Labdien!

Pirms mēneša vedām suni čipot. Līdz šim bija dzirdēts, kad reģistrējot suni ES pasei, tie tiek atkārtoti potēti pret trakumsērgu. Šajā gadījumā vet. klīnikā teica, kad atkārtota pote nav nepieciešama, jo tā ir veikta pirms dažiem mēnešiem, un vienkārši norakstīja potes datus no PVD izdotās mājdzīvnieka potēšanas pases. Stāstīja, kad līdz nākošajai potei jāuzrāda abas pases kopā.

Jautājums: Vai mēs ar šo komplektu drīkstam braukt uz Lietuvu?

Ja tomēr ir nepieciešama atkārtotā pote, vai tā skaitās, ja suns tiek potēts nedēļu pirms braukšanas?

Atbild PVD Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka: Dzīvnieka sagatavošanai pārvietošanai ES pareizajā kārtībā notiek šādi ( nosaka ES Padomes Regula 998/2003 5.pants ): 1) mikročips; 2) pase; 3) vakcinācija; 4) testi un citas manipulācijas, ja nepieciešams. Vakcinācija, kas izdarīta pirms mikročipa ievietošanas netiek uzskatīta par derīgu. ES dzīvnieka pārvietošanai vienīgais spēkā esošais dokuments ir ES parauga pase. Dati, kas pārrakstīti no vakcinācijas apliecības nav spēkā. Suns atbilstoši ES prasībām tiek identificēts ar mikročipu līdz ar to visas veterinārās manipulācijas (vakcinācijas, testi , apstrādes) ir derīgas tikai tās, kas izdarītas sākot no mikročipa ievietošanas. Izdodot jauno pasi dzīvnieks bija jāvakcinē vēlreiz. ES lai pēc vakcinācijas (pirmās pēc mikročipēšanas) pārvietotu dzīvnieku jānogaida 21 diena un tikai tad var doties.

Labdien,
Pēc sižeta Panorāma par veterināro zāļu lieltirgotavu pārraudzības funkciju pāriešanu no ZVA uz PVD, vēlējos uzzināt, kur ir iespējams iepazīties ar šīm izmaiņām. Jo Farmācijas likumā šīs izmaiņas Nākotnes versijā vēl nav pievienotas.

Atbild PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Andra Sargūna: Diemžēl nevarēsim uz Jūsu uzdoto jautājumu atbildēt. Šis jautājums būtu uzdodams Zemkopības ministrijai kā normatīvo aktu izstrādātājai un to tālākās virzības uzraudzītājai.

Savā saimniecībā (kura neatrodas tiešā meža tuvumā) nositu jenotsuni, kurš ēda no ligzdām ārā vistu olas. Šodien izlasīju, ka PVD pieņem dzīvniekus no medniekiem kontrolei par trakumsērgas vakcīnu efektivitāti un maksā par dzīvnieku 7 Ls. Vai es savu nosisto dzīvnieku arī varu vest uz tuvāko PVD pārvaldi? Zvēru apraku, bet ja par to varu dabūt 7 Ls, tad nepaslinkošu atkal izrakt.

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Vecākais eksperts Mārtiņš Seržants:
PVD pieņem lapsas un jenotsunus ar mērķi noteikt vakcinācijas efektivitāti. Šim nolūkam paraugam, jeb šajā gadījumā dzīvnieka līķim, nedrīkst sākties sadalīšanās process. Pēc nomedīšanas dzīvnieka līķi PVD teritoriālajā struktūrvienībā jānogādā pēc iespējas īsākā laikā, taču uzglabājot līdz +4OC temperatūrā līdz 2 diennaktīm!
Jūsu gadījumā nav nepieciešamības ekshumēt zaglīgo jenotsuna līķi, jo izmeklējumiem tas nebūs derīgs. Taču, ja arī turpmāk izdodas pārsteigt un nogalināt lapsu vai jenotsuni līdz 15. decembrim, Jūs to varēsiet nodot PVD un par to saņemt 7 latus. Jums noteikti jāievēro personīgā drošība, lai gadījumā, ja dzīvnieks ir inficējies ar trakumsērgu, no šīs infekcijas slimības pasargātos Jūs pats.

Mani interesē, kur varu griezties ar sūdzību par nevakcinētiem mājdzīvniekiem, konkrēti suņiem? Mājā ir mazi bērni, dzīvojam laukos, bet suņi šeit nav vakcinēti jau vairākus gadus. Kā man rīkoties?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Vita Zalcmane:
Ja iedzīvotājiem ir pamatotas aizdomas, ka kaimiņu suņi nav vakcinēti pret trakumsērgu, viņiem ar sūdzību jāgriežas vai nu dienesta teritoriālajā pārvaldē vai arī savas teritoriālās pārvaldes filiālē. Informācija par dienesta pārvaldēm pieejama mūsu mājas lapā sadaļā Kontakti.Tāpat iespējams zvanīt uz uzticības tālruni vai rakstīt oficiālu iesniegumu PVD. Arī informāciju e-pastā dienests varētu pieņemt kā sūdzību, ja būtu norādīta konkrēta adrese, kur dzīvo nevakcinētie suņi.

Nezinu pie kā vērsties, tādēļ jautāšu Jums.
Manai kaimiņienei ir ļoti nikns suns. Vasarā, kad mūsu ciematiņš ir pilns ar atpūtniekiem, kaimiņiene savu suni tur pie ķēdes voljērā. Kā pienāk rudens, tā šis suns tiek palaists vaļā, un mums, patstāvīgajiem iedzīvotājiem, sākās murgs. Vakar nevarējām izkļūt no savas teritorijas, jo šis suns mūs nelaida ārā. Ņemot vērā to, ka suņa saimnieki, kā arī citi kaimiņi tiek regulāri sakosti (nesaprotu, kādēļ vēl neviens nav sūdzējies), bail šim sunim tuvoties, un atliek vien gaidīt, kad suns pats izdomās aiziet. Tā pat ir gadījies, ka piebraucu pie savas teritorijas vārtiem un nevaru izkāpt no mašīnas, lai attaisītu vārtus, jo šis briesmonis lec virsū mašīnai stiklos un vājprātīgi rej. Sakiet lūdzu, pie kā griezties pēc palīdzības, jo suņa saimniekiem ir vienalga, ko viņu suns dara! Domāju, ka suns nav potēts, tas arī uztrauc, jo apkārt ir meži un meža dzīvnieki, kas nereti pārnēsā dažādas slimības. Vakar šī suņa saimiece lūdzās manam vīram un kaimiņam, lai viņi nogalina viņas suni! Tas pielika punktu, ja jau paši saimnieki netiek galā ar pašu izaudzinātu briesmoni, tad jāsāk meklēt palīdzība citur. Vienīgais - nezinu pie kā lai griežas. Lūdzu, iesakiet, kā man rīkoties šādā situācijā?

Atbild PVD Veterinārās uzraudz'bas departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas Vecākā eksperte Iveta Kociņa:
Iesniedzējam jāgriežas pašvaldības policijā un jāraksta iesniegums par sabiedriskās kārtības traucēšanu vai jāzvana un jāpiesaka fakts, jāizsauc policija uz notikuma vietu. Šobrīd PVD inspektori var tikai doties pārbaudīt vakcināciju uz sūdzības pamata un, ja tādas nav, uzsākt administratīvo lietu un uzlikt administratīvo sodu.

Sakiet, lūdzu, vai ir iespējams anonīmi ziņot par dzīvnieku labturības pārkāpumiem? Respektīvi, par suni, kas netiek pienācīgi kopts?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas Vecākā eksperte Iveta Kociņa:
iespēja ziņot anonīmi pastāv, tomēr precīzi jānorāda, adrese, kur dzīvnieks tiek turēts un detalizētāk jāinformē par pārkāpuma būtību. Šajā gadījumā Jums jāapraksta, ko nozīmē „netiek pienācīgi kopts”. PVD inspektoriem ļoti vēlams vismaz telefona nr. kontaktinformācijai.

Vēlos noskaidrot - cik ilgi būs šī nelegālo paralēlo zāļu izplatīšana Latvijā (kas notiek šobrīd lielos apjomos)? Kur ir kontrole no PVD puses!?? Ja marķējumam ir jābūt latviešu valodā, tad tam arī jātiek pārbaudītam! Vai tiešām pie pārbaudes inspektori saimniecībās neredz, ka veterinārās zāles ir ar lietuviešu marķējumu? Ir datu bāze www.vza.gov.lv, kur ir iespēja pārbaudīt vai marķējums ir legāls vai nē. Lūdzu veiciet savas kontrolējošās funkcijas reģistrētajās saimniecībās!

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas Vecākā eksperte Andra Sargūna:
Zāļu marķējumu racionālāk pārbaudīt 24 lieltirgotavās un to pagaidām veic Veselības inspekcija. Dienesta inspektori gadā pārbauda aptuveni 8000 dzīvnieku novietnes un pārbaužu laikā ir krietni mazāka iespēja konstatēt pārkāpumus. Būsim pateicīgi, ja varēsiet minēt kādus konkrētus faktus. Tālākai sadarbībai lūdzam kontaktēties ar dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas ekspertiem.

Vēl par mikoplazmozi. Vai mikoplazmozes pārbaudes obligātas ir arī tiem mājputnu turētājiem, kuri pārdod putnus nevis izmantošanai pārtikā, bet pārdod tirgū dzīvus jaunputnus? Cik maksā pārbaude uz mikoplazmozi?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta eksperte Tatjana Ribakova:
Lai mājputnus varētu pārdot tirgū, netiek prasīts obligāts mikoplazmozes izmeklējums. Bet mājputnu īpašniekam noteikti vajadzētu vērsties pie tirgus organizētāja un noskaidrot, vai tirgus organizētājs nav noteicis papildus prasības.
Likumdošanā (2004. gada 26. oktobra Ministru Kabineta noteikumi Nr. 895 „Kārtība, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos”) noteikts, ka lai varētu tirgot dzīvus mājputnus nepieciešama dzīvnieku pārvietošanas deklarācija. Dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju veidlapas dzīvnieku īpašnieki var saņemt Valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centrs” (V/A LDC) birojos (sīkāka informācija iegūstama pie V/A LDC speciālistiem un attiecīgajās Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajās struktūrvienībās).
Mikoplazmozes izmeklējums (antivielu noteikšana pret Mycoplasma gallisepticum putnu asins serumā) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR" (ZI „BIOR”) maksā 3,36 LVL ar PVN. Sīkāk izmeklējumu veidus un cenas var atrast ZI „BIOR” mājas lapā: http://www.bior.gov.lv/uploads/files/Pakalpojumi/vmi2010.xls Savukārt asins paraugu noņemšanu mājputniem mikoplazmozes izmeklējumiem veiks praktizējošs veterinārārsts.

Vai mūsu valstī ir iespējama vistu vakcinācija pret mikoplazmozi? Kādi pasākumi valstī tiek veikti, lai nepieļautu šis slimības izplatību?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas eksperte Tatjana Ribakova:
Vakcinācija pret mikoplazmozi ir iespējama, bet par minētās slimības situāciju un mājputnu veselības stāvokli novietnē, kā arī vakcinācijas nepieciešamību vajadzētu konsultēties ar praktizējošo veterinārārstu, kurš, izvērtējot situāciju mājputnu novietnē, ieteiks labākos slimības profilakses pasākumus, jo ne vienmēr vakcinācija ir labākais risinājums.
Saskaņā ar 2008. gada 13. oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr. 844 „Mājputnu un inkubējamo olu aprites kārtība” noteiktajām prasībām, tiem mājputnu audzētājiem/turētājiem, kuri vēlas tirgot dzīvus mājputnus vai inkubācijas olas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mājputnu novietnē ir jāveic mikoplazmozes (vistām un tītariem - M. gallisepticum, tītariem – M. meleagridis) izmeklējumi. Savukārt citos gadījumos tā ir īpašnieka/turētāja atbildība, nodrošināt mājputnu veselībai un labturībai nepieciešamos apstākļus.

Vēlētos uzzināt, kas nepieciešams, lai pundurtrusi pārvestu no Norvēģijas uz Latviju?

Atbild PVD Vadības stratēģijas, ārējo attiecību un starptautiskās tirdzniecības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas Vecākā eksperte Zanda Turka:
Lai trusi vestu uz Latviju, nepieciešama izziņa no veterinārārsta Norvēģijā, ka dzīvnieks ir klīniski vesels.
PVD iesaka arī vakcinēt pret miksomatozi vai nu Norvēģijā vai pēc ierašanās Latvijā sakarā ar to, ka Latvijā truši slimo ar miksomatozi.