Vai no Krievijas nevar vēl joprojām ievest aitas? Caurskatot Normatīvos aktus pavīdēja teikums, kas tā kā atļauj ievest no trešajām valstīm. Vai kaut kas būtu mainījies? Diemžēl nespēju izprast normatīvo dokumentu sarežģīto valodu.

Atbild PVD Robežkontroles departamenta direktora vietniece veterinārās robežkontroles jomā Iveta Zemniece:
Dzīvus dzīvniekus no trešajām valstīm ( tās ir valstis, kas nav ES dalībvalstis) ir atļauts ievest, ja valsts ir iekļauta Komisijas Regulas (ES) Nr. 206/2010 ( 2010. gada 12. marts ), ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības I pielikumā, kurā uzskaitītas trešās valstis, kurās ir labvēlīga situācija attiecībā uz dzīvnieku slimībām. Minētās Regulas pielikumā ir iekļautas sešas trešās valstis ( Kanāda, Čīle, Grenlande, Islande, Jaunzēlande un Senpjēra un Mikelona). Diemžēl Krievija nav iekļauta šo valstu sarakstā, līdz arto no Krievijas nav atļauts ievest aitas. Ievešana no pielikumā uzskaitītajām trešajām valstīm ir atļauta, ievērojot noteiktās dzīvnieku sertifikācijas prasības, kur jāņem vērā mērķis kādam aitas plānots ievest – vaislai, audzēšanai vai tūlītējai kaušanai.

Mēs janvārī lidosim uz Turciju un ņemsim līdzi arī savas mīlules - cvergšnaucera sunītes (3 un 5 gadus vecas). Kādi dokumenti ir vajadzīgi, lai nerastos nekādas problēmas?

Atbild PVD Starptautiskas tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka:
Nepieciešamie dokumenti ceļošanai ir dzīvnieka ES pase un veterinārais sertifikāts. Lai saņemtu dzīvnieka pasi jādodas pie veterinārārsta. Lai saņemtu veterināro sertifikātu uz PVD pārvaldi.

Man Jums jautājums - kādas prasības jāievēro, ja vēlos dibināt mazo dzīvnieku - suņu, kaķu, jūrascūciņu u.c. istabas dzīvnieku pieskatīšanas servisu? Doma ir pieskatīt saimnieku mīluļus viņu mājās, izvest pastaigā, pabarot utt.

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa:
Pašreiz LR nav normatīvo aktu, kas regulē mazo dzīvnieku - suņu, kaķu, jūrascūciņu u.c. istabas dzīvnieku pieskatīšanas servisu.

Mani interesētu dažu čūsku turēšana ( kukurūzas čūska, piena čūska u.c. ) Vai man turot mājās šādas čūskas ir nepieciešamas kādas atļaujas vai reģistrēšanās? Vai es varu čūsku pārdot kādam citam cilvēkam ? Kā arī vai atļaujas attiecas arī uz iguanu, gekoniem un citiem rāpuļiem?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Iveta Kociņa:
Saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības likuma 31 pantu čūskveidīgo dzīvnieku turēšanas vieta jāreģistrē PVD.
Par pārējiem, Jūs interesējošiem jautājumiem, jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldi – kontaktpersona Gita Strode [gita.strode@daba.gov.lv], lai detalizētāk noskaidrotu minēto čūsku turēšanas prasības un tirdzniecības nosacījumus.

Labdien. Kur varu vērsties pēc palīdzības? Īss situācijas apraksts: māte iegādājusies bērnam suni - dzīvu rotaļlietu un abas dzīvnieku spīdzina! Meita suni žņaudz, spārda, bet māte nedod ēst un tur piesietu koridorī pie durvju roktura. Mātes vecāki grib atņemt suni sev un viņu žēlot, bet meita vecākiem suni neatdod, pat nelaiž vecākus dzīvoklī. Kā oficiāli atņemt izmocīto suni saimniecei un atdot viņas vecākiem, kuri mīl dzīvniekus? Ko darīt? Kam ziņot? Steidzīgi. Dzīvnieks tiek mocīts.

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītājs Armands Dauburs:
Gadījumos, ja ir pamatotas aizdomas, ka suns tiek spīdzināts, vai mocīts lūdzam ziņot Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajā teritoriālajā struktūrvienībā. Struktūrvienību kontaktus meklēt šeit: http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/kontakti/pvd_teritorils_struktrvienbas

Nezinu vai Jūs vispār esat īstā institūcija, kas par to atbild, bet es gribētu prasīt, kāpēc Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij nav līgumu par dzīvnieku importēšanu/ievešanu Austrālijā?
Tagad ir tā, ka 19 Eiropas Savienības valstīm šādi līgumi ir, bet, lai no Latvijas savu mājdzīvnieku aizvestu uz Austrāliju viņam ir 6 mēnešus jānodzīvo kādā no tām 19 valstīm, kurām ir šāds līgums.
Pilnīgs absurds, jo ar savu dzīvnieku es varu brīvi ceļot pa visu Eiropu, kas nozīmē, ka mūsu standarti ir pietiekami, lai iebrauktu, piemēram, Vācijā, kam vajadzētu nozīmēt arī, ka tiem vajadzētu būt pietiekamiem, lai ievestu dzīvnieku arī Austrālijā, par cik Vācija ir atzīta par atbilstīgu Austrālijas standartiem.
Ja Jūs nespējat atbildēt uz šo jautājumu, lūdzu, iesakiet, kurš to spēs?

Atbild PVD Starptautiskas tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka:
Suņu un kaķu ievešanai Austrālijā un Jaunzēlandē ir ļoti stingri nosacījumi sakarā ar to, ka abas šīs valstis ir brīvas no trakumsērgas. Austrālijas kompetentā iestāde Lauksaimniecības, Zivsaimniecības un Mežsaimniecības Departaments ir valstis sadalījis pa grupām atkarībā no to epizootiskās situācijas ( attiecībā uz trakumsērgu). Informācija par trakumsērgas situāciju valstī katrai valstij ir jāiesniedz Starptautiskajam Epizootiju Birojam. Austrālijas Lauksaimniecības, Zivsaimniecības un Mežsaimniecības Departaments pie valstu grupēšanas ņem vērā šo informāciju. Speciālus līgumus valstis ar Austrāliju neslēdz. Sakarā ar to, ka Latvijā tiek reģistrēta trakumsērga (tiek izvērtēts arī cik bieži un kādi gadījumi utt.), Latvija nav labvēlīgā statusā un tādēļ ir to valstu sarakstā, no kurām tieši ievest Austrālijā nedrīkst. Arī Igaunija un Lietuva ir šajā pašā sarakstā. Starp ES valstīm, kura dzīvniekus var ievest tieši ir tās ES valstis, kuras ir brīvas no trakumsērgas (Lielbritānija, Īrija, Malta u.c) vai kurām situācija attiecībā uz trakumsērgu ir labvēlīga. Arī pa ES nevar brīvi ceļot, piem. vedot uz Lielbritāniju pēc vakcinācijas ir jānogaida 6 mēneši utt. Viss ir atkarīgs no situācijas valstī attiecībā uz trakumsērgu.
Lai mainītu Latvijas klasifikāciju grupā pastāv iespēja prasīt Austrālijai pārskatīt Latvijas statusu. Pieprasīt pārskatīt statusu var dažādas institūcijas , piem. Austrālija vēstniecība Latvijā, Latvijas vēstniecība Austrālijā, Zemkopības ministrija, PVD, kā arī dzīvnieku mīļotāju asociācijas, tūrisma aģentūras utt. Ja kāds (privātpersonas , asociācijas utt.) lūdz to darīt PVD, tad PVD uzsākt šo procedūru. Šī gada vasarā vairākas privātpersonas vērsās pie PVD ar lūgumu vērsties pie Jaunzēlandes kompetentās institūcijas. PVD ir uzsāka importa nosacījumu pārskatīšanu ar Jaunzēlandi.
Jaunzēlande uzsāks PVD nosūtīto dokumentu izskatīšanu šī gada beigās. Ņemot vērā, ka Austrālija ar Jaunzēlandi atzinumu valstij saskaņo savā starpā, tad PVD var nosūtīt pieprasījumu arī Austrālijai. Šīs valstis ir pateikušas, ka atzīšanas process vidēji aizņem 2-3 gadus.
Sakarā ar to, ka šis process prasīs no PVD papildus resursus ( dokumentu sagatavošanai ), kas jāveic neplānoti un ar samazinātiem cilvēku resursiem, tad lūdzu atsūtiet pieprasījumu, ka vēlaties lai PVD uzsāk šī jautājuma risināšanu. Drīkstat atsūtīt arī uz zemāk norādīto e-pastu.
Ja ir kādas neskaidrības un jautājumi, lūdzu vērsties pie manis ierodoties personīgi Peldu ielā 30, 5.st . vai sazinoties pa tālruni vai e-pastu.

Divus iepriekšējos gadus bija akcija, kad mājdzīvniekus pret trakumsērgu varēja sapotēt ar atlaidi. Vai šogad arī šāda akcija būs un kur meklēt informāciju par veterinārām klīnikām, kuras piedalīsies?

Atbild Sabiedrisko attiecību daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ludmila Belova:
Akcija pret trakumsērgas vakcināciju mājdzīvniekiem notika šī gada septembra beigās un tā ilga vienu nedēļu. Iesakām sekot informācijai Latvijas veterinārārstu biedrības mājas lapā: www.lvb.lv, kur iespējams iepazīties ar informāciju par visām veterinārām klīnikām, kas piedalās akcijā.

Vēlējos pajautāt, kāda veida dokumenti un potes ir nepieciešamas, pārvadājot kucēnu no Latvijas uz Norvēģiju? Vai ir arī konkrēts kucēna vecums, no kura drīkst dzīvnieku pārvadāt?
Būtu ļoti pateicīga, ja norādītu vietni, kurā var meklēt informāciju par šiem jautājumiem!

Atbild PVD Starptautiskas tirdzniecības daļas vecākā eksperte Zanda Turka:
Informāciju par suņu ievešanu Norvēģijā skatiet:
http://www.mattilsynet.no/portal/page?_pageid=54,40083&_dad=portal&_schema=PORTAL&_piref54_40088_54_40083_40083.artSectionId=1710&_piref54_40088_54_40083_40083.articleId=16400&navigation1_parentItemId=2763&navigation2_parentItemId=2763&navigation2_selectedItemId=2763

Gribēju uzzināt, kādi normatīvie akti regulē dekoratīvo suņu pārvietošanu sabiedriskajās vietās? Vai ar šādiem suņiem var iet lielveikalā speciāli paredzētā somā?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītājs Armands Dauburs:
Dekoratīvo suņu pārvietošana sabiedriskajās ietās nav atsevišķi izdalīta nevienā normatīvajā aktā. Ar šādiem suņiem var iet lielveikalā speciāli paredzētā somā, ja pret to neiebilst veikala vadība.
Normatīvais akts ar kuru būtu jāiepazīstas ir 2006.gada 4.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.
Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu noteic, ka visos pārtikas ražošanas, apstrādes un izplatīšanas posmos pārtikai jābūt pasargātai no jebkāda piesārņojuma, kas varētu padarīt pārtiku nederīgu cilvēku uzturam, kaitīgu veselībai vai piesārņotu tādā veidā, ka nebūtu saprātīgi domāt, ka to varētu patērēt tādā stāvoklī. Uzņēmumā jābūt izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai apkarotu kaitēkļus. Jābūt arī izstrādātām atbilstošām procedūrām, lai nepieļautu mājdzīvnieku piekļūšanu pārtikas sagatavošanas, apstrādes un uzglabāšanas vietām.

Vai ir kādi normatīvie akti pēc kura vetārsts ir tiesīgs no zemnieka par sniegto pakalpojumu prasīt attiecīgu samaksu, pat ja tā ir pārmērīgi augsta? Kas nosaka, cik drīkst prasīt vetārsts par pakalpojumu? Jo katram vetārstam ir sava cena par iebraukšanu sētā? Vai tā drīkst! Kā arī, vai vetārsts neizraksta kvīti par sniegto pakalpojumu, uz jautājumu kur kvīts - man jāskrien tālāk? Ko darīt?

Atbild PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītājs Armands Dauburs:
Veterinārārsts drīkst prasīt samaksu par savu darbu pēc vairākiem Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, piemēram Veterinārmedicīnas likums (55.pants, 3)). Veterināro pakalpojumu maksu nosaka pats veterinārārsts, ņemot vērā brīvā tirgus konkurences apstākļus, vai arī vienojoties. Lai uzzinātu, vai veterinārārstiem ir vadlīnijas pakalpojuma maksas noteikšanā, aicinām vērsties ar jautājumu Latvijas veterinārārstu biedrībā (Skolas ielā 3, Rīgā, LV 1010; tālr./fakss (+371) 7288747). Dažādās Latvijas administratīvajās teritorijās pakalpojuma maksa var atšķirties. Tomēr veterinārārstam par sniegto pakalpojumu ir obligāti jāizraksta kvītis, tas netiek darīts - jāinformē Valsts ieņēmumu dienests.