Labdien,

Mani interese kadi ir ierobežomi attiecibā uz sekojošo preci "Risu proteins, feed grade (domāts dzīvniekiem attiecigi)". Lasiju internetā, ka Eiropā ir ierobežojumi sakarā ar GMO - ģenetiski modificeto produktu saturu. Kadas ir normas šim raditajam Latvijā? Es velos ievest produkciju no trešajam valstīm. Paldies par atbildi.

Atbild Toivo Laats, PVD Dzīvnieku barības uzraudzības daļas vadītajas vietnieks:

Iesaistoties dzīvnieku barības apritē, tai skaitā nodarbotos ar barības sastāvdaļu importu un izplatīšanu, uzņēmumam ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā. Reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 730 ( 30.06.2009.) „Dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrācijas un atzīšanas kārtība”. Īpašas prasības vai ierobežojumus rīsu proteīnam normatīvie akti neizvirza. Rīsu proteīnam kā barības sastāvdaļai jāatbilst barības nekaitīguma prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 1111 (29.09.2009.) „Noteikumi par dzīvnieku barībā un barības sastāvdaļās aizliegtajām vielām un nekaitīguma prasībām.” Dzīvnieku barībā drīkst lietot tikai Eiropas Savienībā atļautos ĢMO. Ar ES atļauto ĢMO sarakstu Jūs varat iepazītie Zemkopības ministrijas interneta mājas lapā: www.zm.gov.lv > Pārtika, veterinārija > Biotehnoloģija un jaunā pārtika.

Mēs kopā ar vīru braucam atpūsties uz Jūrmalu. Vai var vest līdzi mazu sunīti?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas vadītājs Armamds Dauburs:
Cik mums zināms, tad tas ir iespējams, bet detaļas noskaidrojiet pie pārvadātāja. Runājot par veterinārajām prasībām tad sunim jābūt noformētam veterinārajam sertifikātam, kuru ir izdevusi Jūsu valsts kompetentā iestāde iebraukšanai Eiropas Savienībā.

Kā rīkoties šādā situācijā. Daudzdzīvokļu nama tiešā tuvumā, mazdārziņu teritorijā, kāda privātpersona ir uzbūvējusi mājputnu (vistu) turēšanas vietu, kā rezultātā vasarā, jau vairākus gadus pēc kārtas, no tās nāk ļoti nepatīkama smaka. Smakas dēļ nav iespējams turēt vaļā logus, jo tas rada diskomfortu un dzīvokļos nepatīkami ož. Vai ir kādi normatīvie akti, kas nosaka mājputnu turēšanu pilsētas teritorijā? Kādā veidā ir iespējams panākt mājputnu turēšanas vietas likvidēšanu vai pārcelšanu uz citu vietu? Vai mājputnu īpašnieks šajā gadījumā ir pārkāpis kādu normatīvo aktu prasības? Un ja ir, tad kādas un vai viņu iespējams saukt pie atbildības?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītājas vietniece Rudīte Vārna:
Latvijas Republikas likumdošanā nav noteikts, ka pilsētas teritorijā nedrīkst turēt mājputnus. Ir pašvaldības, kuras ir izdevušas saistošos noteikumus saistībā ar dzīvnieku (tai skaitā arī vistu) turēšanu novadā, pilsētā. Šādos noteikumos tad arī ir atrunātas pilsētas teritorijas, kurās drīkst, atbilstoši ierīkotās novietnēs, turēt mājlopus (govis, zirgus, aitas, kazas, cūkas, vistas u.c.), ja dzīvnieku turēšana netraucē blakus esošo māju iedzīvotājus (troksnis, smaka, netīrība) un būtiski nebojā apkārtējās vides ainavu. Pašvaldību mājas lapās ir iespējams iepazīties ar konkrētajai pašvaldībai saistošajiem noteikumiem. Tā kā, ja Jūsu kaimiņi ir pārkāpuši šādus noteikumus, Jums ir jāgriežas pašvaldībā, pašvaldības policijā pēc palīdzības.

Kur es varētu atrast jaunākos datus par kaujamo lopu procentuālo sadalījumu LR lopu kautuvēs

Atbild PVD Gaļas un gaļas produktu uzraudzības sektora vadītāja Ilze Plīkša:
Pārtikas un veterinārais dienests šādu informāciju neapkopo. Iespējams, ka šādu informāciju varēsiet iegūt Statistikas pārvaldē.

Mēs braucam ar suni uz izstādi Baltkrievijā. Vēlos uzzināt, kādus dokumentus ir jāiesniedz, lai saņemt usertifikātu izbraukšanai. Kādus maksājumus jāveic pirms un pēc tam?

Atbild PVD veterinārās uzraudzības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Nikola Vernere-Keiša:
Lai izvestu suni uz Baltkrieviju un pēc tam atgrieztos Latvijā/Eiropas Savienībā, nepieciešamš:
1. suņa identifikācija ar mikročipu vai tetovējumu;
2. derīga vakcinācija pret trakumsērgu;
3. Eiropas Savienības mājdzīvnieka pase.
Ja tas viss ir, jādodas pie veterinārārsta, kas parbaudīs, vai suns ir klīniski vesels un veiks attiecigu ierakstu suņa pasē.
Pēc tam ar pasi dosieties uz tuvāko PVD pārvaldi (pārvalžu saraksts atrodams šeit: www.pvd.gov.lv), kur Jums izsniegs sertifikātu. Ieteicams iepriekš sazināties ar pārvaldi par darba laikiem. Arī par sertificēšanas izmaksām informāciju Jums sniegs pārvaldē.

Vai tā ir taisnība, ka ceļojot, uz Skandināvijas valstīm pēc 2010. gada 30. jūnija ar dzīvnieku, tests uz antivielām pret trakumsērgu nav vajadzīgs? http://goscandinavia.about.com/od/swede1/qt/dogtosweden.htm

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Nikola Vernere-Keiša:
Regulā 998/2003, ar ko nosaka prasības ceļojot ar mājdzīvniekiem, ir noteikts, ka dažām dalībvalstīm ir papildus prasības līdz 2010.g. 30. jūnijam. Tās valstis ir Īrija, Malta, Zviedrija un Apvienotā Karaliste.
Attiecībā uz Zviedriju, papildus prasības ir tests uz antivielām pluss 120 dienu gaidīšanas periods pluss apstrāde pret lenteni Echinococcus. Šobrīd vēl nav zināms, kādas prasības būs spēkā pēc 30. jūnija, tā pēc Zviedrijas kompetentā iestāde iesaka sagatavot savu suni vai kaķi pēc šobrīd spēkā esošiem noteikumiem.
Zemāk iekopējo tekstu no Zviedrijas oficiālās mājas lapas.
”The rules on importing dogs and cats are intended to prevent the spread of rabies and the fox tapeworm Echinococcus in Sweden. The rules are set by the European Union. The current rules are valid until 30 June 2010, but are under revision. As soon as the requirements for travelling with a pet after June 30, 2010 are set, the information will be published here. Until then, you should prepare your pet as if nothing will change.”
Tiklīdz būs zināmi jaunie noteikumi, mēs arī PVD mājas lapā mainīsim attiecīgo informāciju.
Attiecībā uz citām Skandināvijas valstīm informēju, ka Norvēģija un Īslande nav Eiropas Savienības dalībvalstis un prasības ceļošanai ar dzīvniekiem pēc manās rīcībās esošās informācijas nav mainījušas.
Vedot suni vai kaķi uz Dāniju vai Somiju, attiecas tās pašas prasības kā uz visām pārējām dalībvalstīm, bez papildus testiem.

Labdien! Es vēlētos uzzināt, vai pārvedot kaķi uz Norvēģiju ar lidmašīnu, pietiek ar mikročipu, pasi, poti, apstrādi pret parazītiem. Vai ir obligāti veikt antivielu titru pret trakumsērgu, jo mums nav laika gaidīt 120 dienas. Vakcinācija ir primārā.

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Nikola Vernere-Keiša:
Prasības kaķa ievešanai Norvēģijā nosaka Norvēģijas kompetentā iestāde.
Lai varētu pārvadāt kaķi uz Norvēģiju, ir nepieciešams:
- dzīvniekam jābūt identificētam ar mikročipu vai ar labi lasāmu tetovējumu;
- dzīvnieks jāapzīmē pirms vakcinācijas pret trakumsērgu vai tajā pašā dienā;
- dzīvniekam jābūt vakcinētam pret trakumsērgu. Ne ātrāk kā 120 dienas pēc vakcinācijas, bet nē vēlāk kā 365 dienas pēc tās jāveic laboratoriskais izmeklējums uz antivielām. Jums jādodas pie sava veterinārārsta, kurš noņems asins paraugu un nosūtīs to uz laboratoriju.
Dzīvnieks ne ātrāk kā 10 dienas pirms iebraukšanas Norvēģijā jāattārpo ar zālēm, kas iedarbojas uz Echinococcus spp. Tas jāatkārto arī 7 dienu laikā pēc iebraukšanas Norvēģijā.
Dzīvniekam jābūt līdz dzīvnieku pasei, kurā ir iekšā arī informācija par veikto vakcināciju pret trakumsērgu, par antivielu testa rezultātu un par attārpošanu.
Iebraucot Norvēģijā, dzīvnieks un dokumenti jāuzrāda muitas darbiniekiem.
Nepildot prasības, uz robežas kaķi var atgriezt atpakaļ un nepieļaut to ievešanu, vai kaķi var ieliekt karantīnā par Jūsu līdzekļiem, vai, sliktākā gadījumā, ja citu variantu nav, kaķis var tikt eitanizēts.
Par iespēju nepildīt vienu no prasībām Jums ir jāsazinās ar Norvēģijas iestādi. Pēc mūsu pieredzes nosacījumi ir stingri jāievēro.
Sīkāku informāciju, kā arī kontakta detaļas var atrast Norvēģijas veterinārā dienesta mājas lapā angļu valodā:
http://www.mattilsynet.no/english/import_export/import_of_dogs__cats_and_ferrets_from_eu_countries__except_sweden__16400

Vēlējos uzzināt, vai ir nepieciešamas speciālas atļaujas slieku pārstrādei miltos un to realizācijai, ja šos miltus paredzēts izmantot dzīvnieku barības ražošanai ?
Jau iepriekš pateicos par atbildi!

Atbild Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnuieku barības uzraudzības daļas vadītājas vietnieks Toivo Lāāts:
Tāda darbība, kā slieku pārstrāde miltos, ir pakļauta atzīšanai Pārtikas un veterinārajā dienestā. Regula (EK) Nr. 878/2004 (2004.gada 29. aprīlis) „ar ko nosaka pārejas posma pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz dažiem dzīvnieku blakusproduktiem, kuri klasificēti kā 1. un 2. kategorijas materiāli” klasificē sliekas kā 2. kategorijas materiālu. Saskaņā ar šīs regulas 5. panta nosacījumiem sliekas var izmantot tikai lolojumdzīvnieku barības ražošanai. Lolojumdzīvnieku barības ražošanas uzņēmumam jābūt atzītam atbilstoši Regulas (EK) 1774/2002 (2002. gada 3. oktobris), „ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam” 18. pantam un īpašām prasībām, kas noteiktas VIII pielikumā. Jāpiebilst, ka slieku audzētavām jābūt reģistrētām PVD. Ar normatīvajiem dokumentiem var iepazīties Eiropas Savienības interneta mājas lapā: www.eur-lex.europa.eu . Uzņēmuma atzīšanai Jums jāiesniedz pieteikums PVD teritoriālajā struktūrvienībā, kuras uzraudzības teritorijā atrodas Jūsu uzņēmums. PVD teritoriālo struktūrvienību adreses un telefona numuri atrodami PVD interneta mājas lapā: www.pvd.gov.lv sadaļā Kontakti.

Lūdzu, izskaidrojiet, kādēļ nepieciešama cūku un putnu norobežošana no piena govīm?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītājs vietniece Rudīte Vārna:
Likumdošanā nav noteikts, ka nepieciešama putnu un cūku norobežošana no piena govīm. Telpā, kur notiek piena pirmapstrāde (uzglabāšana, dzesēšana), gan nedrīkst atrasties dzīvnieki.

Labdien! Vai kaķim, lai piedalītos izstādē Latvijā ir nepieciešams mikročips?

Atbild Līga Arājuma, Dzīvnieku aizsardzības daļas vadītājas vietniece:

Lai ar kaķi varētu piedalīties izstādē Latvijā ir jāievēro 2006.gada 12.aprīļa MK Noteikumu Nr.266 „Labturības prasības mājas(istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņu apmācībai” 44.panta prasības.

Kaķa identifikācija nav nepieciešama.