Jautājums vai ražojot konditorejas izstrādājumus, izstrādājumu sastāva etiķetē ir jāatšifrē kompleksās izejvielas - margarīna sastāvs. Līdz šim to esam darījuši, bet, skatoties uz citu konkurentu izstrādājumu marķējumu tas netiek darīts. MK noteikumos neatradu precīzu punktu to, vai margarīns ir vai nav jāatšifrē. Kēksi, bulciņas, maize, un krēma konditorejas izstrādājumi.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (turpmāk – Direktīva 2000/13/EK) 6.panta 4.punkta b)apakšpunkta un 8.punkta prasības iestrādātas Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumu Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.964) 32.punktā un kas nosaka, ja pārtikas preces sastāvdaļa ir vairāku sastāvdaļu komplekss, tā elementus uzskata par attiecīgās pārtikas preces sastāvdaļām. Komplekso sastāvdaļu var ietvert pārtikas preces sastāvdaļu sarakstā, norādot kompleksās sastāvdaļas tirdzniecības nosaukumu, ja aiz tā seko kompleksās sastāvdaļas elementu saraksts.
Direktīvas 2000/13/EK 6.panta 2.punkts un Noteikumu Nr.964 40.punkts nosaka, kad pārtikas preču sastāvdaļas var nenorādīt. Savukārt Noteikumu Nr.964 I pielikums nosaka pārtikas preču sastāvdaļas – alergēnus, kas obligāti jānorāda marķējumā.

Kafejnīca atrodas dzīvojamā mājā, līdz ar to tiek lietots ūdens, kuru piegādā ""Rīgas Ūdens"", kuram jāveic ūdens monitorings.
Vai kafejnīcas darbības nodrošināšanai jāveic ūdens pārbaude?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Dzeramā ūdens monitoringa kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2003. gada 29.aprīļa noteikumos Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (turpmāk - Noteikumi).
Saskaņā ar Noteikumu 3.1 punktu ūdens piegādātāja un ūdensvada īpašnieka, valdītāja vai komersanta atbildību par ēkas iekšējiem ūdensvadiem nosaka normatīvie akti (būvnormatīvi) par ēkas iekšējiem ūdensvadiem un kanalizāciju.
Noteikumi neattiecas uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi, un augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumiem, ja dzeramo ūdeni neizmanto produktu apstrādē.
Komersanta pienākums ir organizēt kārtējo monitoringu un auditmonitoringu.
Noteikumu 41.punkta 41.2 apakšpunkts noteic, ka reizi divos gados kārtējo monitoringu veic pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos, kuriem dzeramais ūdens tiek piegādāts pa publiskajām ūdensapgādes sistēmām.
Tātad prasība organizēt un veikt kārtējo monitoringu reizi divos gados atbilstoši noteikumu 2.pielikumam attiecas uz Jūsu kafejnīcu, kurai ūdeni piegādā SIA „Rīgas ūdens”.

Kādi dokumenti un kur iesniedzami mājražošanas (maizes un konditorejas izstrādājumu ražošana mājas apstākļos) reģistrācijai?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas uzraudzības plānošanas, analīzes un uzņēmumu atzīšanas daļas vadītāja Ingrida Sproģe:
Lai uzsāktu darbību pārtikas aprites jomā, Jums sava uzņēmuma darbība jāpiereģistrē PVD.
Par uzņēmuma reģistrēšanās kārtību Jums iespējam uzzināt PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv > Iedzīvotājiem un uzņēmējiem > Uzņēmējiem > Uzņēmuma reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā
Saskaņā ar MK 02.02.2010. noteikumiem Nr.104 „Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”, Jūsu uzņēmums tiks piereģistrēts 5 darba dienu laikā no brīža, kad Jūs iesniedzat reģistrācijas pieteikumu PVD.
Ja Jūs izvēlaties saņemt arī reģistrācijas apliecību, tad saskaņā ar PVD cenrādi tas maksā 1,- LVL (rēķins jāsaņem PVD teritoriālajā struktūrvienībā, to var apmaksāt arī uz vietas PVD ar maksājuma kartes palīdzību).
Konsultāciju par prasībām, kādas tiek izvirzītas pārtikas aprites uzņēmumam, Jūs varat saņemt PVD teritoriālajās struktūrvienībās.

Sakiet, lūdzu - vai mašīnām pārvadājot pārtiku ir vajadzīgas pārtikas transportēšanas atļaujas/apliecība (ko kādreiz izsniedza PVD)?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Katra autotransporta vienība vairs netiek reģistrēta un atļauja nav nepieciešama. Autotransports tiek pārbaudīts sūdzību gadījumos, kā arī gadījumos, kad pārtikas inspektors veic kāda uzņēmuma pārbaudi un tur atrodas autotransports, kas pārvadā pārtikas produktus.
Veicot autotransporta pārbaudi, tiek pievērsta uzmanība pārtikas aizsardzībai pret piesārņojumu, tās saderībai pārvadājot, pārvadāšanas līdzekļa un konteineru tīrība, tvertņu, konteineru/cisternu atbilstība, marķējums, temperatūras nodrošinājumam pārtikas pārvadāšanas laikā un nodrošinājumam ar temperatūras kontroles (reģistrācijas) ierīcēm. Personīgās higiēnas ievērošana, tai skaitā darba apģērbs, kā arī obligātās veselības pārbaudes (ja nepieciešams).
Pārbaude tiek veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.853/2004 (2004.gada 29.aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku un Komisijas Regulas (EK) Nr.37/2005 (2005.gada 12.janvāris) par temperatūras kontroli lietošanai pārtikā paredzētu ātri sasaldētu pārtikas produktu transporta līdzekļos, tirdzniecības bāzēs un noliktavās prasībām (turpmāk – Regula Nr.37/2005).
Veicot transportlīdzekļa pārbaudi tiek ievērotas arī Latvijas normatīvo aktu prasības:
1. Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlijā noteikumi Nr.645 „Noteikumi par kārtību, kādā mednieki galapatērētājam piegādā medījamos dzīvniekus vai to gaļu mazā daudzumā, un higiēnas prasībām medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei”.
2. Ministru kabineta 2004.gada 18.marta noteikumi Nr. 142 „Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
3. Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumi Nr.1393 „Veterinārās prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielā daudzumā”.
4. Ministru kabineta 2010.gada 16.martā noteikumi Nr.254 „Ātri sasaldētu pārtikas produktu aprites noteikumi”. Lai nodrošinātu pastāvīgu un regulāru gaisa temperatūras uzraudzību ātri sasaldētu pārtikas produktu transportēšanas laikā – transportlīdzekli aprīko ar gaisa temperatūras mērīšanas līdzekli un transportlīdzeklī veikto gaisa temperatūras mērījumu pierakstus datē un uzglabā atbilstoši Komisijas Regulas Nr.37/2005 prasībām.

Vēlētos uzzināt, vai ielas tirdzniecībai ar zivīm, gaļu utt., attiecīgā pašvaldība drīkst izsniegt atļauju, ja ielu tirdzniecības noteikumi aizliedz tirgoties ar zivīm utt.?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Prasības ielu tirdzniecībai no 2010.gada 01.jūnija nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 „Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” II nodaļa. Noteikumus var atrast internetā pēc adreses: www.likumi.lv
Ielu tirdzniecība – preču pārdošana pašvaldības iekārtotās vai ar paš­valdību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā tirdzniecība no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta (autotransporta). Ar zivīm, gaļas kūpinājumiem ielu tirdzniecībā ir atļauts tirgoties paš­valdību saskaņotās publiskās vietās, ievērojot normatīvo aktu prasības.
Ja vēlas nodarboties ar pārtikas apriti, ir jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu, kas nosaka higiēnas prasības:
Pārtikas aprites vietas, tās aizsardzība pret piesārņojumu;
Iekārtu, aprīkojuma izvietojums, to virmu atbilstība higiēnas prasībām;
Ūdens apgāde;
Pārtikas uzglabāšanas temperatūras režīmi, ja nepieciešams;
Produktu aizsardzība pret piesārņojumu uzglabājot un pasniedzot;
Prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
Rīcība ar atkritumiem;
Personāla higiēna, tai skaitā darba apģērbs;
Tīrīšana, dezinfekcija u.c.;
Regulu var atrast internetā: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32004R0853:LV:HTML
Prasības pārvietojamām un/vai pagaidu telpām (Tirdzniecības teltīm, tirgus stendiem, tirdzniecības vietām pārvietojamos transporta līdzekļos) ir noteiktas augstāk minētās Regulas Nr.852/2004 II pielikuma III nodaļā.

Lūdzu, pastāstiet man, kā to izdarīt. Sākotnēji šis vīns tika paredzēts Krievijas tirgum, bet Krievijas uzņēmums nozaudēja licenci un atteicās no šī vīna. Tagad Čīles uzņēmums vēlas doto vīnu pārdot mums un realizēt to Latvijas tirgū, lai tas nebūtu jāsūta atpakaļ. Mēs vēlamies mainīt deklarāciju par mūsu uzņēmumu un atstāt tajā pašā muitas noliktavā, tas ir Olainē "Girteka logistika". Kā būs ar sanitārās kontroles pārbaudījumu, mums ir jāveic visu uzreiz vai var to darīt vairākās daļās, vai arī jūs varat dot savu pārstāvi un nogādāts noliktavā?

Atbild PVD Robežkontroles departamenta vecākā eksperte pārtikas un nepārtikas preču robežkontroles jomā Agita Krastiņa :
Kā jau iepriekš minēju vīnam obligāti jābūt pievienotiem VI1 sertifikātam, kurā sniegta visa informācija par produktu, saskaņā ar Regulas 555/2008 40.pantu (bez šī sertifikāta vīna imports ir aizliegts).
Ja Jums ir VI1 sertifikāts, tad lai izvairītos no vairākkārtīgas kravas kontroles iesakām preci, kura marķēta krievu valodā pirms uzrādīšanas oficiālajai kontrolei PVD kontroles punktā savlaicīgi marķēt latviešu valodā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Iespējams, ka vīns marķēts atbilstoši Krievijas normatīvo aktu prasībām, kuras var atšķirties no ES pieņemtajām normatīvo aktu prasībām. Tāpēc papildus informēju, ka saskaņā ar Noteikumu Nr. 964 , ja alkoholiskais dzēriens satur sēra dioksīdu un sulfītus (alergēni) vairāk par 10 mg/kg vai 10 mg/L, izteikts kā SO2, tad marķējumā norāda vārdu satur "Satur” un tam seko sastāvdaļas tirdzniecības nosaukums. Sēra dioksīds (SO2) un Sulfīti (SO3)-sāls/skābes atlikums nav gluži viens un tas pats, tāpēc vadoties pēc VI1 sertifikāta vai marķējuma krievu valodā un kā Jūs rakstījāt, ka: vīns satur pārtikas piedevu E220, tad Jums produkta marķējumā ir jāuzrāda, ka produkts „Satur sēra dioksīdu”, ja tas pārsniedz 10 mg/kg vai 10 mg/L.
Jūs importa procedūru varat veikt uzreiz vai pa daļām, tikai tad tas būs dārgāk, saskaņā ar noteikto cenrādi http://www.likumi.lv/doc.php?id=223619 . PVD inspektori produkta importa kontroli veic tikai PVD robežkontroles punktos un izbraukšana uz muitas noliktavām nav iespējama, skatīt interneta vietni: http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/kontakti/robezkontroles_departaments/robezkontroles_punkti_un

Mēs nodarbojamies ar pārtikas produktu vairumtirdzniecību. Visiem produktiem pievienojam kvalitātes apliecinošus dokumentus. Klienti dažreiz prasa papildus uzrādīt mikrobioloģiskos rādījumus. Vai pēc noteikumiem mums pašiem tie ir jāveic, vai tie jāveic pašam klientam?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Likumdošanas akti nenoteic, ka, nodarbojoties ar pārtikas produktu vairumtirdzniecību, pārtikas produktiem būtu jāpievieno kvalitātes apliecinoši dokumenti un/vai laboratoriskie izmeklējumu uz mikrobioloģiskajiem rādītājiem. Protams, dažreiz pārtikas produktu saņēmējs var šos dokumentu Jums pajautāt. Tad produkta kvalitātes apliecinoši dokumenti un/vai laboratoriskie izmeklējumu uz mikrobioloģiskajiem rādītājiem Jums jāprasa attiecīgā pārtikas produkta ražotājam.

SIA "Maxima Latvija" produkti, kuriem drīz beigsies derīguma termiņš, tiek trīs reizes nocenoti, kaut arī pēc pirmās nocenošanas reizes tie būtu jālikvidē.
Konkrēti - veikals Jaunciema gatvē 174. Lūdzu, veiciet pārbaudi.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra noteikumi Nr.964 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” (Turpmāk – Noteikumi) noteic, ka norādē par pārtikas preces minimālo derīguma termiņu hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda dienu, mēnesi un gadu. Ja pārtikas preces minimālais derīguma termiņš nav ilgāks par trim mēnešiem - var norādīt tikai dienu un mēnesi, ja ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nav ilgāks par 18 mēnešiem - var norādīt tikai mēnesi un gadu, ja ir ilgāks par 18 mēnešiem - var norādīt tikai gadu.
Derīguma termiņus produktiem parasti nosaka ražotājs, preces izplatītājs patvarīgi nedrīkst pagarināt produkta derīguma termiņus. Piemēram: ja produkta derīguma termiņš ir 15.11.2011, tad produkts pie atbilstošiem uzglabāšanas apstākļiem ir derīgs un realizējams tirdzniecības tīklā līdz 2011.gada 15.novembra plkst. 24:00.
Pārtikas un veterinārā dienesta funkcijās neietilpst uzņēmumiem noteikt, par kādu cenu pārdot attiecīgos produktus, kā arī, cik reizes uzņēmumā jānotiek produktu pārcenošana.
Jūsu informācija ir pārsūtīta Rīgas pilsētas pārvaldei, kur pārtikas inspektori aizies uz norādīto veikalu un veiks pārbaudi.

Plānojam atvērt ātrās apkalpošanas restorānu, vai ir kādas īpašas prasības telpām, cik jābūt tualetēm? Vai drīkst būt viena tualete apmeklētājiem un personālam, ja uzņēmumā nodarbināti ~3-4 cilvēki?

Atbild PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Prasības publiskām ēkām un būvēm, tostarp tualešu un higiēnas iekārtu minimālais skaits, noteikts MK 2008.gada 21. jūlija noteikumu Nr. 567 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 "Publiskas ēkas un būves" prasībām 3.pielikumā.
Savukārt EK Regulā Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu II.pielikuma I.nodaļas 3.pants noteic, ka jābūt pieejamam atbilstošam skaitam ūdensskalojamo tualešu, un tām jābūt savienotām ar efektīvu kanalizāciju. Tualetes nedrīkst būt tieši savienotas ar telpām, kurās apstrādā pārtika.
Projektējot ātrās apkalpošanas restorānu Jums jāizvērtē un jānodrošina telpu, tostarp arī tualešu, izvietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām.

Gribētu noskaidrot, kā jābūt noformētai apliecībai par "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā", vai paraugs ZM vadlīnijās nav spēkā?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ministru kabineta 2005.gada 14.jūnija noteikumi Nr.409 „Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības” nosaka, ka persona, kura vada mācību kursu, darbiniekam pēc mācību kursa noklausīšanās izsniedz noteikta parauga apliecību. Apliecības paraugs par mācību kursa
"Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" noklausīšanos noteikts šo noteikumu 2.pielikumā.
Noteikumus var atrast internetā pēc adreses: http://www.likumi.lv/doc.php?id=110745