Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) veic likopēna drošības novērtējumu

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pieprasījumu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Pārtikas piedevu, aromatizētāju, pārstrādes palīglīdzekļu un pārtikas kontakta materiālu Zinātniskais panelis) sagatavojusi zinātnisko viedokli par sintētiskā likopēna kā krāsvielas lietošanas drošību pārtikas produktos.

EFSA pašreiz veic visu Eiropas Savienībā atļauto pārtikas krāsvielu drošības atkārtotu novērtēšanu, to skaitā arī no tomātiem iegūta likopēna. Pašreiz likumdošana nosaka, ka kā pārtikas krāsvielu drīkst lietot tikai dabiskas izcelsmes likopēnu (E 160d), kas iegūts no tomātiem. Jau 2004.gadā ražotāji Eiropas Komisijai lūdza atļauju kā pārtikas krāsvielu lietot arī fermentatīvā un sintētiskā veidā iegūtu likopēnu, pie kam, tajos pašos produktos, kādos tiek atļauts dabiskā veidā iegūtais likopēns. Līdz ar to, pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, EFSA Zinātniskais panelis nolēma veikt no visiem iespējamiem avotiem iegūta likopēna drošības novērtēšanu.

Toksicitātes, kancerogenitātes un mutagenitātes pētījumi par sintētisko likopēnu liecina, ka nepārsniedzot noteiktās maksimālās devas nepastāv draudi patērētāju veselībai.

EFSA Zinātniskais panelis pētījuma rezultātā noteicis likopēna pieļaujamo dienas devu (ADI) - 0,5 mg/uz ķermeņa kg/dienā. ADI ir maksimālais vielas daudzums dienā, ko cilvēks var uzņemt uzturā visas dzīves garumā neradot draudus veselībai.

Tika secināts, ka likopēna kā pārtikas krāsvielas lietošana ievērojami paaugstina kopējo ar uzturu uzņemto likopēna daudzumu. Lai gan Zinātniskais panelis uzskata, ka likopēna daudzums uzturā pārsvarā ir ADI 0,5 mg/kg/ ķermeņa kg/dienā robežās, tas nenoliedz, ka pirmsskolas un skolas vecuma bērniem tas tiek pārsniegts. Pētījumos tika arī secināts, ka bezalkoholiskie aromatizēti dzērieni ir lielākais potenciālais likopēna avots pārtikā visās iedzīvotāju grupās, veidojot 66% no kopējā uzņemtā likopēna daudzuma pieaugušajiem līdz pat 90% pirmsskolas vecuma bērniem.

Likopēns pieder pie karotenoīdiem un dabiskā veidā atrodas tomātos (tais skaitā tomātu pārstrādes produktos (ketčupā, tomātu mērcēs, utt.)), dārzeņos un tādos augļos kā arbūzi, rozā greipfrūti un papaija. Dabiskās izcelsmes likopēnu saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu ir atļauts lietot arī kā pārtikas krāsvielu (E 160d), kuru var pievienot pārtikas produktiem un dzērieniem (bezalkoholiskie aromatizētie dzērieni, augļu konservi, konditorejas izstrādājumi, mērces, ievārījumi, želejas).

Iespējams, ka drīzumā Eiropas Komisija, ņemot vērā EFSA ziņojumu, pārskatīs ražotāju prasību kā pārtikas krāsvielu izmantot arī sintētisko un fermentatīvā veidā iegūto likopēnu.

Pilns EFSA zinātniskā viedokļa teksts pieejams šeit.