Māstrihtas Universitāte (Nīderlande) nesen pabeigusi epidemioloģisku pētījumu, kas norāda pozitīvu saistību ar akrilamīda daudzumu uzturā un vēža izraisīšanas risku.

Akrilamīds eksperimentos ar dzīvniekiem ir zināms, kā kancerogēna viela, kura rodas augstās temperatūrās apstrādājot ar ogļhidrātiem bagātus produktus (kartupeļu čipsi, maizes grauzdiņi, u.c.). Pirms tas tika atklāts pārtikā, akrilamīds bija zināms kā rūpnieciskā ķimikālija un cigarešu dūmu sastāvdaļa. Lai izprastu akrilamīda veidošanos pārtikā, lai noskaidrotu, kā samazināt tā līmeņus un, kādus riskus patērētājiem tas var izraisīt, pašreiz pasaulē tiek veikti vairāki pētījumi.

Kopš Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) izveidošanas 2002.gadā, tā veltījusi lielu uzmanību pētījumiem, kas tiek veikti šajā sakarā, un centusies paplašināt patērētāju izpratni par akrilamīdu pārtikā un tā ietekmi uz veselību. 2005.gadā EFSA zinātniskais panelis par piesārņotājiem pārtikas ķēdē (CONTAM), apstiprināja Apvienotās FAO/WHO Pārtikas Piedevu Ekspertu Komitejas (JECFA – starptautiskā pārtikas piedevu risku novērtēšanas institūcija, ko izveidojusi Pasaules Veselības organizācija (WHO) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)) slēdzienu, ka akrilamīds apdraud cilvēku veselību un, ka jāpieliek visi centieni samazināt uzturā šis vielas daudzumu. EFSA sadarbojas ar nacionālajām pārtikas drošības institūcijām ES dalībvalstīs, lai izveidotu vienotu Eiropas datu bāzi par akrilamīda sastopamību pārtikā.

Izvēloties sabalansētu un daudzveidīgu uzturu un izvairoties no atsevišķu cieti saturošu produktu pārcepšanas, mēs varam samazināt dienā ar pārtiku uzņemto akrilamīda daudzumu. 2008.gada pavasarī EFSA organizēs zinātnisku darba grupu par akrilamīdu un tā ietekmi uz veselību, lai veicinātu zinātniskās informācijas apmaiņu par šo jautājumu.

Īsi jautājumi un atbildes par akrilamīdu

1) Kādi ir secinājumi pēc Māstrihtas Universitātes pētījuma?

• Pētījums, ko veikusi Māstrihtas Universitāte ar Nīderlandes Pārtikas drošības aģentūras (VWA) atbalstu publicēts 2007.gada decembrī žurnālā „Cancer Epidemiology, Biomarkers and Prevention” un norāda uz pozitīvu saistību starp akrilamīda daudzumu uzturā un atsevišķu vēža tipu (olnīcu un endometrija) izraisīšanu pirms-menopauzes vecuma sievietēm. Lai gan pētījums sniedz epidemioloģiskus norādījumus, ka ar pārtiku uzņemtais akrilamīds var paaugstināt vēža risku cilvēkos, tas nepierāda nepārprotamu cēlonisku sakarību kā tādu. Holandiešu zinātnieki iedrošina citus zinātniekus turpmākiem pētījumiem, lai izpētītu sakarību starp uzņemtā akrilamīda daudzumu un vēža risku.

2)Kas ir akrilamīds un kur uzturā tas meklējams?

• Akrilamīds ir viela, kas var veidoties cieti saturošos produktos, tos apstrādājot augstās temperatūrās (augstākās par 120 ºC) - cepot, fritējot un grauzdējot (kartupeļu čipsos, frī kartupeļos, grauzdētā maizē un grauzdiņos). Cieti saturošu produktu vārīšana nerada akrilamīdu.

3) Kāda ir pētījuma saistība ar cilvēka veselību?

• Akrilamīds eksperimentos ar dzīvniekiem ir zināms kā kancerogēna viela un tāpēc vajadzētu pēc iespējas samazināt veidus, kādā akrilamīds var nonākt cilvēka organismā. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (International Agency for Research on Cancer) akrilamīdu klasificējusi kā iespējamu kancerogēnu vielu cilvēkiem, kaut gan vēl aizvien pastāv neskaidrības attiecībā uz akrilamīdu un vēža risku cilvēkiem. Daži pētījumi apstiprina šo sakarību, kamēr citi noliedz.

4) Vai nepieciešamas izmaiņas ikdienas uzturā?

• Akrilamīds, kā jau minēts, veidojas vispierastākajos pārtikas apstrādes procesos un cilvēku uzturā nonāk jau ievērojamu laiku. Kopš zviedru zinātnieki 2002.gadā atklāja akrilamīdu pārtikā, ražotāji centušies noteikt veidus, kā samazināt akrilamīda veidošanos pārtikā. Izvēloties sabalansētu un daudzveidīgu uzturu un izvairoties no atsevišķu cieti saturošu produktu pārcepšanas, iespējams samazināt dienā ar pārtiku uzņemto akrilamīda daudzumu.

5) Ko EFSA darījusi kopš negaidītās akrilamīda atklāšanas 2002.gadā?

• Kopš akrilamīda atklāšanas pārtikā 2002.gadā, veikti daudzi starptautiski pētījumi, lai veicinātu izpratni par akrilamīdu, tā veidošanos pārtikas produktos, risku patērētājiem un veidiem, kā samazināt akrilamīda daudzumu produktos;

• EFSA jau ilgi ir sekojusi akrilamīda jautājumam. 2005.gada aprīlī EFSA zinātniskais panelis par piesārņotājiem pārtikas ķēdē (CONTAM) pārskatīja Apvienotās FAO/WHO Pārtikas Piedevu Ekspertu Komitejas (JECFA) izdoto ziņojumu. Ziņojuma secinājumos EFSA apstiprināja JECFA secinājumus, ka akrilamīds izraisa nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un, ka visas pūles jāpieliek tā daudzuma samazināšanai uzturā. JECFA uzsvēra, ka jāveic atkārtota akrilamīda novērtēšana, ja parādās tā kancerogenitātes pētījumu rezultāti.

• EFSA seko zinātniskajiem atklājumiem attiecībā uz akrilamīdu un izvērtē tos saskaņā ar pierādījumiem no starptautiskām organizācijām. Drīzumā gaidāma arī HEATOX projekta – viens no lielākajiem ES projektiem par akrilamīdu un citām toksiskām vielām, kas rodas augstās temperatūrās - pētījuma rezultātu publicēšana.

• EFSA sadarbojas arī ar nacionālajām pārtikas drošības iestādēm dalībvalstīs, lai izveidotu vienotu Eiropas datu bāzi par akrilamīda sastopamību pārtikas produktos. Pieejamie dati, kas ļautu novērtēt saikni starp akrilamīda devu un vēzi ir ļoti ierobežoti. 2002.gadā Eiropas Komisija uzsāka datu vākšanu par esošajiem akrilamīda līmeņiem dažāda veida pārtikas produktos un šo darbu 2006.gadā pārņēma EFSA.

• EFSA turpinās darbu, rūpīgi izvērtējot visus pētījumus un starptautiski publicēto zinātnisko informāciju. Ja EFSA zinātnieki nonāks pie viedokļa, ka toksikoloģiskie pētījumi pierāda draudus patērētāju veselībai un pētījumi rezultāti pieprasa rīcību, EFSA nekavējoties informēs EK, dalībvalstis un sabiedrību un nodrošinās zinātnisku padomu.

• EFSA 2008.gada pavasarī plāno organizēt zinātnisko darba grupu par akrilamīdu, iesaistot dalībvalstu ekspertus, JECFA un HEATOX projekta pārstāvjus, lai pārskatītu esošās zināšanas un informāciju par akrilamīda veidošanos un tā ietekmi uz veselību. Tiks diskutēts par EFSA tālāko rīcību un ieguldījumu zinātniskā padoma sniegšanā.

Vairāk informācijas meklēt šeit.