Sakiet, lūdzu, vai amerikāņu buldogs sētā var atrasties viens bez uzraudzības un bez uzpurņa? Sētai nav žoga, tā atrodas pie lielā ceļa, kur garām iet daudz cilvēku un brauc mašīnas. Sakodis nevienu it kā nav, bet uzbrukuma mēģinājumi ir bijuši. Un kur par to var sūdzēties anonīmi?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa:
Dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai viņa īpašumā vai turējumā esošais dzīvnieks netraucē un neapdraud cilvēkus un dzīvniekus, to nosaka Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.pants.
Ja suns rada draudus un tam netiek nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstoša turēšana, Jums, norādot dzīvnieka turēšanas vietas adresi un īpašnieka/turētāja vārdu, uzvārdu, jāvēršas vietējā pašvaldībā vai PVD teritoriālajā pārvaldē. Rīgā tā atrodas Lubānas ielā 49.

Gribētu uzzināt, kur var sūdzēties par nežēlīgu izstūrēšanos pret kaķiem, kuri tiek turēti necilvēcīgos apstākļos un mans uzskats un kaimiņu uzskats ir, ka tā ir spīdzināšana.Un tie nav 2 vai 3,bet padsmits. Man pašai ir kaķītis un es uzskatu, ka tas nav pareizi šāda izturēšanās. Viņi tur vairojas cits ar citu ir slimi ar iztecējušām acīm un noteikti ar vēl kādām slimībām. Mans mīlulis saslima un es uzskatu, ka tie spīdzinātie kaķi ir vainīgi jo pārnēsā slimības. Kas ir jādara lai to izbeigtu?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa:
Informācija par iespējamiem dzīvnieku turēšanas un aprūpes nosacījumu pārkāpumiem, jāiesūta PVD teritoriālai pārvaldei. Rīgā tā ir PVD Rīgas pilsētas pārvalde, Lubānas ielā 49. Informāciju var iesūtīt arī elektroniski: riga@pvd.gov.lv vai pvd@pvd.gov.lv .
Neaizmirstiet norādīt precīzu dzīvnieku turēšanas vietas adresi, jo tas ir būtisks priekšnoteikums pārbaudes veikšanai.

Es vēlos uzzināt, kas ir vajadzīgs, kad ceļojot ņem līdz suni uz Norvēģiju. Cik lielu var ņemt? Kādas potes un kāds atļaujas vajadzīgas?

Atbild PVD Starptautiskas tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka:
Lai suns varētu doties Jums līdzi uz Norvēģiju, tam ir jābūt zemādas mikroshēmai, ES parauga pasei, vakcinācijai pret trakumsērgu, pēc vakcinācijas ne ātrāk kā pēc 120 dienām jābūt noņemtam asins paraugam un veiktai analīzei - antivielu titrs ( jābūt vismaz 0,5 IV/ml), ne vairāk kā pirms 7 dienām pirms iebraukšanas Norvēģijā dzīvniekam jābūt attārpotam ( pret ehinokokiem ar prazikvantelu saturošu līdzekli). Visas minētās darbības veic veterinārārsts un izdara ierakstus pasē. Speciālas atļaujas ceļošanai nav vajadzīgas. Dokuments, kam ceļošanas laikā ir jābūt ir līdzi ir pase.
Attiecībā uz suņa izmēru Jums ir jāsazinās ar pārvadājuma kompāniju ( aviokompāniju) kādi ir tās nosacījumi (kravas nodalījumā vai salonā un kāda izmēra konteinerā).

Man ir jautājums saistībā ar klaiņojošo kaķu uzturēšanos pie dzīvojamās mājas kāpņutelpas. Kaimiņiene uztaisīja kaķu barotavu pie pašas kāpņutelpas, sakarā kaķu paliek arvien vairāk, dzimst jauni kaķi, jau slimi, kaimiņiene pašrocīgi atvērusi pagraba logu, un kaķi dzīvo arī tur, smaka ir neizturama, piedodiet smird ar fekālijām visā kāpņutelpā un šī smaka iekļūst dzīvokļos. Uz lūgumu kaķu barotavu uztaisīt tālāk no kāpņutelpas, kur jau ir uzceltas kaut kādas paštaisītas mājas, stāv bļodas ar produktiem, tiek mesta pārtika (zivis) pa logu, mājas iedzīvotāji spiesti dzīvot antisanitāros apstākļos, kaimiņiene reaģē agresīvi. Kooperatīvs šo problēmu atrisināt nevar vai negrib. Kaimiņiene uzskata, ka viņa glābj dzīvnieku dzīvības, uzvedās agresīvi. Nekas nav pret dzīvniekiem, bet ne jau tā, ka traucē dzīvot citiem cilvēkiem. Līdz ar ko pastāv jautājums, vai ir kāds normatīvas akts, kurš regulē klaiņojošo dzīvnieku kopšanu ārpus patversmes, kā rīkoties mājas iedzīvotājiem, kur griezties ar iesniegumu. Cik noprotu kaķu izķeršana vairs nenotiek, jo MK noteikumi zaudējuši spēku!

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa:
Par klaiņojošiem dzīvniekiem jāinformē vietējās pašvaldības, kuru kompetence ir darbs ar klaiņojošiem dzīvniekiem.
Rīgā iesakām vērsties RD Mājokļu un vides departamentā, speciāliste Lana Puntusa 67037366 vai dr.Beinerta klīnikā, kurai noslēgts līgums par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un veterināro aprūpi, 67288539.

Mūsu ģimenē no atzītiem kaķu audzētājiem iegādājāmies Meinkūnu sugas kaķenīti. Tā kā kaķi iegādājāmies tikai kā savu mīļdzīvnieku, tad Līgumā tika iekļauts punkts, ka 5.mēnešu vecumā jāveic kaķenītes sterilizācija. Kaķenītei no audzētāju puses bija darīts viss iespējamais -kaķenītei bija veiktas visas potes (vakcīnas), viņa bija labi uzturēta, ar jauku raksturu, dzīvespriecīga.
Veicām šo sterilizāciju savas dzīves vietas tuvākā klīnikā - Tukuma "Berimors un draugi", veterinārā klīnikā, kaķenei pēc operācijas aizsardzības nolūkos bij"mētelītis",bet otrās dienas vakarā operācijas šuve nedaudz ,apm.2 cm bija panākusi vaļā, griezāmies pie tās pašas vetārstes, bet tagad viņa paziņoja, ka varbūt kaķene ko ielaizījusi vai ir vēderplēves plīsums, un esot jāveic otra operācija:( kaķene klīnikā palika uz diennakti - kā ārste teica, drošībai).
2.dienas pēcpusdienā, ierodoties pakal kaķim, bijām šokā, ka nu jau operācijas griezums bija vismaz 10 cm liels, bet kā daktere paskaidroja, kaķis ko ielaizījis iekšā...atvedām kaķi mājās. Daktere iedeva uz brūces smērējamu smēri un spricējamas zāles. Pēc 3 dienām sākās problēmas - brūce nepārtraukti suloja, vēderiņš bija palicis ciets, viss bumbuļains, cēlusies T.
Diemžēl, tā bij svētdiena, kad pārsvarā visas vet-klīnikas nestrādā, arī vairs neuzticējāmies šai dakterei, kas veikusi sterilizāciju, izmisumā meklējām internetā un tai brīdī atradām vienīgo diennakts klīniku "KAVET"Brīvības ielā. Sarunājām ar dežurējošo mediķi un no rīta vedām kaķeni turp.
"KAVET" mediķi paziņoja, ka jāveic brūces tīrīšana, jo zem šuves esot uzkrājies šķidrums. Kaķenei veica 3.operāciju!: ( šai klīnikā kaķene šo mediķu diennakts uzraudzībā pabija 5.dienas. Dakteri uzstādīja diagnozi, ka kaķenei ir alerģija pret šuvju diegiem. Lai kaķene netiktu klāt bija noņemts mētelītis, bet uzlikta apkakle, kad ieradāmies pakaļ, kaķis bija pie sistēmas, mūs nepazina. Pēc šīm 5.dienām,samaksājot lielu naudu, bet ar šoreiz ļoti lielām cerībām, ka beidzot viss būs labi, zāļu kaudzi, kas minkam jādod, visādiem šķidrumiem, kuriem jāapstrādā brūce, pēc mediķu teiktā ļoti nesaudzīgi, vedām mājās. Darījām visu, kā mediķi teica. Kaķenīte tik ļoti raudāja, kad vajadzēja apstrādāt brūci.
Trešajā dienā sākās viss no jauna - T celšanās, brūce bija nedaudz panākusi vaļā. Atkal vedām kaķīti uz "KAVET"
Kaķene šai klīnikā sabija visu šo nedēļu, mediķi apgalvoja vēl jo projām to pašu versiju - ka kaķei ir alerģija pret diegiem, tikai esam nesaprašanā, vai tiešām nebija citas alternatīvas ārstēšanai??? vēl jo vairāk, ja tas ir īstenībā tikai vēl kaķēns - 6 mēneši. Un ja jau otro nedēļu kaķe tiek ārstēta šai klīnikā? Visu šo nedēļu ,katru dienu zvanījām un apjautājāmies, kā ar mūsu kaķīti, jo gribējām būt droši, kad paņemsim uz mājām, vairs nebūs šo smago problēmas.
Mums vairs nav problēmas - šo sestdien, 29.okt, vēlu vakarā pēc pulkstenis 23:00 zvanīja no "KAVET" , lai paziņotu, ka kaķenei apstājusies elpošana.
Mums tik ļoti sāp sirds par mūsu kaķīti, kurš vēl bija tik mazs, un viņai tik daudz bija jāpārdzīvo, un mēs uzskatam, ka ,kad mēs tik ļoti uzticējāmies mediķiem, ka viss būs beidzot labi, jo nu kaķītis ir diennakts uzraudzībā, gan pirmā vetārste, kas veica sterilizāciju, gan otrās klīnikas vet-mediķi ir savu darbu darījuši nolaidīgi un pavirši, kā rezultātā tas maksāja mūsu kaķīša dzīvību.
Mēs mēģināsim savākt visus iespējamos šo mediķu izrakstus, kas ir darīts mincei, gribam veikt sekciju - ceram, ka varbūt to var veikt pie jums.
Un griezties tiesā.
Lūdzu konsultāciju - ko mums darīt? vai ir iespējams tiesāties?
vai varat lūdzu ieteikt kādu juristu, kas varētu būt kompetents šai jautājumā?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītājs Armands Dauburs:
Iepazīstoties ar Jūsu skumjo stāstu jāsecina, ka tas ir saistāms ar veterinārārstu profesionāli ētisko rīcību un tādus jautājumus izskata Latvijas Veterinārārstu Biedrība (www.lvb.lv). Kurai šis raksts tiks pārsūtīts.

Sakiet, lūdzu, vai ir pieļaujama zirgu turēšana stallī (nereti ilgāk par 12h no vietas), ja zirgs visu šo laiku ir piesiets aiz apaušiem diezgan īsā striķī un dzīvniekam ir pieejamas vien ļoti ierobežotas kustības.

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja vietniece Rudīte Vārna:
Dzīvniekiem ir jānodrošina to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām nepieciešamā fiziskā aktivitāte. Ja zirgs ilgstoši stāv piesiets, tam jānodrošina pietiekami daudz vietas kustībām. Diemžēl nezinot un neredzot zirgu stalli nav iespējams izvērtēt konkrēto situāciju, lai to varētu veikt iesaku ziņot par konkrēto gadījumu Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kuras teritorijā atrodas šis zirgu stallis.

Vai varētu saņemt informāciju par to, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai importēt, ievest suni no Zviedrijas?

Atbild PVD Starptautiskas tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka:
Sunim no Zviedrijas ir jābūt identificētam ar mikroshēmu, jābūt ES parauga pasei un vakcinētam pret trakumsērgu. Pēc vakcinācijas ir jānogaida 21 dienu un tikai tad drīkst doties ceļā. Drīkst vest arī nevakcinētu pret trakumsērgu līdz 3 mēnešus vecu kucēnu. Šajā gadījumā jābūt mikroshēmai un pasei.

Dienu no dienas un pat vairāku gadu garumā pie tuneļa Prāgas ielā stāv sieviete un nepārtraukti tirgo bezšķirnes kaķēnus. Var būt PVD varētu noskaidrot, kāpēc kaķene nav sterilizēta, (kā to paredz labturības noteikumi)un vai valstij tiek nomaksāti nodokļi, un vai šī ir tiešām vieta kur tirgot mājdzīvniekus?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa:
Jūsu iesniegtā informācija iereģistrēta PVD. Rīgas pilsētas pārvaldes inspektori veiks pārbaudi, lai noskaidrotu iespējamo pārkāpumu un sodītu vainīgo personu.

Vai cilvēkiem ir iespējams inficēties ar trakumsērgu, ja vakcinēti suņi ir atvilkuši mājās beigtu lapsēnu? Lapsu ar rokām cilvēki neaiztika un tā ir nodota analīžu veikšanai, bet, protams, ir bijis kontakts ar suņiem. Vai veseli suņi var pārnēsāt infekciju un vai trakumsērgas vīruss ir pietiekami dzīvotspējīgs? Vai būtu jāuzsāk profilaktiskā vakcinēšanās, vai arī jāgaida analīžu rezultāti?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Madara Stinka:
Inficēšanās ar trakumsērgu notiek slimajam dzīvniekam iekožot un brūcē nonākot siekalām, retāk vīrusam no inficēta materiāla iekļūstot ādas vai gļotādas brūcē citādā veidā. Ņemot vērā Jūsu aprakstīto gadījumu, cilvēkam pastāvēja iespēja inficēties ar trakumsērgu no suņiem tādā gadījumā, ja tie bija notraipījuši savu apmatojumu ar iespējami slimā lapsēna siekalām vai nervu audiem, un cilvēkam bija brūces uz rokām. Tādā gadījumā glaudot suni, trakumsērgas vīruss varēja iekļūt cilvēka brūcē. Trakumsērgas vīruss ir samērā neizturīgs ārējā vidē: siekalām izžūstot iet bojā dažu stundu laikā, neizturīgs pret dezinfekcijas līdzekļiem un ultravioleto starojumu (saules gaismu). Pret trakumsērgu vakcinētiem suņiem organismā tiek izstrādātas antivielas pret trakumsērgas vīrusu un, ja tās ir pietiekamā daudzumā, suņi ir pasargāti no saslimšanas ar trakumsērgu un infekciju nepārnēsā.
Ja Jums rodas šaubas par iespējamo inficēšanos ar trakumsērgas vīrusu, iesaku apmeklēt savu ģimenes ārstu, kurš, ņemot vērā visus apstākļus, izlems par vakcinācijas nepieciešamību.
Vēl es ieteiktu sazināties ar veterinārārstu, kurš, ņemot vērā suņu pēdējās vakcinācijas pret trakumsērgu datumus, izlems, vai ir vajadzība atkārtoti vakcinēt suņus pret trakumsērgu (šāda prasība ir noteikta Ministru kabineta (23.02.2010.) noteikumos Nr.178 „Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība”).

Vēlējos uzzināt un precizēt informāciju par kucēnu pārvadāšanu ES valstīs. Vēlos iegādāties kucēnu Latvijā un pārvest uz Vāciju (ar lidmašīnu), kur dzīvoju. Saprotu, ka kucēnam ir jābūt čipotam, ar ES mājdzīvnieka pasi un potētam pret trakumsērgu. Šo poti var veikt kucēnam 3.dzīves mēnesī, taču mani interesē jautājums, vai kucēnu iespējams arī agrāk vest uz Vāciju?
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 998/2003 nosaka, ka "2. Dalībvalstis var atļaut pārvietot I pielikuma A un B daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus, kuri ir jaunāki par trim mēnešiem un nevakcinēti, ja tiem līdzi ir pase un tie ir palikuši vietā, kur tie dzimuši, un nav bijuši saskarē ar savvaļas dzīvniekiem, kuri varētu būt bijuši pakļauti infekcijai, vai ja tiem līdzi ir mātes, no kurām tie ir joprojām atkarīgi."
Kā arī: "c) saskaņā ar 24. panta 2. punktā noteikto procedūru un nosacījumiem, kas jāparedz, var atļaut ievest nevakcinētus I pielikuma A daļā uzskaitīto sugu dzīvniekus līdz triju mēnešu vecumam no II pielikuma B un C daļā uzskaitītajām trešajām valstīm, ja to atļauj situācija trakumsērgas jomā attiecīgajā valstī."

Atbild PVD Starptautiskas tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka:
Lūdzu skatīt informāciju zemāk:
http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_iedzvotjiem/ceotjiem__privtpersonm/mjas_(istabas)_dzvnieku_prvada