Apstiprināta ar

Pārtikas un veterinārā

dienesta 2001.gada 5.jūlija

rīkojumu Nr.166

Receptes izrakstīšanas instrukcija.

1. Šī instrukcija nosaka receptes veidlapas aizpildīšanas ( turpmāk -receptes izrakstīšana ) kārtību.

2. Recepte ir oficiāls, stingri noteiktā formā sastādīts rakstveida norādījums izgatavot zāles pacientam un izsniegt tās dzīvnieka īpašniekam noteiktās zāļu formas veidā, kā arī izsniegt gatavās zāles, norādot kā šīs zāles lietojamas.

3. Recepte tiek izrakstīta tikai uz tipogrāfiski iespiestas receptes veidlapas, kuras paraugs apstiprināts ar Labklājības ministrijas rīkojumu un pievienots šai instrukcijai kā pielikums nr. l.

4. Tiesības izrakstīt recepti ir veterinārārstam vai veterinārfeldšerim, kuram ir veterinārmedicīniskās prakses licence.

5. Uz receptes aizliegts izrakstīt narkozes un narkotiskos līdzekļus.

6. Veterinārārsts vai veterinārfeldšeris, kurš ir izrakstījis recepti, ir atbildīgs par konkrētam dzīvniekam izrakstīto zāļu nepieciešamību, kā arī izrakstīto zāļu devu, zāļu formu un lietošanas veidu.

7. Recepti izraksta trijos eksemplāros uz paškopējošas receptes veidlapas. Pirmais eksemplārs paliek aptiekā, otrais - klientam un trešais— veterinārārstam.

8. Izrakstot recepti, atļauts lietot tikai šīs instrukcijas pielikumā nr.2 "Vispārpieņemtie receptūras saīsinājumi" minētos receptūras saīsinājumus latīņu valodā.

9. Recepte izrakstāma skaidrā rokrakstā ar lodīšu vai tintes pildspalvu, datoru izdrukas veidā vai ar citas tehnikas palīdzību.

10.Receptē nav pieļaujami nekādi svītrojumi un labojumi. Obligāti aizpildāmas visas receptes sadaļas, izņemot dzīvnieka īpašnieka personas kods, kuru aizpilda tikai izrakstot humānās zāles.

11.Uz receptes veidlapas un tās otrā pusē drīkst rakstīt tikai informāciju, kas noteikta šajā instrukcijā. Cita informācija (t.sk. reklāma) uz receptes veidlapas un tās otrā pusē nav atļauta.

12.Aizliegts izsniegt neaizpildītu receptes veidlapu dzīvnieka īpašniekam.

13.Veterinārārstam vai veterinārfeldšerim ir tiesības izrakstīt zāļu līdzekļus, kas nav iekļauti Latvijas zāļu reģistrā vai Latvijas veterināro zāļu reģistrā, pirms tam noskaidrojot ar veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumiem par zāļu ievešanas iespējām un paskaidrojot dzīvnieka īpašniekam par šo zāļu iegādes un lietošanas kārtību.

iestādes nosaukumu, adresi un tālruņa numuru. Pieļaujama daļas aizpildīšana ar speciāla spiedoga palīdzību.

15.Privāti praktizējošs veterinārārsts receptes labajā stūrī veterinārmedicīniskās aprūpes iestādes nosaukuma, adreses un tālruņa vietā drīkst norādīt savu vārdu, uzvārdu, mājas adresi un tālruņa numuru . Pieļaujama daļas aizpildīšana ar speciāla spiedoga palīdzību.

16.Receptes ievaddaļā (Inscriptio) raksta:

16.1. dzīvnieka īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi;

16.2. dzīvnieka sugu, vārdu, vecumu. Govīm, aitām, kazām, šķirnes cūkām, saskaņā ar LR likumdošanu arī individuālās identitātes numuru;

16.3. personas, kura izraksta recepti vārdu, uzvārdu, licences numuru. Pieļaujama daļas aizpildīšana ar speciāla spiedoga palīdzību.

17.Receptes parakstīšanas daļā (Prascriptios. Desiganatio materiarum) pēc " Rp.:" (Recipe - ņem) raksta zāļu tirdzniecības nosaukumu liekot to pēdiņās vai zāļu nosaukumu ar lielo burtu latīņu valodā ģenetīvā.

18.Pirms zāļu nosaukumu raksta zāļu formas saīsinājumu, lietojot instrukcijas pielikumā nr.2 "Vispārpieņemtie receptūras saīsinājumi" dotos saīsinājumus.

19.Pēc individuālām receptēm pagatavojamām zālēm ar saliktu sastāvu:

19.1. katru zāļu līdzekļa nosaukumu raksta savā rindiņā, vispirms rakstot iedarbīgākos zāļu līdzekļu nosaukumus, tad pārējos nākamajā rindā. Gadījumā, ja zāļu līdzekļa nosaukums ir garš, to drīkst turpināt arī nākamajā rindā;

19.2. psihotropos zāļu līdzekļus raksta pirmos;

19.3. ārstniecības augu nosaukumos pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu arī tad, ja tas neatrodas rindas sākumā, bet auga daļas apzīmējums šajā gadījumā rakstāms ar mazo burtu;

19.4. ja zālēm to organoleptisko īpašību dēļ pievienotas kādas koriģējošas vielas, tās tiek rakstītas pēc aktīvām vielām;

19.5. papildvielas, kas zālēm nodrošina vajadzīgo konsistenci, formu un daudzumu, receptē raksta pēdējās;

19.6. receptes labajā pusē pretī attiecīgajam zāļu sastāvdaļas nosaukumam raksta daudzumu - masas, tilpuma vai darbības vienībās;

19.7. cietas vai mīkstas konsistences zāļu līdzekļiem — gramos vai grama daļās, rakstot tos kā nenosauktus skaitļus;

19.8. šķidrumiem- mililitros, rakstot aiz skaitļa saīsinājumu "ml";

19.9. spirta daudzumu ārīgai lietošanai izraksta gramos, spirta šķīdumam norāda koncentrāciju procentos; 19.10.pilienu skaitu apzīmē ar romiešu cipariem, rakstot to aiz pilienu saīsinājuma " gtt";

19.11.zāļu līdzekļa aktīvām darbības vienībām norada darbības vienību skaitu, aiz kura raksta saīsinājumu "DV."

19.12.ja divas vai vairākas zāļu sastāvdaļas ņemamas vienādā daudzumā, to var norādīt tikai aiz pēdējās no šīm sastāvdaļām, pirms daudzuma rakstot "āā".

19.13.norādot pēdējo zāļu sastāvdaļu, kas pievienojama, lai iegūtu nepieciešamo zāļu kopējo masu vai tilpumu, pirms skaitliskā daudzuma apzīmējuma lieto saīsinājumu "ad."

19.14.ja veterinārārsts, izrakstot zāles, pārsniedz maksimālo vienreizējo, diennakts vai kursa devu, tad veterinārārsts to norāda rakstiski, liekot izsaukuma zīmi uz receptes aiz devas skaitļa un atkārtojot pārsniegtās devas lielumu ar vārdiem.

19.15.norādījumus aptiekai (Subscriptio) par zāļu pagatavošanu, zāļu formu, zāļu daudzumu, norādot svara tilpuma vai darbības vienības, un iesaiņojuma veidu raksta latīņu valodā, lietojot zāļu receptūrā vispārpieņemtos saīsinājumus.

20.Norādījumus dzīvnieka īpašniekam (Signatura) par zāļu lietošanu receptē raksta latviešu valodā aiz saīsinājuma "S.", norādot kādās devās, kad un kā zāles lietojamas. Ja zāles tiek izrakstītas produktīvajam dzīvniekam, jānorāda ierobežojumi dzīvnieku produkcijas izmantošanā, ja tādi ir.

21.Recepti veterinārārsts apstiprina ar parakstu un veterinārmedicīniskās prakses licences zīmogu.

22. Ja receptē izrakstītās zāles izgatavojamas un izsniedzamas steidzami, ārstniecības persona raksta atzīmi "cito!", gadījumos, kad zāles izsniedzamas nekavējoties - "statim!". Vēlams atzīmi norādīt citā krāsā.

23. Receptē izrakstīto zāļu vietā izsniegt cita nosaukuma ( sinonīma) zāles atļauts tikai gadījumā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

23.1. ja izrakstītās un izsniegtās zāles pieder vienai terapeitiskajai grupai, un

23.2. ja izrakstīto zāļu aktīvā viela ir identiska ar izsniegto zāļu aktīvo vielu. Gadījumā, ja zālēm ir salikts sastāvs - ja izrakstīto un izsniegto zāļu sastāvā nav vielu, kas var ietekmēt zāļu iedarbības ilgumu, stiprumu un efektivitāti, un

23.3. ja zāles nav aizliegtas konkrētai sugai, vecuma un fizioloģiskajai grupai, un

23.4. ja izrakstīto zāļu kopējā deva ir vienāda ar izsniegto zāļu kopējo devu un izsniegto zāļu reizes deva ir atbilstoša vai ir dalāma atbilstoši izrakstīto zāļu reizes devai, un

23.5. pēc saskaņojuma ar ārstniecības personu, kas recepti izrakstījusi, un

23.6. ar dzīvnieka īpašnieka piekrišanu.

24.Ja veterinārārsts izrakstot zāles, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceits ir tiesīgs izsniegt jebkura zāļu ražotāja zāles, kuras atbilst šim nosaukumam.

25. Ja veterinārārsts receptē izrakstījis vairākas analogas zāles, atdalot tās ar saīsinājumu "s." (sive -jeb), farmaceits ir tiesīgs izsniegt jebkuras no izrakstītajām zālēm.

26.Veterinārārsts savas prakses nodrošināšanai recepšu zāles aptiekā drīkst iegādāties noformējot rakstisku pieprasījumu, kuru apstiprina ar parakstu un licences zīmogu.