības likums”, ka pārtikas uzņēmums savā darbībā var ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas, Latvijas Tirgotāju asociācija, konsultējoties ar Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas Izplatīšanas uzraudzības daļas speciālistiem, izstrādāja „Labas higiēnas prakses vadlīnijas nefasētas pārtikas (ēdienu) tirdzniecībai”, kas 2010.gada 13.jūlijā tika saskaņotas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Vadlīnijas var atrast PVD mājas lapā: www.pvd.gov.lv: informatīvie materiāli-uzņēmējiem-pārtikas uzraudzība-„Labas higiēnas prakses vadlīnijas nefasētas pārtikas (ēdienu) tirdzniecībai”.
Pārtikas kvalitātes un nekaitīguma prasības nosaka vairāki Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti, t.sk. Eiropas Savienības Regula 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu, kas nosaka, ka
... visi pārtikas produkti, ko uzglabā pārtikas uzņēmumā, jāuztur attiecīgos apstākļos, lai novērstu kaitīgu pasliktināšanos un lai aizsargātu tos no piesārņojuma un visos pārtikas ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos pārtikai jābūt pasargātai no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam, kaitīgu veselībai vai piesārņotu tādā veidā, ka nebūtu saprātīgi domāt, ka to varētu patērēt cilvēku uzturā.

Meklēju un nevaru atrast nolikumus, ka pareizi veikt degustācijas.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Degustāciju organizēšana, diemžēl, nav dienesta kompetencē. Piedāvājām Jums informāciju meklēt Google, ievadot attiecīgos atslēgas vārdus.

Labdien ! Jūsu mājas lapā ir informācija par klientu pieņemšanas laikiem. Dzīvoju Rīgā, bet mans īpašums atrodas Līgatnē, tādēļ lai risinātu man svarīgu jautājumu , kas saistīts ar pārtikas ražošanu ,30.septembrī devos uz PVD Cēsu filiāli, jo pārliecinājos, ka tieši ceturtdienās notiek klientu pieņemšana no 9.00 -13..00. Izrādijās, klientu pieņemsšana šai dienā nenotiek un nekāda informācija par to nebija izplatīta. Bez manis Cēsīs vēl gaidīja pāris vīlušies apmaklētāji, kuri teica, ka šī nav pirmā reize, kad nevar saņemt nepieciešamo informāciju. Vai tiešam jūsu iestāde nav klientiem draudzīga? Lūdzu sniegt konkrētu atbildi par klientu apkalpošanas kārtību jūsu iestādē.

Atbild PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietniece Linda Uglanova:
Sākumā atvainojamies Jums par radušos situāciju. 30. oktobris sakrita ar ceturkšņa pēdējo dienu un saistītajiem pasākumiem, ko nevarēja atlikt : izbraukumi uz kautuvi un bioloģisko saimniecību. Diemžēl Cēsu filiālē strādā vairs tikai 3 pārtikas inspektori. Arī pati šajā dienā rīta pusē biju Cēsu filiālē un tikos ar inspektoriem, aizbraucot uz objektu ap plkst. 10:40. Piekrītu, ka laikā no plkst. 11.00 līdz plkst. 13:00 nebija pārtikas inspektori. Veterinārie inspektori gan šajā laikā bija, taču neviens apmeklētājs pie viņām nav griezies.
Vēlreiz atvainojamies un solām, ka turpmāk šādi pārpratumi neradīsies. Paldies, ka informējāt, jo tas liek arī vēlreiz nopietnāk izvērtēt darba plānošanu, t.sk. neatliekamos jeb steidzamos izsaukumus uz uzraudzības objektiem, kas arī mūsu darbā rodas negaidīti un neplānoti. Ceram uz turpmāku veiksmīgu sadarbību!