Personāla higiēna un apmācība
Šo jomu regulē sekojoši normatīvie akti:
Katrs, kas strādā telpās, kur apstrādā pārtiku, uztur augstu personīgās tīrības līmeni un valkā piemērotu, tīru un vajadzība gadījumā aizsargājošu apģērbu.
Neviens, kas slimo ar tādu slimību vai ir tādas slimības nēsātājs, kuru var nodot tālāk ar pārtiku, vai kam ir, piemēram, inficētas brūces, ādas infekcijas, pušumi vai caureja, nedrīkst apstrādāt pārtiku vai ieiet kādā no telpām, kur apstrādā pārtiku, nekādā statusā, ja ir jebkāda iespēja radīt tiešu vai netiešu piesārņojumu. Ikvienam, kuru skārusi minētā slimība vai kurš ir nodarbināts pārtikas uzņēmumā un var nonākt saskarē ar pārtiku, tūlīt ir jāziņo pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam par slimību vai simptomiem un, ja iespējams, arī to cēloņiem.
8. pants (3) Pārtikas apritē iesaistītajām personām jāievēro normatīvajos aktos noteiktās personāla higiēnas prasības. (5) Pārtikas uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par savā uzņēmumā pārtikas apritē nodarbināto fizisko personu profesionālo kvalifikāciju.
Noteikumi nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, kuros nodarbinātās personas (ieskaitot praktikantus) tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām (pirms stāšanās darbā) un periodiskām veselības pārbaudēm, kā arī periodisko pārbaužu veikšanas biežumu (1.pielikums)
- Personām, kuras nodarbinātas pārtikas aprites posmos ir noteikta:
- vispārējā izmeklēšana – pirmreizējā pārbaude un periodiski reizi gadā
- platkadru fluorogrāfija– pirmreizējā pārbaude un periodiski reizi gadā,
- bakterioloģiskā izmeklēšana zarnu infekcijas slimību (vēdertīfa, šigelozes, salmonelozes) izraisītāju noteikšanai – pirmreizējā pārbaude.
Obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic personām, kuru darbs (mācību prakse) ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuras ir nodarbinātas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), iestādēs un organizācijās, kas iesaistītas kādā no pārtikas aprites posmiem (izņemot graudu malšanas produktu, rauga, cietes un cietes produktu ražošanu, destilētu alkoholisko dzērienu ražošanu, etilspirta ražošanu no raudzētiem materiāliem, vīna ražošanu, sidra un citu augļu vīnu ražošanu un citu nedestilētu dzērienu ražošanu no raudzētiem materiāliem).
- Darbinieku obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi un obligātās periodiskās veselības pārbaudes veic primārās veselības aprūpes ārsts, ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības, un sniedz (nesniedz) atļauju darbiniekam strādāt norādītajā amatā, par to izdarot ierakstu personas medicīniskajā grāmatiņā.
- Darba devējs personas medicīniskajā grāmatiņā ieraksta informāciju par darbinieka darbavietu un amatu un apliecina ieraksta pareizību ar parakstu un zīmogu.
- Personas medicīniskās grāmatiņas tiek uzglabātas kontroles institūcijai pieejamā vietā. Par personas medicīniskās grāmatiņas pārbaudi kontroles institūcija izdara atzīmi kontroles aktā.
- Ja darbinieks maina darbavietu un nepieciešamais obligāto veselības pārbaužu apjoms atbilst iepriekš veiktajām, kārtējo pārbaudi var veikt, ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā noteikto obligāto periodisko veselības pārbaužu biežumu.
- Ja personai radušās pamatotas aizdomas, ka tā saslimusi ar kādu no šajos noteikumos minētajām infekcijas slimībām (piemēram, tai ir kāds slimības simptoms no personas medicīniskajā grāmatiņā norādītā slimību simptomu kompleksa), kuras dēļ nosakāmi profesionālās darbības ierobežojumi, persona nekavējoties ziņo par to darba devējam un griežas pie primārās veselības aprūpes ārsta.
- Ārstniecības personas pienākums ir informēt infekciozo personu par profesionālās darbības ierobežojumiem un izdarīt ierakstu medicīniskajā dokumentācijā. Infekciozās personas pienākums ir nekavējoties informēt darba devēju par profesionālās darbības ierobežojumiem.
- Darba devējs nedrīkst nodarbināt infekciozo personu darbos, kuru veikšanas laikā ir risks inficēt citas personas.
- Ja pacients vairs nerada inficēšanās risku, ārstniecības persona nekavējoties izdara attiecīgu ierakstu medicīniskajā dokumentācijā un informē pacientu par to, ka viņam vairs nav profesionālās darbības ierobežojumu.
Labas higiēnas prakses ieteikumi personālam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos
(saskaņā ar Codex Alimentarius komisijas izstrādātajiem starptautiskajiem principiem „Higiēniskās prakses kodekss termiski apstrādātai pārtikai sabiedriskajā ēdināšanā” CAC/RCP 39-1993)
- Visiem darbiniekiem pirms stāšanās darbā nepieciešams veikt pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes. Ja nav savlaicīgi veiktas periodiskās veselības pārbaudes, aizliegts strādāt ar pārtikas produktiem;
- Persona, kas ir inficēta vai slimo ar slimību, kas var tikt pārnēsāta ar pārtiku, nedrīkst būt nodarbināta pārtikas apritē, tāpēc darbiniekam par saslimšanas simptomiem nekavējoties jāziņo uzņēmuma vadītājam;
- Ja darbinieks tiek atstādināts no darba pārtikas apritē akūtas infekcijas slimības dēļ, tad pirms darba uzsākšanas jāsaņem medicīnas personas atzinums par to, ka ir izveseļojies;
- Ikvienai personai, kas guvusi brūci vai ievainojumu, jāpārtrauc rīkoties ar pārtiku vai pārtikas kontaktvirsmām līdz brīdim, kamēr ievainojums ir apstrādāts un pilnībā nosegts ar droši nostiprinātu, ūdensnecaurlaidīgu pārvalku spilgtā krāsā. Šim nolūkam jānodrošina pirmās palīdzības aptieciņas;
- Visiem darbiniekiem stingri jāievēro personiskā tīrība un jāvalkā piemērots darba apģērbs, ieskaitot galvassegu un apavus. Darba apģērbam ir jābūt ērtam un viegli mazgājamam, vēlams gaišā krāsā;
- Jānodrošina atbilstoša darba apģērba mazgāšana, darba apģērbu nav jāmazgā un/vai jāžāvē telpās, kur rīkojas ar pārtiku. Darba apģērbu uzglabā atsevišķi no ielas apģērba;
- Personālam darba laikā aizliegts valkāt juvelierizstrādājumus, kurus nav iespējams atbilstoši dezinficēt, jo tie var kļūt par piesārņojuma avotiem;
- Ikvienai personai, kas strādā ar pārtikas produktiem bieži un rūpīgi jāmazgā rokas. Roku tīrībai ir ļoti liela nozīme, tāpēc roku mazgāšanu veic:
- pirms darba uzsākšanas
- pēc tualetes apmeklējuma
- pēc darba ar jēlproduktiem
- pēc ēšanas
- pēc deguna šņaukšanas
- pēc matu ķemmēšanas
- pēc smēķēšanas
- pēc darba pārtraukumiem
- pēc ievainojumu, nobrāzumu apstrādes
- pēc saskares ar atkritumiem
- pēc uzkopšanas darbiem
- pēc netīra apģērba nomaiņas
- citos nepieciešamos gadījumos
- Atkarībā no konkrētā procesa prasībām, jānodrošina atbilstošas un ērti novietotas roku mazgājamās un roku žāvējamās ierīces. Vēlams roku mazgāšanas ierīces izvietot pie ieejas ražošanas telpās un tās jāparedz vietās, kur notiek darbības ar augsta riska pārtiku, piemēram, gaļas cehā. Jānodrošina siltais vai karstais ūdens un atbilstoši roku mazgāšanas līdzekli. Ir ieteicams lietot speciālas dezinficējošās ziepes. Rokas jāmazgā vismaz 20 sekundes. Ja nav roku žāvējamās ierīces, roku slaucīšanai izmanto vienreizējās lietošanas dvieļus. Vēlams lietot:
- automātiskos ūdens krānus;
- Cimdus, kurus lieto rīkojoties ar pārtikas produktiem, jāuztur tīrus un nebojātus. Cimdu valkāšana neatbrīvo no roku mazgāšanas
- Pārtikas aprites telpās ir aizliegta jebkura darbība, kas varētu novest pie pārtikas piesārņošanas ( piemēram, ēšana, smēķēšana u.c.);
- Jāveic piesardzības pasākumi, lai apmeklētāji, kas ierodas telpā, kur rīkojas ar pārtiku, nepiesārņotu pārtiku.
Personāla apmācība
Pārtikas aprite iesaistītie tirgus dalībnieki nodrošina:
- ka pārtikas apstrādātājus uzrauga un instruē un/vai apmāca par pārtikas higiēnas jautājumiem atbilstoši viņu darba veidam;
- ka atbildīgie par HACCP principiem izveidotās pastāvīga procedūras izstrādi un uzturēšanu vai attiecīgo norādījumu izmantošanu ir saņēmuši atbilstošu apmācību par HACCP principu piemērošanu;
- atbilstību visām valsts tiesību
aktu prasībām kas attiecas uz noteiktās pārtikas nozarēs strādājošu personu apmācības programmām.
- Darbinieks (izņemot ceturtā vai piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku – kas nozīmē augstāko profesionālo izglītība), uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās piecas stundas garu mācību kursu "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" (turpmāk – mācību kurss) atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajai programmai.
- Darbinieks (izņemot ceturtā un piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbinieku) atkārtoti noklausās mācību kursu reizi divos gados.

