Sakiet, vai pēdējā laikā ir veiktas pārbaudes Balticovo produkcijai. Vairākas reizes esmu iegādājusies Balticovo olas, konkrēti Lielās brokastu olas un Omletes komplektu un vienmēr tās olas smird pēc zivīm. Smird jēlas olas dzeltenums.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Statkus:
Olu krāsa un smarža ir atkarīga no dējējvistu šķirnes un dējējvistām izbarotās barības. Ražošanas uzņēmumā ne retāk kā 1x mēnesī tiek vērtēti saražoto olu organoleptiskie rādītāji - smarža un krāsa jēlām un vārītām olām, kā arī olbaltuma konsistence jēlām olām. Ja tiek konstatētas novirzes no normas, tiek veiktas korektīvās rīcības. PVD veterinārie un pārtikas inspektori regulāri veic pārbaudes visos olu aprites posmos. Pārtikas inspektori ir piedalījušies arī olu organoleptiskajā vērtēšanā (pēdējo reizi – 13.09. 2011). Ja vēlaties precīzāku informāciju, Jums jānorāda konkrētu informāciju par nekvalitatīvo olu partiju – olu nosaukums, ražotāja nosaukums, derīguma termiņš, numurs uz olas.

Pirms dažām dienām veikalā Rimi iegādājos pienu, kam derīguma termiņš bija 30.oktobris. Vakar (30.oktobrī), pirmo reizi atverot piena paku, konstatēju, ka piens ir staipīgs. Tam nebija specifiska aromāta (nešķita saskābis), bet tam nebija pienam raksturīgās konsistences. Tā kā neesmu saglabājusi pirkuma čeku, tad nevēlos vērsties pie pārdevēja, taču vēlētos noskaidrot, kāds ir šādas konsistences iemesls. Kā man šajā gadījumā ir jārīkojas? Vai piens ir kaut kur jānogādā analīžu veikšanai? Un vai tas ir maksas pakalpojums?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Statkus:
Ja piens ir uzglabāts atbilstošā, ražotāja noteiktajā temperatūrā, tad derīguma termiņa beigās (arī pēdējā dienā) pienam nevajadzētu būt ar garšas un konsistences izmaiņām. Jūsu minētie defekti varētu rasties sekojošu cēloņu dēļ:
jaunpiena vai vecpiena piejaukums, slaucamo govju slimības (mastīti, gremošanas traucējumi), bojāta barība, neraksturīgas mikrofloras savairošanās, kā arī novirzes piena termiskās apstrādes režīmā (pasterizācijas temperatūra un laiks). Lai noteiktu patiesos cēloņus, ir jāveic pārbaude ražotājuzņēmumā, kuras laikā tiek pārbaudīts ražošanas tehnoloģiskais process, sākot no izejvielas līdz gatavajam produktam. Jūsu gadījumā nav jēgas veikt bojātā piena laboratorisko testēšanu, jo derīguma termiņš ir jau beidzies. Tas ir maksas pakalpojums. Jums vajadzētu sniegt informāciju Pārtikas un veterinārajam dienestam par piena ražotāju (piena ražotāja nosaukums, kas ir norādīts marķējumā uz iepakojuma).

Vai kāds kontrolē Tallinas ielā pie Mego veikala starp Krāsotāju/Čakas ielu, tur tiek pārdoti zivju izstrādes kūpinājumi, arī piena produkti. Uzskatu, ka tomēr zivis nedrīkst pārdot, arī piena produktus. Vai šīm personām ir attiecīgas atļaujas un sanitārās grāmatiņas?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Informācija nosūtīta Rīgas pilsētas pārvaldei. Pārtikas inspektori veiks pārbaudi un sniegs atbildi.

Vai es, kā fiziska persona, varu veikt pašaudzētu vistu olu analīzi uz salmonelozi? Ja var, tad kur un kā tas jādara?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Una Statkus:
Olu izmeklējumus Jūs varat veikt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtā BIOR, Rīgā, Lejupes ielā 3, tālr. Nr. 67611720.

Šonedēļ iegādājos SIA "Rimi Latvija" izplatīto dzeramo ūdeni 5l pudelē. Marķējumā bija norādīts, ka ūdens izcelsmes valsts ir Lietuva. Kad griezos pie izplatītāja ar lūgumu sniegt plašāku informāciju - no kurienes tiek ņemts šis ūdens (no konkrēta urbuma Lietuvā vai no kādas konkrētas Lietuvas pilsētas ūdensapgādes sistēmas), šī informācija netika sniegta. Saņēmu šādu atbildi: "Ja ir runa par ūdeni, kas ražots pēc Rimi pasūtījuma, tad informācija par tās piegādātāju ir konfidenciāla. Rimi pilda LR MK noteikumu Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" 14.p., sniedzot būtisko informāciju preces marķējumā." Jautājums ir sekojošs, vai patērētājam ir tiesības pieprasīt no ražotāja un izplatītāja detalizētāku informāciju par produktu? Vai šajā gadījuma man kā patērētājam ir tiesības zināt no kurienes tiek ņemts šis ūdens? Griezos ar šo jautājumu pie PTAC, bet mani ieteica par šo jautājumu konsultēties ar PVD.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ministru Kabineta noteikumu Nr.964 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" 14.7.punkts noteic, ka pārtikas preču marķējumā norāda Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta ražotāja, iepakotāja vai pārdevēja nosaukums un adrese. Cik saprotams no Jūsu informācijas, tad šī norāde dzeramā ūdens marķējumā ir norādīta. Eiropas Savienības un Latvijas likumdošana nenosaka urbuma numura norādi dzeramā ūdens marķējumā.
Lūdzam griezties SIA „Rimi Latvia” klientu apkalpošanas daļā, tālrunis: 80000180, kur Jums sniegs atbildi uz šo jautājumu.

Kādi noteikumi vai regula šobrīd ir spēkā Latvijā, kas nosaka mikrobioloģiskos kritērijus pārtikas produktiem?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības vadītāja Tatjana Marčenkova:
Latvijā, tāpat kā Eiropas Savienībā mikrobioloģiskos kritērijus gatavai pārtikai nosaka Komisijas regula 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem.

Vēlos importēt dažādas garšvielas no trešajām valstīm - Ķīnas, Indijas utt. Kādi dokumenti ir nepieciešami piegādātājam un manam uzņēmumam, lai tās varētu ievest un pēc tam arī pārdot?

Atbild PVD Robežkontroles departamenta direktora vietniece Pārtikas un nepārtikas preču robežkontroles jomā Tatjana Garanča:
Lai ievestu ES, tai skaitā Latvijā pārtikas produktus (t.sk. augu izcelsmes garšvielas) no trešajām valstīm:
1. Uzņēmumam, saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta 3.punktu, jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā pārtikas apritē iesaistītam uzņēmumam. Skatīt interneta vietnē: http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/uznemuma_registracija
2. Pirms kravas faktiskās ievešanas Latvijā, kontroles punktam caur kuru neveterinārās izcelsmes kravu ievedīs jāpaziņo par gaidāmo kravu. Iepriekšējo paziņojumu skaitīt interneta vietnē: http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/veidlapas/robekontroles_veidlapas (Iepriekšējais paziņojums par pārtikas/barības, kas nav dzīvnieku izcelsmes un svaigu augļu un dārzeņu importu Eiropas Savienībā)
3. Papildus nosacījumi dažām garšvielām no Indijas un citam trešām valstīm ir noteikti Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli un groza Lēmumu 2006/504/EK
4. Saskaņā ar Ministru kabineta (02.05.2006.) noteikumiem Nr.352 „ Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās” ievedot preci Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles punktos veic produkta dokumentālu, identitātes un nepieciešamības gadījumā fizisko (paraugu ņemšana) kontroli.
5. Produktam jābūt pievienotiem kravas pavaddokumentiem (preču pavadzīme/invoice/citi dokumenti), kuros sniegta informācija par nosūtītāju, saņēmēju, kravas saturu utt.
4. Visu importēto produktu marķējumam jāatbilst MK noteikumos Nr. 964 „Pārtikas produktu marķēšanas noteikumi” noteiktajām prasībām.
Papildus Interneta vietnes adreses par pārtikas nekaitīguma kontroli (atļautiem piesārņojuma, pesticīdu u.c. vielu līmeņiem skatīt:
http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/robekontrole/kontrou_veidi_un_prasbas/prtikas_nekaitguma_kontrole

Gribēju uzzināt, vai veikali drīkst rīkot akcijas uz pārtikas produktiem, kuru derīguma termiņš beigsies pēc vienas dienas! Diemžēl ar tādu situāciju bieži sanāk saskarties Mego veikalā (Saharova ielā). Domāju, ka daudziem cilvēkiem atnākot mājās, nākas vilties par veiksmīgo pirkumu, kad pamana tā derīguma termiņu.

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības vadītāja Tatjana Marčenkova:
Drīkst- ieskatot to dienu (līdz tās dienas beigām), kura ir noteikta derīguma termiņā.

Sakiet, lūdzu, mēs vēlamies saņemt vīnu no Čīles, un uz etiķetes vīna apraksts krievu valodā, kurā pieejama informācija, ka vīns satur pārtikas piedevu E220. Tas ir tas pats, kas "satur sulfītus”? Mēs varam vīnu ar aprakstu krievu valoda ievest Latvijā? Sākotnēji šis vīns tika paredzēts Krievijas tirgum, bet Krievijas uzņēmums nozaudēja licenci un atteicās no šī vīna. Tagad Čīles uzņēmums vēlas doto vīnu pārdot mums un realizēt to Latvijas tirgū, lai tas nebūtu jāsūta atpakaļ. Tā kā mēs vēlamies vīnu pārvest no muitas noliktavas, kur tas patlaban atrodas, uz mūsu muitas noliktavu, mums ir nepieciešama sanitārās inspekcijas pārbaude. Mēs vēlamies uzzināt sekojošo: vai mēs varam iziet pārbaudi ar tādu etiķeti kāda jau ir uz pudeles vai arī mums jāveic šo vīnu pārmarķēšana ar etiķetēm latviešu valodā, kur jau būs norādīts, ka dotais vīns satur sulfītus.

Atbild PVD Robežkontroles departamenta vecākā vecākā eksperte pārtikas un nepārtikas preču robežkontroles jomā Agita Krastiņa:
Saskaņā ar Ministru kabineta (02.05.2006.) noteikumiem Nr.352 „ Noteikumi par veterinārajai kontrolei nepakļautas pārtikas ievešanu no trešajām valstīm un tās kontroles kārtību valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās” 3.punktu
Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē pārtikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktos un Latvijas normatīvajos aktos par pārtikas kvalitāti, klasifikāciju, marķējumu, pārtikas nekaitīgumu un pārtikas higiēnu noteiktajām prasībām un noformē pārtikas robežkontroles dokumentu...
Tas nozīmē, ka PVD robežkontroles punktā PVD robežinspektors pārbaudīs vai prece atbilst:
1. Ministru kabineta 23.11.2004. noteikumos Nr.964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” noteiktajām prasībām, līdz ar to pirms uzrādāt preci oficiālajai kontrolei, tā jāmarķē atbilstoši normatīvo aktu prasībām un informācijai pārtikas preču marķējumā jābūt viegli saprotamai un ieraugāmai, skaidri salasāmai un neizdzēšamai, saskaņā ar Noteikumu Nr. 964 5.punktu – tātad produktam jābūt marķētam latviešu valodā.
2. Papildus informēju, saskaņā ar Komisijas 2008.gada 27.jūnija Regulas (EK) Nr. 555/2008 ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē 40.pantu vīnam ir jāpievieno VI1 sertifikāts (Regulas 555/2008 IX pielikums). Bez VI1 sertifikāta vīna imports nav iespējams.
3. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 964 , ja alkoholiskais dzēriens satur sēra dioksīdu un sulfītus (alergēns) vairāk par 10 mg/kg vai 10 mg/L, izteikts kā SO2, tad marķējumā norāda vārdu satur "Satur” un tam seko sastāvdaļas tirdzniecības nosaukums. Šo informāciju iegūst no trešās valsts kompetentās iestādes izdotā VI1 sertifikāta. Jūsu minētais E220 ir pārtikas piedeva ir sēra dioksīds.
4. Produktam jābūt pievienotiem kravas pavaddokumentiem (preču pavadzīme/invoice/citi dokumenti), kuros sniegta informācija par nosūtītāju, saņēmēju, kravas saturu utt.
5. Prasības importa procedūras īstenošanai un vīna kontroli reglamentējošie normatīvie akti pieejami interneta vietnē: http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/robekontrole/kontrou_veidi_un_prasbas/prtikas_nekaitguma_kontrole
- Pirms kravas faktiskās ievešanas Latvijā, kontroles punktam caur kuru neveterinārās izcelsmes kravu ievedīs jāpaziņo par gaidāmo kravu. Iepriekšējo paziņojumu skaitīt interneta vietnē: http://www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/veidlapas/robekontroles_veidlapas
- Ja produktu ražošanā izmantotas pārtikas piedevas, tad marķējumā tās ir jānorāda atbildoši normatīvajos aktos noteiktajam, sīkāku informāciju skatīt interneta vietnē: http://www.pvd.gov.lv/lat/kreis_izvlne/robekontrole/kontrou_veidi_un_prasbas/prtikas_nekaitguma_kontrole

Ja vēlamies apģērbu veikalā Ziemassvētku laikā izplatīt (pārdot) nelielas dāvaniņas, kurās būtu iekļautas jau ražotāja iepakotas tējas, saldumi, vai mums nepieciešama atļauja par pārtikas produktu tirdzniecību?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības vadītāja Tatjana Marčenkova:
Jā ir nepieciešams reģistrēt Jūsu darbību ar pārtiku Pārtikas un veterinārajā dienestā.