"Ja uztura bagātinātājs ražots trešajās valstīs, paziņojumā norāda Eiropas Savienības valstis, kurās tas laists tirgū kā uztura bagātinātājs pirms ievešanas Latvijā." Jautājums: Kā tas ietekmē situāciju, ja UB ražots trešajās valstīs, bet iepriekš vēl nav ticis reģistrēts nevienā no ES valstīm?

Atbild PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas
daļas vadītāja Diāna Birkenfelde:
Gadījumā, ja uztura bagātinātājs ir ražots trešajās valstīs un līdz šim nav laists tirgū Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, iesniedzējam ir jāiesniedz 20.09.2005. MK noteikumu Nr.725 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību" http://www.likumi.lv/doc.php?id=117261 11.punktā norādītie dokumenti. Savukārt, lai reģistrētu uztura bagātinātājus, kas ražoti, reģistrēti vai laisti tirgū Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, nepieciešams iesniegt Noteikumu Nr.725 6.punktā minētos dokumentus.
21.12.2010. MK noteikumu Nr.1145 „Noteikumi par uztura bagātinātāju reģistrācijas valsts nodevu” http://www.likumi.lv/doc.php?id=223309 2.punkts noteic, ka valsts nodevas apmērs par uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir 300 lati. Par Eiropas Ekonomikas zonas valstī izplatīta uztura bagātinātāja reģistrāciju maksājama valsts nodeva 70 latu apmērā.

Ja esmu reģistrēts mājražotājs, vai uz produkta marķējuma drīkstu norādīt, ka produkts "Ražots Latvijā"?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
Ja ir norādīta visa obligātā marķējuma informācija (sk. Ministru kabineta noteikumus Nr. 964 par pārtikas preču marķējumu), tad papildus var norādīt to, ka produkts ražots Latvijā.

Vēlējos zināt, kas nepieciešams, lai varētu darboties ēdināšanas jomā!
Doma ir par pārvietojamu ekskluzīvu grilu, uz kura cept šašliku, kas iepirkts no uzņēmuma kas ražo šašliku!

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas Vecākā eksperte Ilga Zepa:
Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 5.panta prasībām, uzņēmumiem, kas iesaistās pārtikas apritē ir jāreģistrē sava darbība Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Pirms kafejnīcas atvēršanas Jums ir jāiesniedz PVD iesniegums uzņēmuma reģistrācijai vai jānosūta tas pa pastu vai elektroniski (ja sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu). Pēc iesnieguma saņemšanas PVD piecu darba dienu laikā reģistrē uzņēmumu un tas var uzsākt darbību;
Pārtikas uzņēmums ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu un par to, lai tiktu izpildītas visas pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu. Gatavojot un pasniedzot ēdienus uzņēmumā jānodrošina, lai nevienā no tehnoloģiskā procesa posmiem nerastos pārtikas piesārņojums un atbilstoši tam jāpieņem lēmums par to, kādas darbības un kādā veidā veikt;
Vispārējās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem, tostarp arī kafejnīcām, noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) 852/2004 par pārtikas higiēnu. Atsevišķus jautājumus – pārtikas produktu marķēšanas prasības, obligātās veselības pārbaudes personālam u.c. ar pārtikas apriti saistītus jautājumus - reglamentē virkne citu Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu.
Plašāka informācija par sabiedriskās ēdināšanas nozarē aktuālajiem normatīvajiem aktiem un labu higiēnas praksi apkopota Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadlīnijās: „Higiēnas vadlīnijas atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem” (2006.g.; aktualizētas 2008.g.).
Pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti un Labas higiēnas prakses vadlīnijas ir pieejamas LR Zemkopības ministrijas mājas lapā www.zm.gov.lv sadaļā > Pārtika, veterinārija.
Informācija par PVD teritoriālajām pārvaldēm un reģistrācijas iesnieguma veidlapa ir atrodama mājas lapā www.pvd.gov.lv

Lūdzu palīdziet, iesakiet ko mums darīt šādā jautājumā. Mūsu kāpņu telpā otrajā stāvā dzīvo psihiski slima sieviete. Viņas dzīvoklī visu laiku dzīvoja 20 kaķi, kad sāku īrēt dzīvokli, kurš atrodas 3 stāva tieši virs 65 dzīvokļa, dzīvot un elpot nebija iespējams. Smirdoņa bija nežēlīga, blusas lēkāja pa sienām, es ilgi cīnījos, līdz attiecīgās instances sāka ko darīt. Kaķus savāca dzīvnieku patversme. Bet atkal ir uzradušies kaķi šai dzīvoklī. Bet tā kā tā drausmīgā netīrība un visi kaķu izkārnījumi un urīns ir palicis uz grīdas 65 dz. tagad , kad nāk silts laiks, dzīvot nav iespējams. Mēs baidāmies, ka nesaslimstam ar kādu dzīvnieku infekcijas slimību. Mēs uzskatām, ka šajā dzīvoklī ir jāveic kāda vetpārbaude un jādezinficē šis dzīvoklis. Sieviete dzīvo viena, nevienu iekšā neielaiž, iznemot 8 datumu, kad atnes pensiju. Smirdoņa ir neciešama, caur kāpņu telpu nav iespējams iziet cauri, no drausmīgās smirdoņas elpu rauj ciet.

Atbild PVD Sabiedrisko attiecību daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Joffe:
Jūsu informāciju nosūtījām PVD Rietumpierīgas pārvaldes inspektoriem tālākai rīcībai.

Vēlējos uzzināt, kādi būtu nepieciešamie sertifikāti, eksportējot bezalkoholiskos dzērienus uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu?

Atbild PVD Vadības stratēģijas, ārējo attiecību un starptautiskās tirdzniecības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daķas Vecākā eksperte Gunita Kazanska:
Veterinārie/veselības sertifikāti tiek izsniegti tikai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem. Vislabāk toJums iesakām noskaidrot pie importētājvalsts biznesa partneriem - ar kādiem dokumentiem šos produktus varēs pieņemt, kādi ir viņu valsts noteikumi.

Es gribētu uzzināt, kādos gadījumos nepieciešamas ūdens analīzes krāna ūdenim. Paškontrolē teica, ka ja ūdeni izmanto tikai trauku mazgāšanai un tas ir no pilsētas ūdensapgādes, bet ne no spices, tad ūdens analīzes nav nepieciešamas. Taču, ja ūdeni izmanto ēdienu pagatavošanai, tad gan analīzes ir nepieciešamas. Mums ir veikals, kurā tirgo gaļas produkciju, mazgājam tikai paplātes. Un vēl - saka, ka rajonu pilsētās šo analīzi jāveic, bet Rīgā nē. kam ticēt?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča:
Ministru kabineta 2003. gada 29.aprīļa noteikumu Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.235) 4.punktā noteikts, ka pienākums organizēt dzeramā ūdens kārtējo monitoringu un auditmonitoringu neattiecas tikai uz tiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri neražo pārtiku un nenodarbojas ar tās sagatavošanu vai apstrādi, un augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumiem, ja dzeramo ūdeni neizmanto produktu apstrādē.
Tātad, ja Jūsu veikalā nenotiek pārtikas sagatavošana vai apstrāde un ražošana, dzeramā ūdens monitorings nav jāveic.
Tomēr uzņēmumam savas paškontroles sistēmas ietvaros jāizvērtē, vai dzeramā ūdens kvalitāte var ietekmēt pārtikas nekaitīgumu un jāpieņem lēmums par dzeramā ūdens monitoringa veikšanu.

Esmu mednieks. Nomedīto bebru gaļu esmu paredzējis pārstrādāt desās un atdot realizācijā mājražotājam. Kādi dokumenti nepieciešami, vai tā drīkst darīt?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša:
Jums ir nepieciešami dokumenti, kas pierāda, ka šo dzīvnieku ( t.sk. bebru) Jūs esat nomedījis legālās medībās. Lai medījumu gaļu pārstrādātu desās, nomedītajam dzīvniekam jābūt apstrādātam atzītā medījumu apstrādes uzņēmumā (gaļas tiek marķēta ar ovālas formas veselības marķējumu). Tālāk gaļu pārstrādāt (ražot desas) var atzītā gaļas pārstrādes uzņēmumā (kas savu produkciju var izplatīt mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā) vai arī mājražošanas uzņēmumā, kas savu ražoto produkciju var pats izplatīt tieši galapatērētājam (tirgos, gadatirgos un sev piederošā veikalā).

Man ir Latvijā 2008.gadā dzimis kaķis, kurš kastrēts 2009.gadā. Klaidonītis, tātad nav pirmās potes. Kad vedu kastrēt, neatceros vai potēja, bet pēc tam tiešām neviens nav potējis.Tātad, ar pārvadātājiem gribu kaķi atvest uz Angliju. Kas man jādara un cik daudz laika aizņems? Negribu, lai kaķis paliek uz kādas robežas.

Atbild PVD Vadības stratēģijas, ārējo attiecību un starptautiskās tirdzniecības departamenta Starptautiskās tirdzniecības daļas eksperte Signe Žuga-Krampuža:
Lai ieceļotu ar savu kaķi Anglijā, tam jābūt:
1. Identificētam ar mikroshēmu.
2. ES parauga dzīvnieka pasei.
3. Vakcinētam pret trakumsērgu (pēc vakcinācijas ir jānogaida 21 diena, ja tā ir pirmreizējā vakcinācija vai nav ievērots vakcinācijas režīms).
Vairāk informācijas var atrast Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes mājas lapā: http://www.defra.gov.uk/news/2011/06/30/new-rules-pet-passports/

Mājas apstākļos kūpinu vistas (vistas pērku veikalā, par to ir pirkuma čeks). Kur jāgriežas un kādi dokumenti vajadzīgi, lai kūpinātās vistas varētu dot uz pārdošanu mazpilsētas veikaliņā?

Atbild PVD Pārtikas uzraudzības departamneta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas eksperte Velga Toma:
Ja vēlaties mājas apstākļos ražot pārtikas produktus, pirms ražošanas uzsākšanas Jums darbība jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (turpmāk – PVD), ko nosaka likums „Pārtikas aprites uzraudzības likums”. Iesniegums un citi Dokumenti iesniedzami attiecīgā reģiona PVD pārvaldē (pēc Jūsu faktiskās adreses). PVD pārvalžu sarakstu, adreses un telefonus var atrast PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv >kontakti>teritoriālās struktūrvienības. Ja darbības vieta atradīsies Rīgā, tad visi jautājumi sakarā ar reģistrēšanos jākārto ar PVD Rīgas pilsētas pārvaldi. Adrese: Lubānas iela 49, Rīga. Tālrunis: 76039702.
Iesnieguma formu Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >/Veidlapas>uzņēmumu/objektu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>pieteikums uzņēmumu/objektu reģistrācijai. Neskaidrību gadījumā sazinieties ar attiecīgo pārvaldi, kur Jums sniegs nepieciešamās atbildes (informāciju) uz visiem jautājumiem. Par uzņēmuma reģistrāciju nav jāmaksā. Reģistrācijas apliecība maksā 1.00 Ls.
Iesnieguma formu Jūs atradīsiet www.pvd.gov.lv >/Veidlapas>uzņēmumu/objektu reģistrācija Pārtikas un veterinārajā dienestā>pieteikums uzņēmumu/objektu reģistrācijai. Neskaidrību gadījumā sazinieties ar attiecīgo pārvaldi, kur Jums sniegs nepieciešamās atbildes (informāciju) uz visiem jautājumiem.
• PVD mājas lapā sniegta arī informācija par higiēnas prasībām mājražotājiem: meklējiet sadaļā – Iedzīvotājiem un uzņēmējiem>Informācija uzņēmējiem>Pārtikas uzraudzība>Higiēnas prasības pārtikas apritē>Pārtikas produktu mājražotājiem
Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta (6) punkts noteic, ka mājas apstākļos ražotu pārtiku drīkst izplatīt tieši galapatērētājam (tieši ražošanas vietā, sev piederošā veikalā, tirgū tirdzniecības vietā, gadatirgos, ielu tirdzniecībā u.c.). Mājas apstākļos ražotu pārtiku realizēt cita uzņēmuma telpās ir iespējams, ja tiek ievērots „tiešās tirdzniecības princips”, nodrošināta pārtikas izsekojamība un ievērotas normatīvo aktu prasības, kas saistošas pārtikas apritē iesaistītam uzņēmumam.
Mājas apstākļos ražotu pārtiku tiešā tirdzniecībā var piedāvāt uzņēmuma algots pārdevējs, izsniedzot pircējam pirkuma apliecinošu dokumentu, kas nodrošina produkta izsekojamību. Ir pieļaujama iespēja, ka vienu pārdevēju algo vairāki uzņēmumi (piemēram, zemnieku kooperatīvs u.c.).
Cits uzņēmums var būt kā pakalpojumu sniedzējs mājražotājam (izīrē telpas, iekārtas, aprīkojumu), bet nevar būt mājas apstākļos ražotās pārtikas turētājs.
Jābūt arī iespējai Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem iepazīties un pārbaudīt produkta ražošanas procesu, t. sk. dokumentāciju.

Man ir jautājums par Jauno Pārtikas katalogu- Novel Food catalogue. Lai ražotu pārtikas produktus, piemēram, tējas, kura sastāvā ir Ocimum tenuiflorum - Svētais baziliks (LV), saprotu, ka ir nepieciešams reģistrēt šo produktu saskaņā ar regulu.
Bez reģistrācijas, kādas ir iespējas veikt izmaiņas katalogā? Kāda būtu procedūra, lai ierosinātu Eiropas līmenī Ocimum tenuiflorum atzīt par augu, kuru var izmantot pārtikas ražošanā?

Atbild PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centra Pārtikas produktu reģistrācijas
daļas vadītāja Diana Birkenfelde:
Saskaņā ar Jaunās pārtikas katalogā publicēto informāciju, svētais baziliks (Ocimum tenuiflorum) pirms 1997.gada 15.maija Kopienā ir ticis izmantots uztura bagātinātājos, taču ne citos pārtikas produktos:
http://ec.europa.eu/food/food/biotechnology/novelfood/nfnetweb/mod_search/index.cfm?action=mod_search.details&seqfce=228
Gadījumā, ja Jūs vēlaties izmantot šo sastāvdaļu parasta patēriņa pārtikas produktos - augu tējās, būtu nepieciešams veikt riska novērtējumu. Procedūra ir noteikta sekojošos normatīvos aktos:
1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EEK) Nr. 258/97 (1997.gada 27.janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām: šīs regulas konsolidēto tekstu var atrast: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONSLEG:1997R0258:20090807:LV:HTML ;
2. 29.03.2011. MK noteikumi Nr.234 "Noteikumi par jaunās pārtikas riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas maksu”: http://www.likumi.lv/doc.php?id=228052
3. 05.07.2011. MK noteikumi Nr.525 "Kārtība, kādā novērtējama jaunās pārtikas atbilstība klasifikācijas un kvalitātes prasībām": http://www.likumi.lv/doc.php?id=232797 .
Iesniegumu ir jāiesniedz PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā un tā kopiju jāiesniedz Eiropas Komisijā. Informācija, kas būtu sniedzama ir norādīta Regulas 258/97 6.panta 1.punktā. Papildus Komisija ir sagatavojusi rekomendācijas iesniegumu aizpildīšanai, kuras ir pieejamas šajā mājaslapas adresē:
http://eur-lex.europa.eu/smartapi/cgi/sga_doc?smartapi!celexapi!prod!CELEXnumdoc&lg=EN&numdoc=31997H0618&model=guichett
Gadījumā, ja vēlaties uzzināt sīkāku informāciju par jauno pārtiku un tās izvērtēšanu, informējam Jūs, ka ir iespējams ierasties uz konsultāciju PVD Novērtēšanas un reģistrācijas centrā (otrdienās no plkst. 9.00 līdz 12.00 un ceturtdienās no plkst.13.00 līdz 16.00, iepriekš piesakoties pa tālruni 67095271).