Lūdzu, sniedziet man informāciju/izpratni par Regulu (EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1169/2011(2011. gada 25. oktobris)par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu):
* Vai uz iepakojuma ir obligāti jānorāda tauki, piesātinātās tsk, ogļhidrāti, cukuri, olbaltumvielas, sāls. Vai pietiek ar: tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas?
* Ja uz jogurta iepakojuma ir attēloti persiki un šo produktu nosaukums ir, piemēram, "Jogurts ar persiku garšu " receptūrā izmantojot tikai persika aromatizētāju - vai pēc jaunās Regulas uz iepakojuma var šajā gadījumā attēlot šos persikus? Un kā tad šajā gadījumā būtu jānorāda sastāvdaļu daudzums?
* Vai norādot produkta sastāvu var rakstīt sastāvs vai pareizāk būtu sastāvdaļas?
* Izcelsmes valsts/vieta: vai pietiek ja norāda ES?
* Vai pareizi saprotu, ka paliek spēkā - pārtikas piedevas jānorāda- piedevu grupa un E nr. vai tā nosaukums;
* Par alergēniem - ja produkta sastāvā kā viena no sastāvdaļām ir laktoze - kā būtu pareizi tā jānorāda;
* Vai uz produkta iepakojumiem ir obligāti jānorāda (kas nesatur alergēnus), ka var būt tādas un tādas alergēnas vielas, ja ražošanas uzņēmumā notiek arī darbības ar alergēnām vielām;
* Izplatot produktu kā vairumtirgotājs vai uz iepakojuma pietiek šāda info: produkta nosaukums, neto, derīguma termiņš, partijas nr, uzglabāšanas apstākļi. Pārējo informāciju (sastāvs, produkta ķīm. un mikrobioloģiskie rādītāji utt.) tiek klientam nodoti uz uzņēmuma veidlapas līdzi šai precei.
* vai obligāti piegādājot produktu klientam ir jābūt līdzi produkta kvalitātes sertifikātam?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk - Regula Nr.1169/2011), piemēro ar 2014.gada 13.decembri, izņemot 9.panta ,,L’’ apakšpunktu ko piemēro ar 2016.gada 13.decembri (paziņojumu par uzturvērtību) un VI pielikuma B daļu (īpašie nosacījumi „ maltai gaļai”) ko piemēro ar 2014.gada 1.janvāri.
Vai uz iepakojuma ir obligāti jānorāda tauki, piesātinātās tsk, ogļhidrāti, cukuri, olbaltumvielas, sāls. Vai pietiek ar: tauki, ogļhidrāti, olbaltumvielas?
· Regulas Nr.1169/2011 9. un 10.pantā ir noteikta obligātā informācija, kas jānorāda produkta marķējumā. Regulas Nr.1169/2011 30.pants noteic, ka pārtikas produktu marķējumā obligātajā paziņojumā par uzturvērtību jāietver šāda informācija - enerģētiskā vērtība; tauku, piesātināto taukskābju, ogļhidrātu, cukuru, olbaltumvielu un sāls daudzums. Ja dzērieniem, kuru alkohola saturs pārsniedz 1,2 tilpumprocentus ir paredzēts paziņojums par uzturvērtību, tad marķējumā norāda tikai enerģētisko vērtību. Pārtikas produktiem, kurus piedāvā pārdošanai galapatērētājam vai ēdināšanas iestādēm bez iepakojuma vai ja pārtiku iepako tirdzniecības vietā pēc patērētāja lūguma un kuriem paredzēts paziņojums par uzturvērtību, tad marķējumā norāda tikai enerģētisko vērtību vai enerģētisko vērtību kopā ar tauku, piesātināto taukskābju, cukuru un sāls daudzumu. Savukārt Regulas Nr.1169/2011 V pielikumā sniegts pārtikas produktu saraksts, uz kuriem neattiecas prasība par obligāto paziņojumu par uzturvērtību.
Ja uz jogurta iepakojuma ir attēloti persiki un šo produktu nosaukums ir, piemēram, "Jogurts ar persiku garšu " receptūrā izmantojot tikai persika aromatizētāju - vai pēc jaunās Regulas uz iepakojuma var šajā gadījumā attēlot šos persikus? Un kā tad šajā gadījumā būtu jānorāda sastāvdaļu daudzums?
· Regulas Nr.1169/2011 7.panta d apakšpunkts noteic, ka pārtikas produktu informācija nedrīkst būt maldinoša, jo īpaši noformējumā, aprakstā vai attēlā iekļaujot norādi, kas liek noprast konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan faktiski minētajā pārtikas produktā dabīgi esošais komponents vai parasti izmantotā sastāvdaļa ir aizstāta ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu. Ja produkta ražošanā izmanto aromatizētājus, kas aizvieto konkrētu sastāvdaļu, tad uz iepakojuma attēlā vai zīmējumā nedrīkstēs noradīt konkrēto sastāvdaļu, Jūsu minētajā gadījumā persikus. Sastāvdaļu sarakstā jānorāda visas pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās reģistrētas ražošanas procesā. Izmantoto aromatizētāju norāda ar vārdiem „aromatizētājs” vai lietojot konkrētu aromatizētāja nosaukumu vai aprakstu, ja aromatizējoša viela satur aromatizētājus.
Vai norādot produkta sastāvu var rakstīt sastāvs vai pareizāk būtu sastāvdaļas?
· Pirms sastāvdaļu saraksta vai tā virsrakstā jālieto norāde, kura sastāv no vārda „sastāvdaļas” vai kurā ir ietverts šis vārds.
Izcelsmes valsts/vieta: vai pietiek ja norāda ES?
· Regulas Nr.1169/2011 26.pants noteic, ka izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju attiecībā uz pārtikas produkta īsteno izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Obligāta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta būs jānorāda svaigai, atdzesētai un sasaldētai cūkgaļai, liellopu, aitu, kazu un mājputnu gaļai. Norāde ES nav pietiekama, lai identificētu produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu.
Vai pareizi saprotu, ka paliek spēkā - pārtikas piedevas jānorāda- piedevu grupa un E nr. vai tā nosaukums?
· Pārtikas piedevām tāpat, kā līdz šim marķējumā ir jānorāda kategorijas nosaukums, aiz tā norādot konkrēto piedevas nosaukumu vai E numuru.
Par alergēniem - ja produkta sastāvā kā viena no sastāvdaļām ir laktoze - kā būtu pareizi tā jānorāda;
· Sastāvdaļu sarakstā jānorāda piens un tā piena produkti (ietverot laktozi).
Vai uz produkta iepakojumiem ir obligāti jānorāda (kas nesatur alergēnus), ka var būt tādas un tādas alergēnas vielas, ja ražošanas uzņēmumā notiek arī darbības ar alergēnām vielām;
· Sastāvdaļu sarakstā obligāti jānorāda Regulas Nr.1169/2011 II pielikumā minētās vielas vai produkti, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību. Tādēļ norāde „nesatur alergēnus” ir brīvprātīga. Izmantojot norādi „nesatur alergēnus” uzņēmumam ir jābūt pārliecinātām, ka ražojot konkrēto produktu, tā sastāvā nebūs kāda no vielām vai produktiem, kas izraisa alerģiju vai nepanesamību.
Izplatot produktu kā vairumtirgotājs vai uz iepakojuma pietiek šāda info: produkta nosaukums, neto, derīguma termiņš, partijas nr, uzglabāšanas apstākļi. Pārējo informāciju (sastāvs, produkta ķīm. un mikrobioloģiskie rādītāji utt.) tiek klientam nodoti uz uzņēmuma veidlapas līdzi šai precei.
· Regulas Nr.1169/2011 8.panta 7.punkta:
a) apakšpunkts noteic, ka gadījumos ja fasētā pārtika ir paredzēta galapatērētājam, bet tās tirdzniecībā tiek sākta pirms pārdošanas galapatērētājam, un ja šajā posmā netiek veikta pārdošana ēdināšanas iestādei;
b) apakšpunkts noteic, ka gadījumos ja fasētā pārtikas paredzēta piegādei ēdināšanas iestādei turpmākai gatavošanai, pārstrādei, sadalīšanai vai sagriešanai, tad pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, nodrošina, ka regulas 9. un 10. pantā noteiktās obligātās ziņas norāda uz pārtikas iepakojuma vai tam piestiprinātas etiķetes, vai pārtikas pavaddokumentos, ja var garantēt, ka šie dokumenti ir pievienoti attiecīgajai pārtikai vai tika atsūtīti pirms pārtikas piegādes. Tomēr neatkarīgi no noteiktā pārtikas uzņēmumam jānodrošina, ka pārtikas produkta nosaukums, minimālais derīguma termiņš vai „izlietot līdz” datums, jebkuri īpaši glabāšanas un/vai lietošanas nosacījumi, atbildīgā pārtikas apritē iesaistītā uzņēmuma vārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese tiek norādītas arī uz fasētas pārtikas tirdzniecībai paredzētā sekundārā iepakojuma.
Vai obligāti piegādājot produktu klientam ir jābūt līdzi produkta kvalitātes sertifikātam?
· Kvalitātes sertifikāta pievienošana produktam, kuru piegādā klientam, ir brīvprātīga.

Mans uzņēmums šobrīd slēdz līgumus par dīlertiesībām vairumtirdzniecībā šādām precēm:
1. enerģijas dzērienam, ko ražo Holandē;
2. mājsaimniecības precēm tādām kā šampūni, dušas želejas, šķidrās ziepes, veļas pulveri, u.c.

Abu šo preču tirdzniecības plūsmu plānots organizēt atsevišķi.
Jautājumi:
Lai tirgotu enerģijas dzērienus kā vairumtirgotājiem ir jāreģistrē uzņēmums kā pārtikas uzņēmums un uz iepakojuma jābūt uzlīmei ar visu noteikumos prasīto.
1. kādas prasības ir adresei, kuru plānots izmantot kā noliktavu? (telpas vēl nav izīrētas);
2. kādas prasības ir transportēšanai, ja plānojam ņemt vienkārši transporta pakalpojumus preču atvešanai no Holandes?;
3. kādas prasības ir šo preču sertifikācijai? kur preces jāpārbauda vai iepakojuma saturs atbilst marķējumam uz iepakojuma? kā un kur produktu sertificēt?;
4. kādas vēl prasības jāizpilda lai varētu šīs preces tirgot?

Lai tirgotu mājsaimniecības preces vispār nav skaidrs kas būtu vajadzīgs un kur jāreģistrējas, tāpēc varētu atsūtīt savu redzējumu.

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga:
Iesaistoties pārtikas apritē (tai skaitā izplatot enerģijas dzērienus) uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk - PVD). Visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos PVD Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >iedzīvotājiem un uzņēmējiem>uzņēmumiem>uzņēmumu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>veidlapas>pieteikums pārtikas uzņēmuma/objekta reģistrācijai. Uzņēmuma reģistrācija ir bezmaksas pakalpojums, savukārt, ja izvēlas saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad saskaņā ar PVD cenrādi tas maksā 1,- LVL. Reģistrācijas process PVD aizņem piecas dienas.
Izplatot enerģijas dzērienus, produktiem ir jānodrošina marķējums latviešu valodā, saskaņā ar 2004.gada 23.novembra Ministru Kabineta noteikumiem Nr.964 ,,Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”.
Vispārīgās higiēnas prasības (tai skaitā telpām, paškontrolei, produktu pārvadāšanai) noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu.
Jautājums par mājsaimniecības preču reģistrāciju neietilpst PVD funkcijās, tādēļ iesakām Jums vērsties Veselības inspekcijā. Detalizētu informāciju par veselības inspekcijas funkcijām Jūs atradīsiet mājas lapā: www.vi.gov.lv
Par enerģijas dzērienu sertifikāciju atbild sniedz: PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
Papildus ir jāņem vērā, ka atsevišķi ražotāji šāda veida dzērienus deklarē kā uztura bagātinātājus vai diētisko pārtiku (attiecīgi šo informāciju norādot marķējumā). Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām Latvijā atļauts ievest un izplatīt tikai PVD uztura bagātinātāju reģistrā iekļautus uztura bagātinātājus. Pirms diētiskās pārtikas pirmās laišanas Latvijas tirgū par to ir jāziņo. Gadījumā, ja Jums ir kādi jautājumi, kuri skar uztura bagātinātāju vai diētiskās pārtikas reģistrāciju, Jūs varat sazināties ar PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra speciālistiem. Centrs atrodas Rīgā, Peldu ielā 30 un tā darba laiks ir no plkst. 8:30 līdz 17:00. Klātienē konsultācijas tiek sniegtas - otrdienās no 9:00 līdz 12:00 un ceturtdienās no 13:00 līdz 16:00 (iepriekš nepieciešams pieteikties pa tālruni 67095271). Elektroniski jautājumus Jūs varat sūtīt uz e-pasta adresi nrc@pvd.gov.lv .

Lūdzu dot skaidrojumu par produktu norādītajā mājas lapā ko izplata Latvijā. Vai tas ir drošs lietošanai? Vai tam ir jābūt sertifikātiem? http://www.slimballcom.com/index.php/lv/ka-darbojas-slimball

Atbild PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
Uztura bagātinātājs „Slim Ball FORMULA 3000”, ražots Francijas kompānijā „Laboratoria novaPHARMA”, ir reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā (reģistrācijas Nr.6425), un to ir atļauts ievest un izplatīt Latvijā.
Šo uztura bagātinātāju izplata PVD uzraudzībai pakļauts uzņēmums ALATRAVA A.S filiāle "Fast Mail Service", Reģ.Nr.40003702885, PVD reģ.Nr.035880. Produkta sastāvā ir šķiedrvielas - karaijas sveķi un ābolu pektīns. Šķiedrvielas saturošu uztura bagātinātāju lietošana (nepārsniedzot ieteicamo diennakts devu un ievērojot marķējumā ietvertos lietošanas nosacījumus) nerada draudus patērētāja veselībai.
Attiecībā par šī produkta reklāmu mājaslapas adresē, kuru Jūs atsūtījāt, jāatzīmē, ka tajā ietvertā informācija neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1924/2006 (2006.gada 20.decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:2006R1924:20100302:LV:HTML prasībām, jo veselīguma norādes par svara zaudēšanas ātrumu vai lielumu pārtikas produktu marķējumos un reklāmā nav atļauts izmantot.

Sakiet, lūdzu, kādas prasības ir pret individuālo komersantu, kas veic savu saimniecisko darbību mājas? Darbības veids- kulinārijas kursi.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Konsultēt par kursiem, apmācībām, ko i/k veic mājās, neietilpst Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē. Iespējams Jums ir jāgriežas Valsts ieņēmumu dienestā.

Skolā (Ādažu vidusskola), kurā mācās mani bērni, vecāku padomē esam aktualizējuši jautājumu par pārtikas produktiem, kurus bērniem iespējams iegādāties skolas ēdnīcā un kafejnīcā. Kopumā gatavotā ēdiena piedāvājums gan vienā, gan otrā vietā ir pietiekami plašs un kvalitatīvs, taču līdztekus gan vienā, gan otrā vietā tiek tirgoti dažādi saldumi, našķi, konfektes un konfektītes, sāļās katupeļu plāksnītes, sālītie grauzdiņi ar visvisādākām piedevām un saldināti dzērieni. Mūsu ieskati ir tādi, ka skolā bērniem nedrīkstētu piedāvāt nekāda veida saldinātos dzērienus (izņemot biezsulu vai sulu), visa veida saldumus, šokolādes batoniņus, konfektītes u.tml. produktus, cepumus un citus ilgi uzglabājamus miltu izstrādājumus un sālītos našķus (grauzdiņus u.c. pārtikas rūpniecības brīnumus), jo visu šo aizvieto gatavotais daudzveidīgais ēdiens un uz vietas ceptās maizītes, kā arī var tirgot veselīgus našķus - žāvētus augļus, riekstu maisījumus, augļus utt.. Kad runājām ar komersantiem - atbilde uz mūsu norādīto, ka daudzos plauktus ar krāsainajām ēdam lietām un dzērieniem nevar uzskatīt par veselīgu pārtiku, saņēmām atbildi, ka PVD to neaizliedz un pārdoto sāļo našķu sāls normas atbilst pieļaujamai sāls devai uz 100 gr., ko drīkst patērēt dienā bērns, saldumi nav aizliegti utt.. Jautājums ir: Vai ir kādi PVD noteikti standarti attiecībā uz to, ko skolā drīkst tirgot kafejnīcas un ēdnīca un, kas ir atšķirīgi no vispārējām nomām par to, kas drīkst atrasties tirdzniecībā Latvijā? Vai skolai ir tiesības noteikt atšķirīgu atļauto pārtikas produktu tirgošanu, kas brīvi pieejamās tirdzniecības vietās nav aizliegti? Vai PVD sniedz kādus izvērtējumus vai rekomendācijas pārtikai, ko var uzskatīt par bērniem veselīgiem, varbūt gluži otrādi, varbūt Jums ir pieejami uzskatāmi materiāli par pārtikas produktiem, kuri uzskatāmi par neveselīgiem, ja tos lieto katru dienu, vai tukšā dūšā (veselīga dzīvesveida veicinoši uzskates materiāli, ja ir, kur tos var saņemt)?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Atbildot uz Jūsu jautājumiem, paskaidrojam:
1) Īpašas prasības ēdināšanas organizēšanai un ierobežojumi dažu pārtikas produktu izplatīšanai vispārējās vidējās izglītības iestādēs noteikti Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” (turpmāk tekstā – Noteikumi) 511.punktā. Noteikumi noteic, ka izglītības iestādē neizplata dzērienus, cukura konditorejas izstrādājumus, košļājamo gumiju, kuriem pievienotas noteiktas pārtikas piedevas, kā arī pārtikas produktus, kas satur 1.25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta.
2) Bērnu vecākiem ir tiesības ierosināt un lūgt mācību iestādes vadību sadarbībā ar ēdināšanas bloka vadītāju noteikt papildus ierobežojumus normatīvajos aktos neminētai pārtikai, piemēram, saldinātiem dzērieniem, saldumiem un sāļajām uzkodām.
3) Noteikumu IX. Nodaļas 51.punktā. noteikts, ka ēdināšanu organizē atbilstoši veselīga uztura principiem. PVD pārbauda, vai saskaņotās ēdienkartes un ēdināšana atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Vēršam Jūsu uzmanību, ka par Noteikumu ievērošanu atbildīgs ir mācību iestādes vadītājs.
4) Vispārīgi ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem no diviem līdz astoņpadsmit gadiem ar orientējošām produktu patēriņa dienas normām un to uzturvērtību pielikumā noteikti LR Veselības ministrijas 2003.gada 25.jūlija rīkojumā Nr.202. Savukārt ar Labklājības ministrijas 2001.gada 23.augusta rīkojumu Nr.233 noteiktas „Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem”.
Jūsu jautājums un citu mācību iestāžu audzēkņu vecāku priekšlikumi par atsevišķu pārtikas produktu realizācijas ierobežošanu mācību iestādēs tiks pārsūtīti LR Veselības ministrijai, kuras kompetencē ir rekomendāciju par veselīga uztura principiem izstrāde.

Esmu mājražotājs, ražoju un tirgoju kūpinātus gaļas produktus. Daži veidi, piemēram, marinēta- kūpināta krūtiņa tiek pārsieta ar auklu. Tas nepieciešams, lai varētu atšķirt no parastās kūpinātās krūtiņas un, lai produkts iegūtu patīkamu formu un izskatu. Auklai ir sertifikāts, kas ļauj to izmantot kā palīgmateriālu pārtikas ražošanā. Jautājums - vai, pārdodot produktu, auklu ir jānotin nost? Produkts nosaukums - Marinēta-kūpināta krūtiņa pārsieta ar auklu.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības vadītāja Tatjana Marčenkova:
Auklai ir jāatbilst higiēnas prasībām, kas ir izvirzītas materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Ja produkts tiek tirgots uz svara, tad sagriežot to vajadzētu auklu noņemt nost, jo aukla ir uzskatāma par iepakojamo materiālu un tā nav pārtika par kuru tiek uzlikta cena. Tomēr tas īsti nav pārtikas drošības jautājums, tas ir patērētāju tiesību jautājums un patērētājam ir jāsaņem skaidra informācija par ko tas maksā par produktu vai par auklu!

Kādi Latvijas vai ES normatīvie akti nosaka mikrobioloģiskos kritērijus šokolādes izstrādājumiem un cepumiem? Skatījos Regulu Nr. 2073, bet neatradu atbilstošu produktu grupu, līdz ar to arī kritērijus. Kādreiz bija MK noteikumi, kuros precīzi bija norādīti kritēriji. Vai šobrīd ir šādi noteikumi?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Inese Levane:
Līdz 2006.gada 8.aprīlim mikrobioloģiskie kritēriji dažādiem pārtikas produktiem bija noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr.292 «Par pārtikas piesārņojumu», kuri tika atcelti, jo no 2006.gada 1.janvāra stājās spēkā Komisijas Regula (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem. Minētajā regulā nav noteikti konkrēti mikrobioloģiskie kritēriji šokolādes produktiem un konditorejas izstrādājumiem. Pārtikas aprites uzraudzības likuma 7.pants nosaka, ka par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām, ir atbildīgs pats pārtikas uzņēmums. Savukārt Likuma 8. panta 1. daļa paredz, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē. 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.852/2004 par pārtikas higiēnu 4.panta 3.punktā noteikts, ka pārtikas nozares dalībniekiem ir jānodrošina produktu atbilstība mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kā arī paraugu ņemšana un analīze. Tāpēc pārtikas uzņēmumam, ņemot vērā produkta veidus un iespējamos piesārņotājus, pašam savas paškontroles ietvaros jānosaka, kādus rādītājus tas pārbaudīs ražotajiem produktiem, lai nodrošinātu nekaitīgu produktu patērētājam.

Par cik samazinās konservu ( zivju, gaļas) derīguma termiņš, ja tos uzglabā nevis aukstumplauktos, bet gan tirdzniecības telpā uz plauktiem kur temperatūra ir virs +16 C? Novērots veikalā Superneto.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Likums „Pārtikas aprites uzraudzības likums” noteic, ka pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.
Tātad, ja produktu ražotājs ir noteicis attiecīgam produktam derīguma termiņu, kā arī noteicis, pie kādas temperatūras tas uzglabājams, tad tirdzniecības uzņēmumam (veikalam) tas obligāti jāievēro.

Vēlējos noskaidrot, ja vēlos audzēt un vākt tējas, kā bioloģiski tīru produktu, kas man jāievēro, kādas prasības audzējot, žāvējot u.t.t. Lai pēc tam tās palaistu tirgū?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone:
Ja vēlaties ražot bioloģiskās tējas, un tās pārdot ar norādi marķējumā „Bioloģiska” vai „BIO”, „EKO” , tad Jums jāiesniedz vienā no kontroles institūcijām „Vides kvalitāte” (Salaspils novads, Salaspils, Rīgas iela-113) vai Valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” (Priekuļu novads, Priekuļi, Dārza iela-12) iesniegums par iekļaušanu bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā līdz attiecīgā gada 1.aprīlim. Informācija par kontroles institūcijām ievietota PVD mājas lapā: http://www.pvd.gov.lv/ datu bāzes> atzīto un reģistrēto uzņēmumu saraksti> apstiprinātās kontroles institūcijas bioloģiskās lauksaimniecības jomā.
Prasības, kas jāievēro bioloģisko produktu ražošanas procesā ir noteiktas Komisijas (2008.05.09.) Regulā Nr.889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr.834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu.
Pirms darbības uzsākšanas iesakām iepazīties ar Labas higiēnas prakses vadlīnijām „Labas higiēnas prakses vadlīnijas kaltētu garšaugu, tējas un ārstniecības augu pirmapstrādei, pārstrādei un realizācijai bioloģiskajā lauksaimniecībā”, kuras atrodamas Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv, sadaļā ,,Pārtika, veterinārija”.

Vakar Super Netto veikalā, kas atrodas Dobelē, iegādājos šokolādi Poesia ar nugas pildījumu, kurai termiņš bija beidzies 12.11.2011

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Informācija noformēta kā sūdzība un nosūtīta PVD Dienvidzemgales pārvaldei, lai veikalā veiktu pārbaudi.