„Antibakteriālo aģentu izmantošana dzīvnieku un augu infekcijas slimību apkarošanā veicina aizvien pieaugošu un daudzveidīgu rezistento baktēriju un baktēriju izcelsmes rezistento gēnu veidošanos, kas caur pārtiku var tikt nodotas cilvēkiem”, tā teikts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Bioloģisko Apdraudējumu zinātniskā paneļa (BIOHAZ) ziņojuma projektā. Vienlaikus ar šo paziņojumu BIOHAZ panelis uzsāka sabiedrības konsultāciju procesu, kā arī aicināja iesniegt papildus zinātniskos datus par šo jautājumu.

EFSA bija uzdevusi BIOHAZ panelim identificēt apjomus, kādos pārtika ir avots, ar kuru cilvēks uzņem antibakteriāli rezistentas (ABR) baktērijas vai baktēriju izcelsmes rezistentos gēnus. Panelim bija jāklasificē identificētie riski, kā arī potenciālās kontroles iespējas, lai samazinātu ABR baktēriju iedarbības apjomus.

Ziņojuma projektā zinātniskais panelis iesaka, ka „visu iespējamo veidu (un pārtikas kā galvenā) kontrole, kādos antibakteriāli rezistentās baktērijas un to gēni var iekļūt cilvēka organismā, pieprasa visu pārtikas ķēdē iesaistīto līdzdalību, protams, katram savā aktivitāšu jomā, ieskaitot medicīnu, veterinārmedicīnu, primāro pārtikas dzīvnieku ražošanu, pārtikas pārstrādi un pārtikas sagatavošanu”.

Baktēriju antibakteriālā rezistence ir pieaugošs apdraudējums, par cik antibakteriālie līdzekļi cilvēku slimību apkarošanā kļūst aizvien neefektīvāki. Tas sakrīt ar pieaugošo baktēriju izturību pret antibakteriālajiem līdzekļiem arī dzīvnieku vidū. Rezistentās Salmonella un Campylobacter, kas izraisa saslimšanas cilvēkos, tiek visvairāk izplatītas tieši ar pārtiku. Šajā sakarā visvairāk kā pamatproduktus, ar kuriem tiek pārnestas ABR baktērijas, var minēt putnu gaļu, olas, cūkgaļu vai liellopu gaļu. Būtiska ir arī piesārņojuma rašanās svaigas augu izcelsmes pārtikas sagatavošanā un pārstrādē.

Zinātniskais panelis identificēja atsevišķus gadījumus, kādos ABR baktērijas ar pārtiku tiek pārnestas cilvēka organismā:

• tieša ABR baktēriju pārnese uz cilvēkiem ar piesārņotu pārtiku, kura iegūta no dzīvniekiem, kuri pārnēsā rezistentās baktērijas, kuras var kolonizēties organismā vai inficēt cilvēku pēc to ieēšanas;
• ABR baktēriju uzņemšana ar svaigiem produktiem, kas iegūti no vietas, kas laistīta ar ūdeni, kas satur vircu vai notekūdeņus, kuru sastāvā ir šī baktērija u.c.

Zinātniskais panelis rekomendēja, ka šie potenciālie piesārņojuma avoti un esošie kontroles pasākumi jāpārskata saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem.

Papildus tika konstatēts, ka baktērijas, kuras apzināti ievadītas pārtikas un dzīvnieku barības ķēdē ražošanas un uzglabāšanas procesos- tādas kā baktēriju ieraugi, probiotiķi - uzrādījušas antibakteriālo rezistenci un arī jāuzskata par iespējamo avotu , kādā antibakteriālā rezistence tiek nodota no pārtikas uz cilvēku.

Tika secināts, ka ir grūti noteikt ABR baktēriju iedarbības apjomus, kā arī pārtikas nozīme rezistentu gēnu pārnesē ir nepietiekami izpētīta. Tomēr pārtikā esošās baktērijas, ieskaitot zināmos patogēnus un komensialās baktērijas, uzrāda pieaugošu un daudzveidīgu rezistenci pret cilvēkiem un dzīvniekiem nozīmīgiem antibakteriālajiem aģentiem.

Konsultāciju process par ziņojuma projektu beidzās  27.maijā. Šeit pieejams pilns ziņojuma projekts.